Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. februārī Deutsche Telekom AG iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-827/14 Deutsche Telekom AG/Eiropas Komisija

(Lieta C-152/19 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deutsche Telekom AG (pārstāvji: D. Schroeder un K. Apel, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Slovanet, a.s.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-827/14, ciktāl ar to ir noraidīta prasība;

pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2014. gada 15. oktobra Lēmumu C(2014) 7465 final par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta AT.39523 – Slovak Telekom), kurā labojumi izdarīti ar Komisijas 2014. gada 16. decembra Lēmumu C(2014) 10119 final un 2015. gada 17. aprīļa Lēmumu C(2015) 2484 final, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un pakārtoti, atcelt tai uzliktos naudas sodus vai tos samazināt vēl vairāk;

pakārtoti, nodot lietu Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi, līdz ar to nav piemērojusi un tādējādi nepareizi piemērojusi tiesību principu, saskaņā ar kuru atteikumam piešķirt piekļuvi ir nepieciešams, lai lūgtā piekļuve būtu būtiska darbībai lejupējā tirgū.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini interpretējusi un nepareizi piemērojusi tiesību principu, saskaņā ar kuru uz mātesuzņēmumu tā meitasuzņēmuma rīcību var attiecināt tikai tad, ja tas ir faktiski īstenojis izšķirošu ietekmi.

Treškārt, Vispārējā tiesa neesot piemērojusi un līdz ar to ir nepareizi piemērojusi tiesību principu, saskaņā ar kuru uz meitasuzņēmumu tā meitasuzņēmuma rīcību var attiecināt tikai tad, ja tas būtībā ir izpildījis mātesuzņēmuma norādījumus.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot pareizi piemērojusi tiesību principu, saskaņā ar kuru administratīvajā procedūrā ir jānodrošina tiesības tikt uzklausītam.

____________