EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2013. gada 23. oktobrī

Lieta F‑93/12

Luigi D’Agostino

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieks – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a pants – Līguma nepagarināšana – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Dienesta intereses – Pilnīga un detalizēta pārbaude visos dienestos attiecībā uz iespējām personu nodarbināt atbilstoši līgumā paredzētajiem pienākumiem

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš EAEK līgumam ir piemērojams atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru L. D’Agostino būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 1. decembra lēmumu nepagarināt viņa līgumdarbinieka līgumu un atlīdzināt karjeras, morālo un veselības kaitējumu, kas tādēļ ir radies, un, otrkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam radies 2010. gada novērtējuma ziņojuma prettiesiskuma dēļ

Nolēmums      Atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 1. decembra lēmumu nepagarināt L. D’Agostino darba līgumu. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trešdaļu L. D’Agostino tiesāšanās izdevumu. L. D’Agostino sedz divas trešdaļas savu tiesāšanās izdevumu pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Prasība – Termiņi – Secīgas sūdzības

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 3. punkts)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma – Darbinieka līguma pārslēgšana uz nenoteiktu laiku – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a un 24. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 87. pants)

3.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma nepagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Attiecīgā darbinieka interešu ņemšana vērā – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 24. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pants)

4.      Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Lēmuma nepagarināt pagaidu darbinieka darba līgumu atcelšana – Iespēja administrācijai pieņemt jaunu lēmumu, kas atbilstu spriedumam – Prasības atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kuri radušies atceltā lēmuma dēļ, noraidīšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Divas secīgas sūdzības, kas Civildienesta noteikumos paredzētajā termiņā iesniegtas par vienu un to pašu lēmumu, abas ir pieņemamas un var uzsākt prasības celšanas termiņu. Šādā gadījumā, lai aprēķinātu prasības celšanas termiņu, ir jāņem vērā datums, kad persona ir saņēmusi lēmumu, kurā administrācija ir pieņēmusi savu nostāju par visiem prasītāja sūdzības celšanai paredzētajā termiņā izvirzītajiem argumentiem. Ja prasītājs sūdzības celšanai paredzētajā termiņā iesniedz otru sūdzību, kas ir tāda pati kā pirmā, it īpaši tādā ziņā, ka tajā nav izvirzītas ne jaunas prasības, ne iebildumi, ne arī norādīti jauni pierādījumi, lēmums, ar kuru noraidīta otrā sūdzība, ir jāuzskata par tādu aktu, kas tikai apstiprina pirmās sūdzības noraidīšanu tādējādi, ka termiņš prasības celšanai sākas no minētās noraidīšanas. Savukārt, ja otrajā sūdzībā ir ietverta jauna informācija salīdzinājumā ar pirmo sūdzību, lēmums noraidīt otro sūdzību ir jāuzskata par jaunu lēmumu, kas ir pieņemts pēc lēmuma noraidīt pirmo sūdzību pārskatīšanas saistībā ar otro sūdzību.

(skat. 29. un 30. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 8. novembris, T‑44/97 Ghignone u.c./Padome, 39. un 41. punkts; 2007. gada 11. decembris, T‑66/05 Sack/Komisija, 41. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. decembris, F‑58/07 Collotte/Komisija, 32. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 12.a panta noteikumi, kuros ir aizliegta jebkāda psiholoģiska vardarbība un kas ir piemērojami līgumdarbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 87. pantu, nevar aizliegt iestādei likumīga iemesla, kas ir saistīts ar dienesta interesēm un nav saistīts ar nekādu vardarbību, dēļ izbeigt darba līgumiskās attiecības tikai tādēļ, ka šāds lēmums neturpināt darba tiesiskās attiecības varētu radīt finansiālu vai psiholoģisku kaitējumu darbinieka interesēm. Tāpat arī, pat ja, lūdzot nodarbinātības iestādes aizsardzību pret iespējamo vardarbību, līgumdarbinieki var atsaukties uz 24. panta noteikumiem, viņi uz tiem nevar lietderīgi atsaukties, lai kā palīdzību iegūtu līguma pārslēgšanu uz nenoteiktu laiku, jo šis pants katrā ziņā nav paredzēts šādam nolūkam.

(skat. 52. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2012. gada 5. jūnijs, F‑71/10 Cantisani/Komisija, 78. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses it īpaši nozīmē, ka tad, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumus saistībā ar ierēdņa vai darbinieka situāciju un to dara, īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību, tā ņem vērā visu informāciju, kurai var būt ietekme uz tās lēmumu; to darot, tai ir pienākums ņemt vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses.

Novērtējot dienesta intereses, lai gan Savienības tiesai nav pienākums pārbaudīt personāla politikas lēmumu izvēli, ko piekopj iestāde, lai īstenotu tai uzticētos uzdevumus, gadījumā, kad tā ir saņēmusi izskatīšanai prasību atcelt lēmumu nepagarināt līgumdarbinieka līgumu, tā var likumīgi pārbaudīt, vai administrācijas izmantotais pamatojums nav tāds, ar ko tiek apšaubīti likumdevēja Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā noteiktie pamata kritēriji un nosacījumi, kuru mērķis tostarp ir vajadzības gadījumā līgumdarbiniekiem nodrošināt pēc kāda laika konkrētu nodarbinātības turpināšanas iespēju.

(skat. 56. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, 22. punkts; 1981. gada 29. oktobris, 125/80 Arning/Komisija, 19. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, 147.–149. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, 99. un 100. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. jūnijs, F‑63/11 Macchia/Komisija, 60. punkts, par šo spriedumu Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑368/12 P.

4.      Civildienesta tiesa nevar iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, piespriest maksāt atlīdzību par mantiskajiem zaudējumiem, kas prasītājam radušies saistībā ar viņa līguma nepagarināšanu, ja apstrīdētais lēmums ir atcelts ar pamatojumu, ka iestāde, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumus, ņemot vērā pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, nav veikusi pilnīgu un detalizētu faktu pārbaudi attiecībā uz dienesta interesēm. Šajā situācijā jebkurā gadījumā nav izslēgts, ka šī iestāde pēc atkārtotas pilnīgas un detalizētas prasītāja darba situācijas pārbaudes atkal var pieņemt lēmumu nepagarināt prasītāja darba līgumu, ņemot vērā dienesta vajadzības un viņa profesionālās spējas.

(skat. 77.–79. punktu)