Language of document :

Prasība, kas celta 2019. gada 7. martā – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-213/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, F. Clotuche-Duvieusart)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

konstatēt, ka:

neierakstot kontos pareizas muitas nodokļu summas un nedarot pieejamu pareizu tradicionālo pašu resursu un PVN pašu resursu summu attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu un apavu importu no Ķīnas Tautas Republikas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste neesot izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Padomes Lēmuma 2014/335 1 2. un 8. pantu, Padomes Lēmuma 2007/436 2 2. un 8. pantu, Padomes Regulas Nr. 609/2014 3 2., 6., 9., 10., 12. un 13. pantu, Padomes Regulas Nr. 1150/2000 4 2., 6., 9., 10., 11. un 17. pantu, Padomes Regulas Nr. 1553/89 5 2. pantu, kā arī Padomes Regulas Nr. 952/2013 6 105. panta 3. punktu un Padomes Regulas Nr. 2913/92 7 220. panta 1. punktu;

sakarā ar tās pienākumu neizpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu un 310. panta 6. punktu, Regulas Nr. 952/2013 3. un 46. pantu. Padomes Regulas (EK) Nr. 2913/92 13. pantu, Komisijas Regulas Nr. 2454/93 8 248. panta 1. punktu, Komisijas Īstenošanas regulas 2015/2447 9 244. pantu un Padomes Direktīvas 2006/112/EK 10 2. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu, 83., 85.-87. pantu un 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu;

attiecīgie tradicionālo pašu resursu zaudējumi, kas jādara pieejami Savienības budžetā (atskaitot iekasēšanas izmaksas), ir šādi:

2017. gadā – 496 025 324,30 EUR (līdz 2017. gada 11. oktobrim ieskaitot);

2016. gadā – 646 809 443,80 EUR;

2015. gadā – 535 290 329,16 EUR;

2014. gadā – 480 098 912,45 EUR;

2013. gadā – 325 230 822,55 EUR;

2012. gadā – 173 404 943,81 EUR;

2011. gadā – 22 777 312,79 EUR.

nesniedzot Komisijas dienestu pieprasīto pilnīgu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tradicionālo pašu resursu zaudējumu apmēru, un nesniedzot, kā pieprasīts, HMRC juridiskā departamenta juridiskā vērtējuma saturu vai pamatojumu lēmumam, kura rezultātā tika atcelti noteiktie muitas parādi, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu un Padomes Regulas Nr. 608/2014 11 2. panta 2. punktu un 3. punkta d) apakšpunktu; un

piespriest Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Neraugoties uz OLAF un Komisijas atkārtotiem brīdinājumiem par krāpšanas risku, Apvienotā Karaliste nav ieviesusi uz risku faktoriem balstītu pieeju muitas kontrolē, lai novērstu to, ka Savienībā tiek laistas brīvā apgrozībā preces, kurām noteikta pārāk zema vērtība (īpaši, apavi un tekstilizstrādājumi, ko eksportē no Ķīnas Tautas Republikas), līdz 2017. gada 12. oktobrim. Šīs bezdarbības rezultātā, neraugoties uz atkārtotiem brīdinājumiem, Apvienotā Karaliste neizmantoja uz riska faktoriem balstītus pasākumus, kas vajadzīgi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas un pašu resursu jomā. Tas, ka netika veikti atbilstoši pasākumi, ietekmēja arī Savienības PVN noteikumu pareizu piemērošanu. Savienības budžetam ir bijuši ārkārtīgi lieli zaudējumi, ko izraisījusi Apvienotās Karalistes pieļautais Savienības tiesību aktu pārkāpums un no tā izrietošais pa zemu novērtēto preču importa līmenis šajā dalībvalstī. Tā kā Apvienotā Karaliste nav ievērojusi Komisijas ieteikumus, atšķirībā no citām dalībvalstīm Apvienotā Karaliste piesaistīja vairāk pa zemu novērtētu preču tirdzniecību. Šie ārkārtīgi lielie zaudējumi arī krasi ietekmēja taisnīgu sloga sadali starp dalībvalstīm, jo tie bija jāatlīdzina ar citām dalībvalstīm lielākām NKI iemaksām par labu Savienībai.

____________

1 Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV 2014, L 168, 105. lpp.).

2 Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2007, L 163, 17. lpp.).

3 Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (pārstrādāta redakcija) (OV 2014, L 168, 39. lpp.).

4 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV 2000, L 130, 1. lpp.).

5 Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV 1989, L 155, 9. lpp.).

6 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2013, L 269, 1. lpp.).

7 Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1992, L 302, 1. lpp.).

8 Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV 1993, L 253, 1. lpp.).

9 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV 2015, L 343, 558. lpp.).

10 Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

11 Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (OV 2014, L 168, 29. lpp.).