Lieta C‑16/15

María Elena Pérez López

pret

Servicio Madrileño de Salud (Comunidad de Madrid)

(Juzgado de lo Contencioso‑Administrativo n° 4 de Madrid lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 1999/70/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – 3.–5. klauzula – Secīgi uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi sabiedrības veselības jomā – Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku nodibinātu darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu – Sankcijas – Darba tiesisko attiecību pārkvalificēšana – Tiesības uz atlīdzinājumu

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums

1.        Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērojamība – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums publiskajā sektorā – Darba ņēmējs, kas sabiedrības veselības specializētā dienesta gadījuma darba izpildei nodarbinātā līdzstrādnieka statusā nodarbināts medicīnas māsas amatā – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzulas 1. punkts un 3. klauzulas 1. punkts)

2.        Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Valsts tiesiskais regulējums, kurā veselības aprūpes dienestiem ir atļauts amatā iecelt specializētā dienesta pagaidu līdzstrādniekus – Tiesību normas, kurās secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus ļauts pagarināt, lai nodrošinātu konkrēta īslaicīga, gadījuma vai ārkārtas rakstura darba izpildi – Šo tiesību normu izmantošana pastāvīgām un ilgstošām vajadzībām – Nepieļaujamība – Pienākuma izveidot strukturālas amata vietas apstākļos, kad nozarē strukturāli trūkst štata darbinieku, neesamība – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts)

3.        Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, kuru mērķis ir novērst secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Mērķis – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka uz noteiktu laiku noslēgtajā līgumā paredzētajā termiņā līgumattiecības ir jāizbeidz un visi prasījumi jāsamaksā, neliedzot veikt iecelšanu amatā no jauna – Pieļaujamība – Nosacījums – Pārbaude valsts tiesā

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzula)

4.        Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērojamība – Atšķirīga attieksme starp atsevišķu kategoriju darba ņēmējiem uz noteiktu laiku – Izslēgšana – Ar valsts tiesībām, nevis ar Savienības tiesībām saistīts jautājums – Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība

(Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzula)

1.      No Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 2. klauzulas 1. punkta paša formulējuma izriet, ka Pamatnolīguma piemērošanas joma ir uztverama plašā nozīmē, jo tā vispārīgi attiecas uz “noteikta laika darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar spēkā esošiem likumiem [tiesību aktiem], kolektīvajiem līgumiem [koplīgumiem] vai praksi katrā dalībvalstī”. Turklāt Pamatnolīguma 3. klauzulas 1. punktā izklāstītā “noteikta laika darba ņēmēju” jēdziena definīcija Pamatnolīguma izpratnē ietver visus darba ņēmējus, nešķirojot viņus atkarībā no tā, vai viņu darba devējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts, un neatkarīgi no tā, kā viņu līgums būtu kvalificējams saskaņā ar valsts tiesībām.

Tā kā Pamatnolīgumā nav izslēgta neviena konkrēta nozare, darba ņēmējs, kas veselības aprūpes dienesta gadījuma darba izpildei nodarbināta līdzstrādnieka statusā ir nodarbināts medicīnas māsas amatā, ietilpst Pamatnolīguma piemērošanas jomā.

(skat. 24. un 25. punktu)

2.      Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā veselības aprūpes dienestiem ir ļauts iecelt amatā specializētā dienesta pagaidu līdzstrādniekus, attiecīgās dalībvalsts iestādes piemēro tā, ka:

1)      secīgu uz noteiktu laiku veiktu iecelšanu amatā atjaunošana sabiedrības veselības nozarē tiek uzskatīta par attaisnotu ar “objektīviem iemesliem” minētās klauzulas izpratnē, pamatojoties uz to, ka šīs iecelšanas amatā ir veiktas saskaņā ar tiesību normām, kas ļauj šīs iecelšanas amatā atjaunot, lai nodrošinātu kāda konkrēta īslaicīga, gadījuma vai ārkārtas rakstura darba veikšanu, lai gan patiesībā šīs vajadzības ir pastāvīgas un ilgstošas;

2)      kompetentajai administrācijai nav nekāda pienākuma izveidot pastāvīgas amata vietas, lai izbeigtu specializētā dienesta gadījuma darba izpildei nodarbināto līdzstrādnieku nodarbināšanu, un tai ir ļauts izveidotās pastāvīgās amata vietas aizpildīt, pieņemot darbā “pagaidu” darbiniekus, tādējādi ļaujot turpināties darba ņēmēju nedrošības situācijai, lai gan attiecīgajā valstī šajā nozarē ir strukturāls štata darbinieku amata vietu trūkums.

Šajā ziņā darbinieka pagaidu aizvietošana, lai apmierinātu darba devēja īslaicīgu vajadzību pēc personāla, principā var būt “objektīvs iemesls” šā Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Proti, tādā lielu darbinieku skaitu nodarbinošā administrācijā kā sabiedrības veselības nozares administrācija ir nenovēršami, ka īslaicīga aizvietošana ir vajadzīga tostarp slimības, grūtniecības un dzemdību, bērna kopšanas vai arī kādā citā atvaļinājumā esošu darbinieku prombūtnes dēļ. Īslaicīga darbinieku aizvietošana šādos apstākļos var būt objektīvs iemesls Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas attaisno gan to, ka ar aizvietojošo personālu slēgtie līgumi tiek noslēgti uz noteiktu termiņu, gan to, ka tie tiek atjaunoti atkarībā no jaunu vajadzību rašanās, ja vien tiek ievērotas Pamatnolīgumā šajā ziņā noteiktās prasības.

Turklāt publiskajai administrācijai ir pienākums veselības aprūpes pakalpojumus organizēt tādējādi, lai nodrošinātu, ka aprūpes darbinieku skaits konstanti ir proporcionāls pacientu skaitam, un tas ir atkarīgs no dažnedažādiem faktoriem, kas var liecināt par īpašu vajadzību pēc elastīguma, kurš šajā konkrētajā nozarē saskaņā ar Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunktu var objektīvi attaisnot secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanu.

Turpretim nav pieļaujams, ka uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi tiek atjaunoti, lai pastāvīgi un ilgstoši pildītu ierindas slimnīcas personāla saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumiem ierasti veicamos uzdevumus.

Proti, šāda uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai nodibinātu darba tiesisko attiecību atjaunošana tālab, lai apmierinātu vajadzības, kuras patiesībā ir nevis īslaicīgas, bet gan pastāvīgas un ilgstošas, Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē nav attaisnota, jo šāda uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai nodibinātu darba tiesisko attiecību izmantošana ir klajā pretrunā premisai, uz kuru ir balstīts šis Pamatnolīgums, proti, ka uz nenoteiktu laiku noslēgtie darba līgumi ir darba tiesisko attiecību vispārīgā forma, pat ja nodarbinātībai noteiktās nozarēs vai noteiktās specialitātēs un darbības sfērās ir raksturīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi.

Turklāt ar administrācijas rīcības brīvību jautājumā par pastāvīgu amata vietu izveidi ir tā, ka šādas iespējas gan izveidot pastāvīgu amata vietu, gan uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pārvērst darba tiesiskajās attiecībās, kas nodibinātas uz nenoteiktu laiku, var būt efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis pret pagaidu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Taču, pat ja valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauts pagarināt secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus, lai aizstātu darbiniekus, kamēr nav aizpildītas izveidotās pastāvīgās amata vietas, principā var tikt attaisnots ar objektīvu iemeslu, tomēr šā iemesla konkrētai izmantošanai, ņemot vērā attiecīgās darbības īpatnības un tās izpildes apstākļus, ir jāatbilst Pamatnolīguma prasībām.

(skat. 44.–48., 53., 54. un 56. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.      Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai principā nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros ir noteikts, ka darba attiecībām jābeidzas uz noteiktu laiku veiktajā iecelšanā paredzētajā termiņā un ka ir jāsamaksā visi prasījumi, neliedzot veikt iecelšanu amatā no jauna, ja vien šie tiesību akti neapdraud šā Pamatnolīguma mērķi vai lietderīgo iedarbību, par to gan jāpārliecinās valsts tiesai.

Proti, minētās klauzulas mērķis, proti, paredzēt ierobežojumus, ar kādiem secīgi izmantojami uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi un darba tiesiskās attiecības, pilnībā zaudētu jēgu, ja tikai darba tiesisko attiecību novitāte valsts tiesību izpratnē varētu būt “objektīvs iemesls” šīs klauzulas izpratnē, kas ļautu atjaunot uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu.

(skat. 60. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.      Tāda atšķirīga attieksme pret konkrētām uz noteiktu laiku nodarbināta personāla kategorijām, kuras pamatā ir nevis darba tiesisko attiecību noteiktais vai nenoteiktais ilgums, bet gan tas, vai šīs tiesiskās attiecības ir noformētas kā dienesta vai līgumiskas attiecības, neietilpst Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, noteiktā nediskriminācijas principa piemērošanas jomā.

Tādējādi atšķirīgā attieksme pret specializētā dienesta gadījuma darba izpildei nodarbinātajiem līdzstrādniekiem salīdzinājumā ar attieksmi pret salīdzināmiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti saskaņā ar līgumiem gadījuma darba izpildei, ietilpst vienīgi valsts tiesību piemērošanas jomā, bet tās interpretēt ir tikai un vienīgi valsts tiesas ziņā.

Šajos apstākļos atbildēt uz jautājumu par to, vai Pamatnolīguma 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā gadījuma darba izpildei pagaidu kārtībā nodarbinātajiem specializētā dienesta līdzstrādniekiem līguma izbeigšanas gadījumā ir liegts jebkāds atlīdzinājums, lai gan šāds atlīdzinājums tiek piešķirts salīdzināmiem darba ņēmējiem, kas nodarbināti saskaņā ar līgumiem gadījuma darba izpildei, acīmredzami nav Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

(skat. 62., 66., 68. un 69. punktu)