CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (pirmā palāta)

2011. gada 25. maijā

Lieta F‑74/07 RENV

Stefan Meierhofer

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pieņemšana darbā – Atklāts konkurss – Mutvārdu pārbaudījuma neizturēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Atlases komisijas darbu regulējošās normas

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru S. Meierhofer būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt konkursa EPSO/AD/26/05 atlases komisijas 2007. gada 10. maija lēmumu, ar kuru viņu informē par šī konkursa mutvārdu pārbaudījuma neizturēšanu, kā arī 2007. gada 19. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums par pārskatīšanu, kas iesniegts par 2007. gada 10. maija lēmumu, un, otrkārt, no jauna novērtēt šo pārbaudījumu un iekļaut viņu rezerves sarakstā

Nolēmums      Vairs nav jālemj par prasītāja prasību, jo viņš apstrīd 2007. gada 19. jūnija lēmuma nepietiekamo pamatojumu. Pārējā daļā prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepamatotu un daļēji kā acīmredzami nepieņemamu. Eiropas Komisija atlīdzina divas trešdaļas tiesāšanās izdevumu, kas radušies prasītājam pirmajā tiesvedībā Civildienesta tiesā, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pirmo tiesvedību Civildienesta tiesā, Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un saistībā ar šo tiesvedību. Prasītājs sedz vienu trešdaļu savu tiesāšanās izdevumu saistībā ar tiesvedību Civildienesta tiesā, kā arī visus savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā un saistībā ar šo tiesvedību.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Atsākšana – Nosacījums – Jauns fakts – Spriedums, ar kuru konstatē Civildienesta noteikumu pārkāpumu ar vispārējas piemērojamības administratīvu lēmumu – Jaunatklātu faktu neesamība attiecībā uz personām, kuras nav izmantojušas savas pārsūdzības tiesības

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Lēmums neiekļaut piemēroto kandidātu sarakstā – Pienākums norādīt pamatojumu – Nepietiekams pamatojums – Trūkumu novēršana procesa laikā – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 25. panta 2. daļa, III pielikuma 6. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Locekļu kvalifikācija mutvārdu pārbaudījumu objektīvai novērtēšanai

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. pants)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu novērtēšana – Atlases komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

1.      Sprieduma par iestāžu tiesību akta atcelšanu tiesiskās sekas skar tikai strīda puses un personas, kuras atceltais akts skar tieši. Tikai attiecībā uz šīm personām spriedums var būt jaunatklāts fakts un no jauna var atsākt termiņa ritējumu prasības celšanai par šo aktu. Nav arī strīda par to, ka Savienības tiesas sprieduma konstatējums, ka vispārējas piemērojamības administratīvs lēmums, ar ko pārkāpj Civildienesta noteikumus, attiecībā uz personām, kuras nav izmantojušas pienācīgā termiņā tiem piedāvātās prasības celšanas iespējas, nav jaunatklāts fakts, kas pamatotu prasības pieteikuma iesniegšanu par tos skarošo individuālo lēmumu pārskatīšanu. Šāds spriedums neatceļ attiecīgo vispārējās piemērojamības administratīvo lēmumu, bet tikai atzīst konkrētā gadījumā par nepiemērojamiem atsevišķus tā noteikumus. Šie principi var tikt piemēroti analogi, ārpus termiņa iesniedzot jaunu pamatu procesa laikā, ja spriedums atceļ tikai lēmumu par prasītāju vārdu neiekļaušanu konkursa rezerves sarakstā, tomēr neatceļot konkursu.

(skat. 39.–41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 14. decembris, 52/64 Pfloeschner/Komisija; 1988. gada 8. marts, 125/87 Brown/Tiesa, 13. punkts; 1988. gada 14. jūnijs, 161/87 Muysers un Tülp/Revīzijas palāta, 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 11. jūlijs, T‑16/97 Chauvin/Komisija, 39.–45. punkts; 2000. gada 9. februāris, T‑165/97 Gómez de la Cruz Talegón/Komisija, 51. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 11. jūnijs, F‑81/08 Ketselidou/Komisija, 46. un 47. punkts.

2.      Attiecībā uz diplomu un pārbaudījumu konkursa kandidātu, kurš nav izturējis mutvārdu pārbaudījumu un nav ticis iekļauts rezerves sarakstā, Komisija izpildīja savu pienākumu norādīt pamatojumu, ja pirms prasības celšanas jau tika norādīts pamatojuma sākums un ja tā tiesvedības laikā uzrādīja starpnovērtējumu, ko prasītājs bija saņēmis mutvārdu pārbaudījumā, kas ir prasītā papildu informācija.

(skat. 47. punktu)

3.      Konkursa atlases komisijas, lai tā būtu izveidota atbilstīgi Civildienesta noteikumu noteikumiem, tostarp tā III pielikuma 3. pantam, sastāvam ir jābūt tādām, lai nodrošinātu kandidātu snieguma pārbaudījumos objektīvu novērtējumu, ņemot vērā viņu profesionālās īpašības. Prasība par to, lai atlases komisijas locekļi zina valodu, kurā kandidāti kārto mutvārdu pārbaudījumu, mainās atkarībā no katra konkursa atbilstošajiem apstākļiem, atkarībā no nozīmes, kāda ir šīs valodas prasmei nodrošināmajā darbā un saskaņā ar attiecīgā mutvārdu pārbaudījuma mērķi. Attiecībā, piemēram, uz vispārēju konkursu, kas organizēts administratoru pieņemšanai darbā, tostarp Eiropas publiskās administrācijas jomā, kurā mutvārdu pārbaudījuma mērķis nav kandidāta valodu zināšanu pārbaude viņa pamatvalodā, bet drīzāk pārbaude viņa spējai komunicēt šajā valodā daudzkulturālā vidē, mutvārdu pārbaudījuma laikā atlases komisijā nav obligāti jābūt kandidātu pamatvalodas pastāvīgajam loceklim vai aizstājējloceklim, jo mutvārdu tulku izmantošana var ļoti labi atrisināt iespējamās sapratnes problēmas.

Turklāt vienkāršs apliecinājums, ka atlases komisijas priekšsēdētājs nezināja kandidāta pamatvalodu un ka viņš neizmantoja tulkus mutvārdu pārbaudījuma laikā, nav pietiekams, lai uzskatītu, ka konkursa atlases komisijas sastāvs ir nelikumīgs, jo prasītājs nav pierādījis, ka valodniecisku iemeslu dēļ atlases komisija nespēja objektīvi novērtēt viņa profesionālās īpašības. Kā arī apstāklis, ka atlases komisijas priekšsēdētājs nepārzināja šo valodu, pat ja uzskatītu to par pierādītu, nav nelabvēlīgi ietekmējis prasītāju attiecībā pret pārējiem kandidātiem, kuri tāpat kā viņš bija izvēlējušies šo valodu un tādējādi bija tādā pašā situācijā attiecībā uz apgalvoto attiecīgās valodas nezināšanu.

(skat. 51., 52., 54.–57. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 22. jūnijs, T‑32/89 un T‑39/89 Marcopoulos/Tiesa, 37. punkts; 1991. gada 27. jūnijs, T‑156/89 Valverde Mordt/Tiesa, 105. punkts; 2003. gada 20. maijs, T‑80/01 Diehl Leistner/Komisija, 28.–31. punkts.

4.      Ja Civildienesta tiesā tiek celta prasība par lēmuma par atteikšanos iekļaut kandidātu rezerves sarakstā tiesiskumu, tā pārbauda, vai ir ievērotas piemērojamās tiesību normas, proti, it īpaši procesuālās normas, kas ir noteiktas Civildienesta noteikumos un paziņojumā par konkursu, un normas, kuras reglamentē atlases komisijas darbu, it īpaši pienākums atlases komisijai būt objektīvai un pienākums pēdējai minētajai ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem, kā arī to, vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Civildienesta tiesa arī pārbauda, vai pārbaudījuma saturs izriet no paziņojumā par konkursu norādītā, vai nav ar šī konkursa pārbaudījuma mērķiem kopīgs pasākums. Atsevišķos gadījumos, kuros atlases komisijai nav rīcības brīvības, tiesas pārbaude var attiekties arī uz to faktu pareizību, ar kuriem atlases komisija pamatoja sava lēmuma pieņemšanu. Savukārt vērtējumi, uz kuriem atlases komisija pamatojas, izvērtējot kandidāta zināšanas un piemērotību, ir pakļauti tiesas pārbaudei. Turklāt mutvārdu pārbaudījumi ir tie, attiecībā uz kuriem atlases komisijai ir visplašākā rīcības brīvība. Tā tas nav attiecībā uz saskaņotības pārbaudi starp skaitlisko atzīmi un atlases komisijas vārdisko novērtējumu. Šī saskaņotība, kas ir vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem garants, ir viena no normām, kas regulē atlases komisijas darbu un kuras ievērošanas pārbaude ir jāveic tiesai. Saskaņotība starp kandidātam piešķirto skaitlisko atzīmi un atlases komisijas vārdisko vērtējumu var būt Civildienesta tiesas veiktās pārbaudes par atlases komisijas novērtējumu kandidāta sniegumam priekšmets.

(skat. 62.–64. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 9. oktobris, 112/73, 144/73 un 145/73 Campogrande u.c./Komisija, 34.–53. punkts; 1988. gada 8. marts, 64/86, no 71/86 līdz 73/86 un 78/86 Sergio u.c./Komisija, 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 21. maijs, T‑153/95 Kaps/Tiesa, 37. punkts; 1999. gada 11. februāris, T‑200/97 Jiménez/ITSB, 43.–57. punkts; 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, 91., 93. un 94. punkts; 2003. gada 5. marts, T‑24/01 Staelen/Parlaments, 47.–52. punkts; 2005. gada 26. janvāris, T‑267/03 Roccato/Komisija, 42. punkts; 2008. gada 12. marts, T‑100/04 Giannini/Komisija, 277. un 278. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, 33. punkts; 2010. gada 5. maijs, F‑48/09 Schopphoven/Komisija, 26. punkts.