Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 23. jūlijā Armando Carvalho u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 8. maija rīkojumu lietā T-330/18 Carvalho u.c./Parlaments un Padome

(Lieta C-565/19 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Armando Carvalho u.c. (pārstāvji: G. Winter, profesors, R. Verheyen, advokāte, H. Leith, Barrister)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

atzīt, ka apelācijas sūdzība ir pieņemama;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pēc būtības izskatītu prasību par akta atcelšanu;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā pēc būtības lemtu par prasību par Savienības ārpuslīgumisko atbildību un

piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas sūdzību un tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji pārsūdz Vispārējās tiesas nolēmumu, ar ko viņu pieteikumi tika noraidīti kā nepieņemami, ar šādu pamatojumu.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, konstatēdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji neatbilst kritērijiem, kas attiecībā uz individuālo skārumu izklāstīti lietā Plaumann. Trīs tiesību akti par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām 1 2 3 pieļaujot emisijas, kas katru apelācijas sūdzības iesniedzēju ietekmējot faktiski un atšķirīgi. Turklāt Plaumann tests esot pozitīvs, jo ar šiem tiesību aktiem par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām tiekot pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzēju personīgās pamattiesības.

Otrais pamats: alternatīvi – ņemot vērā ar klimata pārmaiņām saistītās nepārprotamās problēmas un to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēju lieta ir pamatota ar viņu individuālajām pamattiesībām, tostarp tiesībām uz šo tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, nepielāgojot Plaumann testu. Eiropas Savienības Tiesa ir nospriedusi, ka, lai tiesības varētu efektīvi īstenot, attiecībā uz tām ir jāparedz tiesību aizsardzības līdzekļi, tādēļ Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, secinot, ka valsts tiesas (un LESD 267. pantā paredzētā prejudiciāla nolēmuma procedūra) vai prasības par Komisijas pieņemtu īstenošanas aktu apstrīdēšanu šajā gadījumā nodrošina pienācīgu tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu.

Tiesai būtu attiecīgi jāspriež, ka, ja (kā tas ir šajā lietā) nav pieejami citi efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem varētu aizsargāt prasītāju pamattiesības, nosacījuma par “individuālu skārumu” izpilde ir pierādīta, ja tiek apgalvots un pamatots, ka leģislatīvs akts smagi aizskar prasītāja personīgās pamattiesības, vai – alternatīvi – ir pretrunā šo tiesību būtībai. Šajā gadījumā šīs prasības ir ievērotas.

Trešais pamats: papildus pirmajam un otrajam pamatam tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa kļūdījās, neatzīdama, ka biedrība “Saminuorra” (sāmu jauniešu biedrība) ir tiesīga celt prasību, jo neņēma vērā (nesniedzot attiecīgu paskaidrojumu) pierādījumus par to, ka bija skartas biedrības biedru vairākuma intereses un ka viņi katrs atsevišķi būtu tiesīgi celt prasību. Alternatīvi – Tiesai būtu jāatvieglo kritēriji, pēc kuriem konstatējams, vai locus standi piemīt biedrībai, kas pārstāv pirmiedzīvotāju kopienu.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa, izskatot pieteikumu par ārpuslīgumisko atbildību (un to noraidot kā nepieņemamu), esot piemērojusi nepareizu juridisko testu, jo tā ieviesa jaunu prasību, ka prasītājiem jāpierāda, ka ir viņi tiesīgi celt prasību LESD 263. panta vajadzībām. Šāda prasība neesot minēta nedz Līguma tekstā, nedz judikatūrā.

____________

1  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV 2018, L 76, 3. lpp.).

2  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV 2018, L 156, 1. lpp.).

3  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV 2018, L 156, 26. lpp.).