CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 20. jūlijā
Lieta F‑116/10
Sandro Gozi
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Pienākums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 24. pants – Advokātu izdevumu, kas radušies tiesvedībā valsts tiesā, atlīdzināšana
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Gozi k‑gs lūdz atcelt lēmumu, ar kuru Komisija ir atteikusies viņam atlīdzināt EUR 24 480 zaudējumus, kas viņam radušies kā advokāta izdevumi tiesvedībā Itālijā, un piespriest Komisijai samaksāt viņam minēto summu
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
2. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Ieviešana – Nosacījums – Ieinteresētās personas iepriekšējs lūgums – Izņēmums
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
3. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Ieviešana – Nosacījums – Ieinteresētās personas iepriekšējs lūgums – Pieteikuma pieņemamības nosacījumi
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
4. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērojamība
(Civildienesta noteikumu 24. panta pirmā daļa)
5. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Iestādes atteikuma veikt pasākumus likumība
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
1. Tā kā Civildienesta noteikumu 24. panta mērķis ir sniegt ierēdņiem drošību attiecībā uz tagadni un nākotni, lai viņiem ļautu labāk pildīt savus pienākumus vispārīgās dienesta interesēs, iestāžu pienākums sniegt palīdzību neattiecas tikai uz aktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, bet attiecas uz visiem ierēdņiem, tostarp uz tiem, kas atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ.
(skat. 12. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1986. gada 12. jūnijs, 229/84 Sommerlatte/Komisija, 19. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 19. maijs, T‑34/96 un T‑163/96 Connolly/Komisija, 130. punkts.
2. Principā ierēdnim ir jāiesniedz lūgums sniegt palīdzību iestādei, kurā viņš strādā, ja vien noteikti ārkārtas apstākļi nerada iestādei pienākumu bez iepriekšēja ieinteresētās personas pieteikuma pēc savas iniciatīvas sniegt noteiktu palīdzību.
(skat. 13. punktu)
Atsauce
Tiesa: Sommerlatte/Komisija, minēts iepriekš, 20. punkts.
3. Ierēdnis pat var iesniegt lūgumu sniegt palīdzību, kurā, nesniedzot citus precizējumus, viņš tikai piemin pienākumu sniegt palīdzību, kas noteikts Civildienesta noteikumu 24. pantā, vai – tieši otrādi – no kura, ņemot vērā viņa lūguma nepārprotamo formulējumu, kļūst skaidrs, ka viņš uz to atsaucas, lai gan viņš nav tieši norādījis uz šo pantu.
Turklāt, tā kā šī panta otrajā daļā ierēdņiem ir atļauts saņemt atlīdzību par kaitējumu, ko tie cietuši apvainojumu vai apmelojošu darbību vai izteikumu, ko viņi ir guvuši sava amata vai pienākumu dēļ, rezultātā, šī pieteikuma kvalifikāciju neietekmē apstāklis, ka šis lūgums sniegt palīdzību ir ieguvis tikai pieteikuma par zaudējumu atlīdzību formu, prasot atlīdzināt advokāta izdevumus.
Turklāt, lai gan principā ierēdnis var iesniegt lūgumu sniegt palīdzību iestādē, kurā viņš strādā, tad, kad pret viņu ir uzsākts kriminālprocess, jo it īpaši Civildienesta noteikumu 24. panta priekšmets ir nodrošināt tieši ierēdņu aizsardzību, kuri ir apsūdzēti tiesā viņu amata vai pienākumu dēļ, vienīgi apstāklis, ka ieinteresētā persona ir vērsusies iestādē tikai tiesvedības tiesā pret viņu beigās, tomēr nav šķērslis, lai viņš varētu iesniegt lūgumu sniegt palīdzību.
(skat. 14., 16. un 17. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑59/92 Caronna/Komisija, 65. punkts.
4. Saskaņā ar pienākumu sniegt palīdzību, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā, tāda incidenta gadījumā, kas nav saderīgs ar dienesta kārtību un nopietnību, administrācijai ir jāiesaistās ar visu tam nepieciešamo enerģiju un ātri un ar konkrētajos lietas apstākļos vajadzīgo rūpību, lai konstatētu faktus un, pārzinot lietu, izdarītu piemērotus secinājumus.
Lai gan pienākums sniegt palīdzību, kas norādīts Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā, ir būtiska civildienesta noteikumos noteikta garantija ierēdnim, tomēr viņam ir jāiesniedz pierādījumi, kas pirmajā brīdī ļauj domāt, ka trešo personu rīcība, kā, piemēram, apsūdzības krāpšanā, ir vērstas pret viņu viņa amata un pienākumu dēļ un ir nelikumīgas no piemērojamo valsts tiesību viedokļa. Ja ierēdnim netiktu noteiktas šādas prasības, administrācijai, tiklīdz kāds ierēdnis iesniegtu sūdzību par faktiem, kas, pēc viņa apgalvojumiem, ir saistīti ar viņa pienākumu veikšanu, būtu jāsniedz viņam palīdzība neatkarīgi no šo faktu rakstura, sūdzības nopietnības un izredzēm uz panākumiem.
(skat. 23. un 24. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1988. gada 5. oktobris, 180/87 Hamill/Komisija; Koutchoumoff/Komisija, minēts iepriekš.
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 27. jūnijs, T‑67/99 K/Komisija, 34.–42. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 23. novembris, F‑75/09 Wenig/Komisija, 48. punkts.
5. Iestādes atteikuma veikt pasākumus, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 24. pantu, likumība ir jāvērtē atkarībā no faktiem, kādi bijuši tās rīcībā lēmuma pieņemšanas brīdī.
(skat. 25. punktu)
Atsauce
Tiesa: Koutchoumoff/Komisija, minēts iepriekš.