CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 1. februārī

Lieta F‑125/05

Vassilios Tsarnavas

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Dažādu dienestu ierēdņu salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pieņemamība – Saprātīgs termiņš – Advokāta honorārs – Pirmstiesas procedūra – Morālais kaitējums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Tsarnavas lūdz it īpaši, pirmkārt, atcelt Komisijas 2005. gada 1. aprīļa lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa lūgums atlīdzināt zaudējumus EUR 72 000 apmērā par materiālo un morālo kaitējumu, ko viņš esot cietis šīs iestādes dienesta nelikumību vai pārkāpumu dēļ 1998. un 1999. gada paaugstināšanas amatā gadu laikā, un, otrkārt, piespriest Komisijai pārskaitīt iepriekš minēto atlīdzību

Nolēmums Komisijai jāsamaksā prasītājam EUR 3000 kā atlīdzība par morālo kaitējumu. Pārējā daļā prasību noraidīt. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina vienu trešdaļu no Tsarnavas tiesāšanās izdevumiem. Tsarnavas sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Iestādei adresēta prasība par zaudējumu atlīdzību – Saprātīga termiņa ievērošana

(Tiesas Statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. pants)

2.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Dienesta pārkāpums

1.      Ierēdņiem vai darbiniekiem ir pienākums saprātīgā termiņā iesniegt iestādē jebkādu lūgumu, lai iegūtu no Kopienas zaudējumu atlīdzību par kaitējumu, kura nodarīšanā tā ir vainojama, sākot no brīža, kad viņi ir uzzinājuši par situāciju, par kuru viņi sūdzas. Termiņa saprātīgais raksturs ir jānovērtē atkarībā no katras lietas apstākļiem un it īpaši no strīda nozīmes ieinteresētajai personai, lietas sarežģītības un attiecīgo lietas dalībnieku rīcības. Šajā sakarā ir jāņem vērā arī salīdzinošais kritērijs, ko sniedz Tiesas Statūtu 46. pantā ārpuslīgumiskās atbildības prasību jomā paredzētais piecu gadu noilguma termiņš.

Ja ierēdnis sūdzas par iespējamām atkārtotām dienesta nelikumībām vai pārkāpumiem, ko viņa iestāde ir pieļāvusi dažādu paaugstināšanas amatā gadu laikā, tāda termiņa, kas ir beidzies, pirms ieinteresētā persona ir iesniegusi lūgumu atlīdzināt materiālos zaudējumus, ko radījuši viņa advokāta pieprasītie honorāri un izmaksas dažādās ierosinātās pirmstiesas procedūrās, samērīgais raksturs ir jāizvērtē par katru gadu atsevišķi.

Šis saprātīgais raksturs turpretim ir jānovērtē citādi saistībā ar morālo kaitējumu, ko radījusi personas ilgā neziņa un bažas par iespējamu paaugstināšanu amatā attiecīgo amatā paaugstināšanas gadu laikā, kā arī uzticības zudums savai iestādei, ko, iespējams, radījuši visi iestādes akti un rīcība. Tas ir jānovērtē visaptveroši, un tā likumība un ietekme var tikt uztverta tikai kopumā.

(skat. 69.–73. un 81. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 6. jūlijs, T‑161/00 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑721. lpp., 37. punkts; 2004. gada 5. oktobris, T‑144/02 Eagle u.c./Komisija, Krājums, II‑3381. lpp., 65. un 66. punkts.

2.      Labas pārvaldības trūkums attiecībā uz ierēdni vairāku amatā paaugstināšanas gadu laikā, kā dēļ viņš ir iesniedzis vairākas sūdzības, kas vismaz daļēji ir izrādījušās pamatotas, jo to dēļ ir panākta gan vienošanās starp pusēm, gan apstrīdētā akta atcelšana, kā arī ir taisīts Kopienu tiesas spriedums par tiesību akta atcelšanu, ir dienesta pārkāpums, kas var radīt kavēšanos attiecīgo paaugstināšanu norisē attiecībā uz ieinteresēto personu, kā arī neskaidrības un bažas par karjeru, kas pamato morālā kaitējuma atlīdzības piespriešanu.

Tas, ka prasītājs vēlāk pensionējās invaliditātes dēļ, nenozīmē, ka kaitējums, kas ciests administrācijas rīcības dēļ saistībā ar iespējamu ieinteresētās personas paaugstināšanu amatā iepriekšējo paaugstināšanas amatā gadu laikā, nebūtu nodarīts.

(skat. 99. un 100. punktu)