EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 12. decembrī

Lieta F‑68/12

Giorgio Lebedef

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – 2010. gada novērtējums – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu – Prasība atcelt piešķirto paaugstināšanas amatā punktu skaitu

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko G. Lebedef lūdz atcelt novērtējuma ziņojumu par laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, un, konkrētāk, snieguma līmeni, kā arī tā rezultātā piešķirto paaugstināšanas amatā punktu skaitu

Nolēmums      Prasību noraidīt. G. Lebedef sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumu.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Novērtētāju novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Pazemināšana pakāpē – Jēdziens – Paaugstināšanas amatā punktu skaita, kuri saņemti secīgos novērtējumos, samazināšana – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 43. un 86. pants, un IX pielikuma 9. pants)

1.      Novērtētājiem ir atzīta plaša novērtējuma brīvība viņu novērtējumos par ierēdņu, kuri viņiem jānovērtē, darbu. Tādējādi novērtējuma ziņojumu satura pārbaude tiesā ir tikai pārbaude attiecībā uz procedūras tiesiskumu, faktu saturisko pareizību, kā arī to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Tādēļ Civildienesta tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas veiktā ierēdņa profesionālo spēju vērtējuma pamatotību, ja tas ietver sarežģītus spriedumus par atbilstību, kas to rakstura dēļ nav objektīvi pārbaudāmi.

(skat. 53. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 29. septembris, F‑74/10 Kimman/Komisija, 89. punkts.

2.      Paaugstināšanas amatā punktu skaita, kurus ierēdnis, ko nolemts pazemināt amatā, saņēmis secīgos novērtējumos, samazināšana ir šī lēmuma sekas, nevis papildu sods. Ja paaugstināšanas amatā punktu skaits tiktu saglabāts tāds pats kā pirms lēmuma par pazemināšanu amatā, tad rezultātā attiecīgajam ierēdnim būtu lielāka iespēja tikt ātri paaugstinātam nākošajā pakāpē, nekā viņa kolēģiem, kas būtu pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam, kurš paredz, ka visiem ierēdņiem, kas paaugstināti amatā vienā pakāpē, – ja to nopelni ir vienādi – ir jābūt vienādām iespējām tikt paaugstinātiem amatā. Šo pašu iemeslu dēļ ierēdnis nevar apgalvot, ka ir saglabājis savu stāžu. Pretējs konstatējums izraisītu to, ka vismaz daļēji tiktu atcelts amatā pazemināšanas sods.

(skat. 63. punktu)