CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2009. gada 12. martā

Lieta F‑4/08

Johannes Hambura

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Atlases procedūra – Nepielaišana – Paziņojums par pieņemšanu darbā PE/95/S – Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ietvertas kandidatūras pieteikuma neizmantošana – Pieņemamība – Iepriekšējs administratīvais process

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. Hambura lūdz atcelt Parlamenta 2007. gada 5. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa kandidatūra ārsta pagaidu darbinieka amatam, kas tika izziņots ar paziņojumu par pieņemšanu darbā PE/95/S (OV C 244 A, 2007. gada 18. oktobris, 5. lpp.)

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Pielaišanas nosacījumi – Konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi – Administrācijas rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Civildienesta tiesā izvirzīto pamatu un argumentu sīks izklāsts

(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 3. punkts; Civildienesta tiesas reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.      Kaut arī atlases komisijai ir rīcības brīvība, tai ir saistošs paziņojuma par konkursu saturs, it īpaši – tajā noteiktie pielaišanas nosacījumi. Principā tas pats attiecas uz administrāciju, kurai tādējādi ir pienākums ievērot pieteikuma veidlapu pielaišanas nosacījumus, citādi tā pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu.

(skat. 46. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 25. marts, T‑145/02 Petrich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑101. un II‑447. lpp., 34. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 11. jūlijs, F‑12/05 Tas/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑79. un II‑A‑1‑285. lpp., 43. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā jābūt izklāstītiem izvirzītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem pamatiem un argumentiem. Šiem elementiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai un lai Civildienesta tiesa varētu izlemt lietu attiecīgā gadījumā bez papildu informācijas. Lai prasību varētu atzīt par pieņemamu, nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, jāizriet – vismaz kopsavilkuma veidā, bet tomēr loģiski un saprotami – no paša prasības pieteikuma teksta. Tā tas vēl jo vairāk ir tāpēc, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības rakstiskā daļa Civildienesta tiesā principā sastāv tikai no vienas procesuālo dokumentu apmaiņas, ja vien Civildienesta tiesa nav pieņēmusi pretēju lēmumu. Šī pēdējā tiesvedības īpatnība Civildienesta tiesā izskaidro to, kāpēc atšķirībā no Tiesas Statūtu 21. panta pirmajā daļā attiecībā uz Vispārējo tiesu un Tiesu paredzētais pamatu un argumentu izklāsts prasības pieteikumā nevar būt kopsavilkuma veidā. Šādas elastības sekas praksē būtu lielas daļas lietderības liegšana speciālajam un vēlākajam Tiesas Statūtu pielikumā paredzētajam noteikumam.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 1999. gada 21. maijs, T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 42. punkts; 1999. gada 15. jūnijs, T‑277/97 Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, II‑1825. lpp., 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 26. jūnijs, F‑1/08 Nijs/Revīzijas palāta, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 25. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑376/08 P.