CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2008. gada 5. martā

Lieta F‑33/07

Alberto Toronjo Benitez

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Bijušie pagaidu darbinieki, kuru atalgojums tiek maksāts no finanšu līdzekļiem pētniecībai – Uzkrāto punktu dzēšana – Ierēdņa pāriešana no vispārējā budžeta pētniecības sadaļas uz darbības sadaļu – Komisijas 2004. gada 16. jūnija lēmuma par ierēdņu, kuru atalgojums tiek maksāts no vispārējā budžeta finanšu līdzekļiem pētniecībai, amatā paaugstināšanas procedūru 2. panta prettiesiskums

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru A. Toronho Benitess [A. Toronjo Benitez] Civildienesta tiesu lūdz atzīt par prettiesisku Komisijas 2004. gada 16. jūnija lēmuma, kas grozīts ar 2005. gada 20. jūlija lēmumu, par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz ierēdņu, kuru atalgojums tiek maksāts no vispārējā budžeta finanšu līdzekļiem pētniecībai, amatā paaugstināšanas procedūru 2. pantu un atcelt Komisijas lēmumu dzēst 44,5 punktus, kurus viņš bija uzkrājis kā pagaidu darbinieks.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

Komisijas lēmuma par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz ierēdņu, kuru atalgojums tiek maksāts no vispārējā budžeta finanšu līdzekļiem pētniecībai, amatā paaugstināšanas procedūru 2. pants, kurā ir paredzēts ierēdņu pārcelšanas darbā ierobežojums, nav pretrunā dienesta interesēm.

Šī lēmuma, kas ir piemērojams ierēdņiem, kuri ir bijušie pagaidu darbinieki un kuru atalgojums ticis maksāts no finanšu līdzekļiem pētniecībai, 2. panta 1. punktā, atkāpjoties no Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 45. panta vispārējām īstenošanas normām, ir paredzēts, ka šie ierēdņi, uz kuriem attiecas vispārējā budžeta pētniecības sadaļa, pēc konkursa saglabā tos paaugstināšanas amatā punktus, kurus tie ieguvuši kā pagaidu darbinieki. Saskaņā ar minētā lēmuma 2. panta 2. punktu šie nopelnu un prioritātes punkti tomēr tiek dzēsti, ja ierēdņi divu nākamo gadu laikā no brīža, kad tie ir iecelti par pārbaudāmiem ierēdņiem, pēc pašu pieteikuma pāriet darbā, uz kuru attiecas vispārējā budžeta darbības sadaļa.

Attiecīgo ierēdņu pārcelšanas darbā ierobežojums ir pamatots ar iestādes pienācīgas darbības apsvērumiem un tātad – ar dienesta interesēm. Lai gan pienācīga personu resursu sadale un ierēdņu pārcelšana darbā iestāžu iekšienē ir dienesta interesēm atbilstoši mērķi, tomēr tie nav vienīgie mērķi. Minētā lēmuma mērķis ir mudināt ierēdņus, kas ir bijušie pagaidu darbinieki, kuri bijuši nodarbināti, pamatojoties uz finanšu līdzekļiem pētniecībai, vismaz divus gadus palikt amatā, uz kuru attiecas vispārējā budžeta pētniecības sadaļa un kurā tie ir iecelti amatā, un attiecībā uz kuru tiem ir vajadzīgā kvalifikācija.

No strīdus normām izriet, ka Komisija neatstāj bez ievērības dienesta intereses, kas ir saistītas ar ierēdņu pārcelšanu darbā iestāžu iekšienē, un ka – gluži pretēji – tā cenšas tās saskaņot ar citām dienesta interesēm, kuras tai ir konkrēti jāievēro. Tādējādi ierobežojuma konkrēto ierēdņu pārcelšanai darbā piemērošanas joma ir sašaurināta tiktāl, ciktāl tā attiecas tikai uz ierēdņiem, kas ir bijušie pagaidu darbinieki, kuri bijuši nodarbināti, pamatojoties uz finanšu līdzekļiem pētniecībai, un amatā, uz kuru attiecas šis pats budžets, ir iecelti mazāk nekā pirms diviem gadiem. Turklāt šis ierobežojums ir ierobežots laikā uz diviem gadiem no konkrēto ierēdņu iecelšanas par pārbaudāmiem ierēdņiem.

Turklāt lēmumā nav pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes pret ierēdņiem princips. Minētā lēmuma 2. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, atkāpjoties no šī lēmuma 2. panta 2. punkta, trīs 1. punktā minēto ierēdņu kategorijas saglabā punktus, kurus tie ir saņēmuši kā pagaidu darbinieki, pat tad, ja tie divu gadu laikā pēc to iecelšanas par pārbaudāmiem ierēdņiem ir pārcelti amatā, uz kuru attiecas vispārējā budžeta darbības sadaļa. Vienā no šīm kategorijām ietilpst ierēdņi, “kurus dienesta interesēs ir pārcēlusi iecēlējinstitūcija atbilstoši Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punktam”. No lēmuma 2. panta mērķiem izriet, ka iestāde šādi vēlas precizēt ierēdņus, kas pārcelti amatā tikai dienesta interesēs, nevis ņemot vērā to vēlmi tikt pārceltiem, tādējādi Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta pirmās daļas normas, izņemot tās, kas paredzētas šī paša punkta otrajā daļā, dod iestādēm izvēles brīvību. Kaut arī par pārcelšanu vienmēr ir jālemj dienesta interesēs, pārcelto ierēdņu situācija būtībā ir atkarīga no tā, vai administrācija ir vai nav ņēmusi vērā viņu pārcelšanas vēlmi.

Citā minētā lēmuma 2. panta 3. punktā paredzētajā ierēdņu kategorijā ietilpst ierēdņi, kas ir pārcelti pēc to pieteikuma un kuri vismaz divus gadus ieņem amatu, kas tiek uzskatīts par jutīgu. Šajā ziņā atšķirīga attieksme pret ierēdņiem, kas amatā, uz kuru attiecas vispārējā budžeta darbības sadaļa, pēc to pieteikuma ir pārcelti divus gadus pēc to iecelšanas par pārbaudāmiem ierēdņiem, atkarībā no tā, vai tie vismaz divus gadus ir ieņēmuši vai nav ieņēmuši amatu, kas tiek uzskatīts par jutīgu, ir pamatota. Pat tad, ja ierēdnis, kas iecelts jutīgā amatā, vispārīgi tiek pārcelts tikai pēc pieciem gadiem, secinājums, ka minētais ierēdnis ir atšķirīgā situācijā nekā citi ierēdņi tikai pēc pieciem gadiem, nevis pēc diviem gadiem, nav pareizs. Stingrākais pārcelšanas pienākums, kas attiecas uz jutīgos amatos ieceltiem ierēdņiem, izriet no tā, ka to darbību raksturs tiem rada lielāku finanšu pārkāpumu vai interešu konfliktu risku. Līdz ar to jutīgos amatos ieceltie ierēdņi tik ilgi, cik ilgi tie ir iecelti amatā, nevis pēc pieciem gadiem, ir objektīvi atšķirīgā situācijā nekā citi ierēdņi. Šādos apstākļos nav iemesla uzskatīt, ka atkāpes ietverošo tiesību normu par pārcelšanu darbā piemērošana šiem ierēdņiem būtu pamatota tikai pēc pieciem gadiem. Gluži pretēji, ņemot vērā dienesta intereses, kas saistītas ar jutīgos amatos ieceltu ierēdņu pārcelšanas darbā atvieglošanu, lai mazinātu uz tiem attiecināmos riskus, šķiet saprātīgi minētos ierēdņus izslēgt no tādas normas piemērošanas jomas, kura stingri mudina saglabāt stabilitāti divus papildu gadus no ierēdņu iecelšanas par pārbaudāmiem ierēdņiem. Tādējādi 3. punktā paredzētais izņēmums par labu minētajiem ierēdņiem nav nesamērīgs ar izvirzīto mērķi.

(skat. 32., 67.–73. un 90.–96. punktu)

Atsauce:

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 12. jūnijs, T‑237/95 Carbajo Ferrero/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑141. un II‑429. lpp., 99. punkts.