Language of document : ECLI:EU:F:2009:99

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2009. gada 20. jūlijā

Lieta F‑86/07

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Lūgums veikt izmeklēšanu – Acīmredzama nepieņemamība – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru L. Marcuccio lūdz pamatā atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums veikt izmeklēšanu par psiholoģisku vardarbību, no kuras viņš cieta tajā laika posmā, kurā viņš bija norīkots darbā Komisijas delegācijā Angolā, un piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas radušies no šīs apgalvotās psiholoģiskās vardarbības

Nolēmums Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami juridiski nepamatotu. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Sagatavojošs akts – Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja ziņojums – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

1.      Saistībā ar ierēdņu celtajām prasībām sagatavojošie akti, kas ir galīgā lēmuma pamatā, nerada kaitējumu un tos līdz ar to var apstrīdēt tikai pakārtoti – ceļot prasību par aktiem, kuru atcelšana ir iespējama. Lai gan noteikti sagatavojoši pasākumi var radīt kaitējumu ierēdnim, ciktāl tie ietekmē vēlāk pieņemtā akta saturu, par šiem pasākumiem nevar celt autonomu prasību un tie ir apstrīdami, ceļot prasību, kas vērsta pret šo aktu.

Tā kā Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja ziņojums ir tikai gala lēmumu sagatavojošs pasākums, kurš iecēlējinstitūcijai izskatāmajā gadījumā bija jāpieņem, prasījumi par šāda ziņojuma atcelšanu ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemami.

(skat. 39. un 40. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 7. aprīlis, 11/64 Weighardt/Komisija, Recueil, 365., 383. lpp.; 1968. gada 11. jūlijs, 35/67 Van Eick/Komisija, Recueil, 481., 500. lpp.; 1989. gada 14. februāris, 346/87 Bossi/Komisija, Recueil, 303. lpp., 23. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. aprīlis, T‑309/03 Camós Grau/Komisija, Recueil, II‑1173. lpp., 46.–58. punkts.

2.      Atbilstoši administrācijai noteiktajam pienākumam sniegt palīdzību, ja notiek ar dienesta kārtību un vienmērīgu dienesta gaitu nesaderīgs starpgadījums, tai ir jāiejaucas tik aktīvi, cik nepieciešams, un jāreaģē ātri un uzmanīgi atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem, lai noskaidrotu faktus un attiecīgi, pilnībā pārzinot lietu, izdarītu atbilstošus secinājumus. Šajā nolūkā pietiek ar to, ka ierēdnis, kurš savai iestādei lūdz palīdzību, iesniedz sākotnējo pierādījumu par pret viņu vērsto uzbrukuma patiesību. Kad šādi pierādījumi ir saņemti, konkrētajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, it īpaši jāveic izmeklēšana, lai noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktiskos apstākļus, sadarbojoties ar sūdzības iesniedzēju.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 15. un 16. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 17. oktobris, F‑63/06 Mascheroni/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 36. punkts.