Language of document : ECLI:EU:F:2010:45

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2010. gada 12. maijā

Lieta F‑13/09

Josefina Peláez Jimeno

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Iepriekšēja sūdzība – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Nokavējums – Pierādījumi – Bijušais pagaidu darbinieks – Iecelšana amatā ierēdņa statusā – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts – Vienlīdzīga attieksme

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Peláez Jimeno lūdz atcelt Parlamenta 2008. gada 8. februāra lēmumu, ar kuru viņa pieņemta darbā par pārbaudāmo ierēdni, tiktāl, ciktāl ar šo lēmumu ir paredzēta viņas klasificēšana AST 1 pakāpes 5. līmenī, un Parlamenta 2008. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņas saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniegtā sūdzība

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Termiņa sākums – Pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē – Jaunās karjeras struktūras ieviešana ar Regulu Nr. 723/2004 – Pārejas noteikumi par klasificēšanu pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punkts; XIII pielikuma 5. panta 2. un 4. punkts, 12. panta 3. punkts un 13. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Lietas dalībniekam, kurš atsaucas uz prasības celšanas vai sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējumu, ir jāpierāda, kurā datumā minētais termiņš ir sācies, jo bez šī pierādījuma nav atspēkojama virkne norāžu, kuras liek domāt, ka prasītājs ir saņēmis vēstuli agrāk par viņa norādīto datumu. Turklāt, ja nav dokumenta, kas apliecina apstrīdētā lēmuma saņemšanu, fakts, ka attiecīgais ierēdnis atrodas savā darba vietā, neļauj izdarīt pietiekami drošu secinājumu un tādējādi nav pielīdzināms pierādījumam, ka attiecīgā persona patiešām ir varējusi ar šo lēmumu iepazīties.

(skat. 24. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 20. marts, T‑1/90 Mérez‑Mínguez Casariego/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 37. punkts; 2001. gada 17. janvāris, T‑14/99 Kraus/Komisija, Recueil FP, I‑A‑7. un II‑39. lpp., 22. punkts; 2002. gada 27. septembris, T‑254/01 Di Pietro/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑177. un II‑929. lpp., 19., 22. un 25.–27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 25. aprīlis, F‑71/06 Lebedef‑Caponi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑115. un II‑A‑1‑629. lpp., 29., 31. un 34. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts attiecas uz pagaidu darbiniekiem, kuri ir iekļauti to “kandidātu sarakstā, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, kā arī uz tiem, kuri “ir iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Kaut gan konkurss “pārcelšanai kategorijā” pēc būtības arī ir iekšējs konkurss, attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē tā, lai tai tiktu piešķirta lietderīga iedarbība, cik vien iespējams izvairoties no jebkādas interpretācijas, kas novestu pie secinājuma, ka šī tiesību norma dublējas. Šķiet, ka likumdevējs ar “iekšēju konkursu” ir domājis tā sauktos amatā apstiprināšanas konkursus, lai, ievērojot visas Civildienesta noteikumu normas, kurās ir regulēta iespēja strādāt Eiropas civildienestā, ļautu pieņemt darbā ierēdņa statusā darbiniekus, kuriem jau ir zināma pieredze iestādē un kuri ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt attiecīgos amatus. Šādu interpretāciju apstiprina Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 2. punkta formulējums, kas attiecas vienīgi uz ierēdņiem, kuri ir iekļauti to “kandidātu sarakstā, kas ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, nepieminot ierēdņus, kuri “ir iekļauti iekšējā konkursa veiksmīgo kandidātu sarakstā”. Šādai norādei nebūtu pamatojuma tieši tāpēc, ka nav vajadzības apstiprināt amatā darbiniekus, kuri jau ir ierēdņi.

Lai būtu piemērojams Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 5. panta 4. punkts, ir jānotiek pārcelšanai no “agrākās kategorijas” “jaunā kategorijā” vai nu pēc konkursa, kura rezultātā tiek izveidots to “kandidātu saraksts, kuri ir piemēroti pārcelšanai no vienas kategorijas citā”, vai arī pēc iekšēja amatā apstiprināšanas konkursa, kura rezultātā notiek šāda pārcelšana kategorijā. Tā likumdevējs, īstenojot savu plašo rīcības brīvību šajā jomā, ir atkāpies vienlaikus no pārejas noteikumiem un klasificēšanas kritērijiem, ar Civildienesta noteikumu 31. panta 1. punktā minēto vispārējo noteikumu nesen darbā pieņemto ierēdņu klasificēšanas jomā, kurš ir papildināts ar XIII pielikuma 12. panta 3. punktu vai 13. panta 1. punktu, kuros ir runa par veiksmīgajiem kandidātiem, kas ir iekļauti piemēroto kandidātu sarakstā pirms 2006. gada 1. maija un tiek iecelti amatā attiecīgi laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim un pēc 2006. gada 1. maija, paredzēdams darbiniekiem, kas pieņemti darbā pārbaudāmu ierēdņu statusā, kuriem jau ir pieredze iestādēs un kuri iepriekš minētā konkursa rezultātā ir pierādījuši savu piemērotību ieņemt augstākas kategorijas amatus, tiesības tikt klasificētiem citā pakāpē, nevis tajā, kas norādīta paziņojumā par konkursu.

(skat. 40., 41., 46. un 47. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 6. marts, T‑40/96 un T‑55/96 de Kerros un Kohn‑Bergé/Komisija, Recueil FP, I‑A‑47. un II‑135. lpp., 45. un 46. punkts; 1998. gada 12. novembris, T‑294/97 Carrasco Benítez/Komisija, Recueil FP, I‑A‑601. un II‑1819. lpp., 51. punkts.