Language of document : ECLI:EU:F:2014:21

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2014. gada 13. februārī

Lieta F‑5/14 R

CX

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Disciplinārlieta – Atstādināšana no amata – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru CX lūdz apturēt 2013. gada 16. oktobra lēmuma piemērošanu, ar kuru Eiropas Komisija disciplinārā kārtībā ir atbrīvojusi viņu no amata no 2013. gada 1. novembra. Tajā pašā dienā prasītājs vērsās Civildienesta tiesā ar prasību būtībā atcelt minēto lēmumu. Prasības pieteikums Civildienesta tiesas kancelejā tika reģistrēts ar lietas numuru F‑5/14

Nolēmums      CX pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, prima facie izvērtēšana

(LESD 278. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Prasības pieteikums – Formas prasības – Izvirzīto pamatu kopsavilkums – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Norāde uz pielikumu kopumu – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 3. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. un 35. pants)

3.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Termiņi – Administrācijas pienākums rīkoties saprātīgā termiņā – Novērtēšana – Neievērošana – Īpašie apstākļi – Pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. pants)

4.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Termiņi – Administrācijas pienākums rīkoties saprātīgā termiņā – Neievērošana – Sekas

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. pants)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pār prasītāja interesēm pārāko Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 102. panta 2. punkts; Komisijas Lēmums 1999/352)

1.      Lai noteiktu, vai nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ir jāveic to iebildumu prima facie vērtējums, kurus prasītājs ir izvirzījis savas pamatprasības pamatošanai, un tātad jāpārbauda, vai vismaz viens no tiem ir pietiekami nopietns, lai pamatotu, ka tas netiks noraidīts pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

(skat. 30. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 15. novembris, Donnici/Parlaments, T‑215/07 R, 39. punkts, un tajā minētā judikatūra

2.      Lai arī prasības pieteikums, kas gan pagaidu noregulējuma tiesvedībā, gan pamata tiesvedībā atbilst formas prasībām, kuras ir noteiktas Civildienesta tiesas Reglamenta 34. un 35. pantā, attiecībā uz konkrētiem punktiem var tikt pamatots un papildināts ar atsaucēm uz tā pielikumos iekļautajiem materiāliem, pielikumiem ir vienīgi pārbaudes un papildināšanas funkcija. Tā kā ar pielikumiem nevar izvērst pamatu, kas prasības pieteikumā ir izklāstīts kopsavilkuma veidā, izvirzot iebildumus vai argumentus, kuri nav iekļauti prasības pieteikumā, prasītājam prasības pieteikumā ir jānorāda precīzi iebildumi, par kuriem ir jālemj, kā arī vismaz kopsavilkuma veidā ir jānorāda tiesiskie un faktiskie apstākļi, ar kuriem šie iebildumi ir pamatoti.

Līdz ar to pagaidu noregulējuma tiesnesim nebūtu jāņem vērā no prasības pieteikuma izrietošo faktisko un tiesisko pamatu izklāsts, kas ir pievienots pieteikuma par pagaidu noregulējumu pielikumā un uz kuru ir izdarīta atsauce.

(skat. 31. un 32. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 30. janvāris, France Télécom/Komisija, T‑340/03, 167. punkts

Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, Giannini/Komisija, F‑49/08, 86. punkts

3.      Lai arī Civildienesta noteikumu IX pielikuma 22. pantā noteiktie termiņi, tāpat kā vispārīgi disciplinārlietās noteiktie termiņi, nav obligāti termiņi, tajos tomēr ir ietverts labas pārvaldības noteikums, kura mērķis ir kā administrācijas, tā arī ierēdņu interesēs izvairīties no nepamatotas kavēšanās disciplinārlietu noslēdzošā lēmuma pieņemšanā.

No tā izriet, ka disciplinārajām iestādēm ir pienākums, izskatot disciplinārlietu, ievērot pienācīgu rūpību un nodrošināt, ka ikviens procesuāls akts tiek pieņemts saprātīgā termiņā pēc iepriekšējā akta pieņemšanas. Pienācīgas rūpības un saprātīga termiņa ievērošanas pienākums attiecas arī uz disciplinārlietas uzsākšanu, it īpaši gadījumā un kopš brīža, kad administrācijai ir kļuvuši zināmi fakti un darbības, kas var veidot ierēdņa civildienestā noteikto pienākumu neievērošanu.

Jebkura procesa ilguma saprātīgais raksturs ir jānovērtē atkarībā no katras lietas apstākļiem un it īpaši no strīda nozīmes ieinteresētajai personai, lietas sarežģītības, kā arī prasītāja un kompetento iestāžu rīcības.

Ja process attiecībā uz ierēdni ir pārsniedzis to, kas parasti būtu uzskatāms par saprātīgu ilgumu, iecēlējinstitūcijai ir jāpierāda tādu īpašu apstākļu pastāvēšana, kas šo pārmērīgo ilgumu var attaisnot.

(skat. 36., 37., 42., 44. un 45. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 5. maijs, Ditterich/Komisija, 207/81, 26. punkts; 1998. gada 17. decembris, Baustahlgewebe/Komisija, C‑185/95 P, 29. punkts, un tajā minētā judikatūra

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 17. oktobris, de Compte/Parlaments, T‑26/89, 88. punkts; 2001. gada 3. jūlijs, E/Komisija, T‑24/98, 52. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, François/Komisija, T‑307/01, 48. punkts, un tajā minētā judikatūra

4.      Lai disciplinārlietas norises ietvaros procesuāls pārkāpums varētu izraisīt tiesību akta atcelšanu, ir jākonstatē, ka šāda pārkāpuma neesamības gadījumā procesa iznākums varētu būt citāds.

Šajā ziņā saprātīga termiņa ievērošanas principa pārkāpums parasti neattaisno pārmērīgi ilga administratīvā procesa noslēgumā pieņemta lēmuma atcelšanu. Proti, principa ievērot saprātīgu termiņu pārkāpums ietekmē administratīvā procesa spēkā esamību vienīgi tad, ja ir pagājis tik pārmērīgi ilgs laiks, ka tas var ietekmēt administratīvajā procesā pieņemtā lēmuma pašu saturu.

Katrā ziņā, kaut gan tiesību akti, kuros ir pieļauts tāds pārkāpums, kas Savienības tiesību sistēmā nevar tikt pieļauts, ir atzīstami par aktiem bez jebkādām tiesiskām sekām, to seku smagums, kas ir saistīts ar konstatējumu par Savienības iestāžu akta neeksistēšanu, tomēr paredz, ka tiesiskās drošības iemeslu dēļ šis konstatējums ir izmantojams tikai pavisam ārkārtējos gadījumos.

(skat. 40., 48. un 50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1990. gada 21. marts, Beļģija/Komisija, C‑142/87, 48. punkts

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 23. aprīlis, Campolargo/Komisija, T‑372/00, 39. punkts

Vispārējā tiesa: 2010. gada 24. novembris, Marcuccio/Komisija, T‑9/09 P, 37. punkts, un tajā minētā judikatūra

Civildienesta tiesa: 2013. gada 9. oktobris, Wahlström/Frontex, F‑116/12, 40. punkts

5.      Runājot par attiecīgo interešu izsvēršanu pagaidu noregulējuma tiesvedībā, ja nav pietiekami nopietnu un atbilstīgu iebildumu, ar kuriem pieteikuma par pagaidu noregulējumu stadijā varētu nodibināt fumus boni juris, tāda ierēdņa paturēšana dienestā, tieši pret kuru ir izvirzīti iebildumi par rīcību pret Savienības finanšu interesēm, pat ja tā viņu nodarbinājusi un viņam būtu jābūt nevainojamai uzvedībai, būtiski ietekmētu iestāžu ticamību, kā arī valstu un plašākas sabiedrības uzticēšanos tām. Līdz ar to, pat hipotētiski pieņemot, ka būtiska un neatgriezeniska kaitējuma pastāvēšana ir tikusi pierādīta, attiecīgās iestādes interesei netikt piespiestai saglabāt darba tiesiskās attiecības situācijā, kad ierēdnis disciplinārlietas rezultātā ir ticis atstādināts no amata, ir jābūt pārākai par minētā ierēdņa interesi panākt apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu.

No Lēmuma 1999/352, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), preambulas izriet, ka iestādes un dalībvalstis pievērš lielu uzmanību Savienības finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē minētajām finanšu interesēm. Turklāt plaši zināms, ka sabiedrības viedoklis jautājumā par sabiedrisko finanšu līdzekļu un Eiropas nodokļa maksātāja aizsardzību ir jutīgs.

(skat. 80. un 81. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 14. augusts, N/Komisija, T‑198/02 R, 60. punkts