Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 21. decembrī Intermarché Casino Achats iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-254/17 Intermarché Casino Achat/Komisija

(Lieta C-693/20 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Intermarché Casino Achats (pārstāvji: Y. Utzschneider, J. Jourdan, C. Mussi, S. Eder, advokāti)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-254/17, ciktāl ar to ir daļēji noraidīta Intermarché Casino Achats celtā prasība, kurā tika lūgts atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmumu, kas pieņemts uz Regulas Nr. 1/2003 20. panta 1. un 4. punkta pamata (lieta AT.40466 – Tute 1), un ciktāl ar to apelācijas sūdzības iesniedzējai ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

atcelt Komisijas 2017. gada 9. februāra lēmuma iepriekš minētajā lietā AT.40466 1. panta a) punktu;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidīdama attiecībā uz Regulas Nr. 1/2003 20. panta 1. un 4. punktu izvirzīto iebildi par prettiesiskumu, kura bija pamatota ar to, ka nepastāv pienācīgi tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem var vērsties pret pārbaužu veikšanu un ka tas neatbilst Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību.

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka dokumenti, kurus Komisija iesniegusi, lai pierādītu, ka pārbaudes dienā pastāvēja nopietni netieši pierādījumi par pārkāpuma izdarīšanu, varēja tikt ņemti vērā, neievērojot Regulā Nr. 1/2003 un Regulā Nr. 773/2004 noteiktās formas prasības. Šī kļūda esot ietekmējusi Vispārējās tiesas secinājumu, ka Komisijas rīcībā bija nopietni netiešie pierādījumi par to, ka ir izdarīts lēmuma par pārbaudi 1. panta a) punktā minētais pārkāpums. Tātad, atteikdamās atcelt lēmuma par pārbaudi 1. panta a) punktu, Vispārējā tiesa neesot ievērojusi tiesības uz domicila neaizskaramību, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama ka tiesības uz domicila neaizskaramību, kas ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā, neliek lēmumā par pārbaudi paredzēt ierobežojumus attiecība uz pārbaužu ilgumu, un šā iemesla dēļ atteikdamās atcelt šo lēmumu.

____________