CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2007. gada 20. jūnijā

Lieta F‑51/06

Sabrina Tesoka

pret

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (EDDAUF)

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds – Atbrīvošana no amata – Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus – Nelabvēlīga lēmuma neesamība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Tesoka lūdz, pirmkārt, atcelt EDDAUF 2005. gada 14. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīti viņas lūgumi izmaksāt kompensāciju, uz ko viņai esot tiesības viņas darba fondā izbeigšanas dēļ, kā arī izsniegt dokumentus, kas viņai ir vajadzīgi, lai saņemtu sociālo aizsardzību viņas dzīvesvietas valstī, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus

Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 91. pants; Padomes Regulas Nr. 1365/75 17. panta 2. punkts; Komisijas Regula Nr. 91/88)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1.      Vienīgi tos aktus, kas rada saistošas juridiskas sekas, kas var tieši un individuāli skart ieinteresēto personu intereses, ievērojami grozot to juridisko situāciju, var uzskatīt par tām nelabvēlīgiem aktiem. Turklāt noteikti akti, pat tad, ja tie neietekmē materiālās intereses vai attiecīgā ierēdņa pakāpi, var tikt uzskatīti, ņemot vērā to raksturu vai attiecīgo iedarbību un apstākļus, par nelabvēlīgiem aktiem, ja tie ietekmē ieinteresētās personas morālās intereses vai nākotnes iespējas.

Tas tā nav attiecībā uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktora vēstuli, kurā ir norādīts, ka nav iespējams pieņemt agrākā pagaidu darbinieka lūgumu atsaukt viņa lēmumu aiziet no darba. Šī vēstule neietekmē ieinteresētās personas statusu atbilstoši Civildienesta noteikumiem, jo šis statuss jau ir beidzies ar viņas lēmumu aiziet no darba, kurš stājās spēkā nekavējoties.

Arī tas, ka fonds šajā pašā vēstulē paskaidroja, ka šai personai neesot nepieciešami administrācijas izdoti dokumenti, lai reģistrētos valsts nodarbinātības dienestā, nemaina ieinteresētās personas juridisko stāvokli. Turklāt šo paskaidrojumu nevar iztulkot kā administrācijas atteikumu izsniegt šos dokumentus.

(skat. 39.–43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1973. gada 27. jūnijs, 35/72 Kley/Komisija, Recueil, 679. lpp., 4. un 5. punkts; 1981. gada 29. oktobris, 125/80 Arning/Komisija, Recueil, 2539. lpp., 17. punkts; 1992. gada 3. decembris, C‑32/92 P Moat/Komisija, Recueil, I‑6379. lpp., 9. punkts; 2006. gada 10. janvāris, C‑373/04 P Komisija/Alvarez Moreno, Recueil, I‑1. lpp., 42. punkts.

2.      Prasījums par tiesību akta atcelšanu, kas ir ietverts agrākā pagaidu darbinieka iesniegtajā prasības pieteikumā, kurš vērsts, neprecizējot un lietojot neprecīzus terminus, uz visu kompensāciju un visu priekšrocību, tas ir, finanšu pabalstu, uz kuriem ieinteresētā persona var pretendēt, pamatojoties uz viņas atbrīvošanu no darba, saņemšanu, neatbilst Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. marts, T‑72/92 Benzler/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 16., 18. un 19. punkts.