Prasība, kas celta 2019. gada 29. janvārī – Eiropas Komisija/Itālijas Republika
(Lieta C-63/19)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lyal, F. Tomat)
Atbildētāja: Itālijas Republika
Prasījumi
atzīt, ka, piemērojot akcīzes nodokļa likmju samazinājumus saskaņā ar reģionālajiem tiesību aktiem, ko pieņēmis Friuli-Venēcijas Džūlijas reģions un kuros ir paredzēta sistēma iemaksām par dzinēju degvielai izmantoto benzīnu un dīzeļdegvielu saistībā ar šo produktu pārdošanu Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona iedzīvotājiem, Itālijas Republika nav izpildījusi Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 1 4. un 19. pantā noteiktos pienākumus;
piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona pieņemtajiem reģionālajiem tiesību aktiem ir ieviesta sistēma iemaksām par dzinēju degvielai izmantoto benzīnu un dīzeļdegvielu saistībā ar šo produktu pārdošanu Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona iedzīvotājiem. Būtībā sistēma paredz, ka, iegādājoties degvielu no sūkņa, degvielas uzpildes staciju apsaimniekotāji maksā fiksēta apmēra summu (par litru), tādējādi samazinot par degvielu maksājamo cenu. Reģiona administrācija atmaksā degvielas uzpildes staciju apsaimniekotājiem summu, kas izmaksāta saistībā ar labuma guvēju veikto degvielas iegādi.
Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai pārkārtojušās Direktīvas 2003/96/EK shēmā ir paredzēts, ka katrs produkts un katrs lietojums visā katras dalībvalsts teritorijā ar nodokļiem ir jāapliek vienādā līmenī. Šāds princips izriet gan no direktīvas loģiskā pamata un konkrēti no tās 5. un 15. apsvēruma, kā arī tās tiesību normu formulējuma, gan no šā normu kopuma sistēmiskās interpretācijas. No principa, ka katrai dalībvalstij ir jāparedz, ka katrs produkts un katrs lietojums ar nodokļiem tiek aplikts vienādā līmenī, var atkāpties tikai minētajā direktīvā skaidri noteiktos gadījumos. Direktīvā 2003/96 ir virkne normu, kas ļauj dalībvalstīm attiecībā uz noteiktiem produktiem un lietojumiem piemērot atlaides, atbrīvojumus vai apliekamības līmeņa diferencēšanu. Tas sakāms konkrēti par direktīvas 5., 7., 15., 16. un 17. pantu, kā arī tās 18. un 19. panta noteikumiem. Šādus samazinājumus, atbrīvojumus vai diferencēšanu dalībvalstis drīkst ieviest direktīvas 6. pantā paredzētajā kārtībā. Šajā nupat minētajā pantā ir noteikts, ka dalībvalstis var piemērot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus vai nu tieši, vai izmantojot diferencētu likmi, vai atmaksājot visu nodokļu summu vai to daļu.
Komisija uzskata, ka šajā lietā aplūkotajā gadījumā akcīzes nodokļa likmju samazinājums attiecībā uz dzinējiem izmantoto degvielu Direktīvā 2003/96/EK par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem nav atļauts.
Tādējādi Komisija uzskata, ka aplūkojamajā gadījumā Itālijas Republika nav izpildījusi Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 4. un 19. pantā noteiktos pienākumus.
____________
1 OV 2003, L 283, 51. lpp.