VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2018. gada 25. oktobrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN” – Absolūts atteikuma pamats – Aprakstošs raksturs – Ģeogrāfisks nosaukums – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Lieta T‑122/17
Devin AD, Devina [Devin] (Bulgārija), ko pārstāv B. Van Asbroeck, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv S. Di Natale un D. Gája, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Haskovo Chamber of Commerce and Industry, Haskova [Haskovo] (Bulgārija), ko pārstāv D. Dimitrova, advokāte,
par prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmumu lietā R 579/2016‑2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Devin AD un Haskovo Chamber of Commerce and Industry.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs E. M. Kolinss [A. M. Collins], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] (referente) un J. Pasers [J. Passer],
sekretārs: I. Dragans [I. Dragans], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 22. februārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 8. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 9. maijā,
pēc 2018. gada 14. marta tiesas sēdes, kurā persona, kas iestājusies lietā, nepiedalījās,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
I. Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 21. janvārī prasītāja, Devin AD, saņēma Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “DEVIN” reģistrāciju Nr. 9408865 (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”) Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Preces, attiecībā uz kurām tika reģistrēta preču zīme, ietilpst 32. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “bezalkoholiskie dzērieni; minerālūdens; zelteris; dzērieni ar augļu garšu; sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai; bezalkoholiskie aperitīvi; avota ūdens; aromatizēts ūdens; bezalkoholiskie augļu ekstrakti; bezalkoholiskie augļu dzērieni; galda ūdens; ūdens [dzēriens]; zelteris; dārzeņu sulas [dzērieni]; izotoniskie dzērien[i]; bezalkoholiskie kokteiļi; bezalkoholiskie augļu nektāri; gāzētais ūdens”.
3 2014. gada 11. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, Haskovo Chamber of Commerce and Industry (HCCI, Haskovas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Bulgārija) iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), skatot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunkts).
4 Ar 2016. gada 29. janvāra lēmumu EUIPO Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatoti ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktu. Taču tā apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un atzina apstrīdēto preču zīmi par pilnībā spēkā neesošu. Konkrēti, tā ir uzskatījusi, ka uz ģeogrāfisko nosaukumu Devin attiecas šī tiesību norma, jo mūsdienās plaša sabiedrība Bulgārijā un daļa no kaimiņvalstu sabiedrības uztver to kā attiecīgo preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un nākotnē to šādi potenciāli uztvers plašāka Eiropas sabiedrība, ņemot vērā īstenotās mārketinga pūles un Bulgārijas tūrisma nozares izaugsmi. Tā ir piebildusi, ka prasītāja taču nav iesniegusi nekādus pierādījumus par atšķirtspēju, kuru apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi tirgos, kas nav Bulgārijas tirgus.
5 2016. gada 23. martā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
6 Ar 2016. gada 2. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tā būtībā ir uzskatījusi, ka Bulgārijas pilsētu Devina zina plaša sabiedrība Bulgārijā un ievērojama daļa patērētāju tādās kaimiņvalstīs kā Grieķija un Rumānija, it īpaši kā slavenu karsto avotu kūrortu, un ka šīs pilsētas nosaukums ieinteresēto personu vidū tiek asociēts ar apstrīdētās preču zīmes aptvertajām, 32. klasē ietilpstošajām precēm, it īpaši minerālūdeņiem. Līdz ar to tā ir “apstiprinājusi [Anulēšanas nodaļas] secinājumu, saskaņā ar kuru konkrētās sabiedrības daļas, kas atrodas ārpus Bulgārijas, lielas daļas uztverē Devinas pilsēta ir saistīta ar precēm, kuras aptver apstrīdētā preču zīme [..], un no šīs sabiedrības viedokļa var kalpot, lai apzīmētu šo preču ģeogrāfisko izcelsmi”. Tā ir secinājusi, ka no konkrētās sabiedrības daļas, kas [daļēji] ir no Bulgārijas un kas [daļēji] nav no Bulgārijas, viedokļa un it īpaši no šo kaimiņvalstu sabiedrības viedokļa apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz aptverto preču ģeogrāfisko izcelsmi.
II. Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atcelt Anulēšanas nodaļas 2016. gada 29. janvāra lēmumu;
– pilnībā vai vismaz daļēji noraidīt pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu;
– piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
8 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Juridiskais pamatojums
9 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmkārt, tā apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatot, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz preču, ko tā aptver un kas ietilpst 32. klasē, ģeogrāfisko izcelsmi. Otrkārt, tā apgalvo – ja Apelācijas padome nav pārkāpusi minētās regulas 7. panta 1. punktu, tā ir pārkāpusi šīs pašas regulas 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts), uzskatot, ka apstrīdētā preču zīme nav ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā tajās Eiropas Savienības daļās, kurās tā tiek uzskatīta par aprakstošu.
10 Vispirms ir jānorāda, ka prasītājas otrais un trešais prasījums, ar kuriem Vispārējai tiesai tiek lūgts atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu un pilnībā vai vismaz daļēji noraidīt pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, būtībā ir vērsti uz to, lai Vispārējā tiesa pieņemtu lēmumu, kurš, pēc prasītājas domām, Apelācijas padomei būtu bijis jāpieņem, kad tai tika iesniegta apelācijas sūdzība. Tiesas sēdē prasītāja ir apstiprinājusi, ka šie prasījumi ir jāuzskata par pieteikumu veikt grozījumus.
11 Šajā ziņā no Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta otrā teikuma (tagad Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkta otrais teikums) izriet, ka Apelācijas padome var atcelt tās EUIPO instances lēmumu, kas ir pieņēmusi šajā padomē apstrīdēto lēmumu, un īstenot šīs instances pilnvaras, proti, konkrētajā gadījumā lemt par pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu un to noraidīt. Līdz ar to šis pasākums ietilpst tajos pasākumos, ko Vispārējā tiesa var veikt, pamatojoties uz savām grozīšanas pilnvarām, kuras paredzētas Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktā (tagad Regulas 2017/1001 72. panta 3. punkts) (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 14. decembris, Völkl/ITSB – MarkerVölkl (“VÖLKL”), T‑504/09, EU:T:2011:739, 40. punkts; 2015. gada 13. maijs, easyGroup IPLicensing/ITSB – Tui (“easyAir‑tours”), T‑608/13, nav publicēts, EU:T:2015:282, 20. punkts, un 2017. gada 4. maijs, Kasztantowicz/EUIPO – Gbb Group (“GEOTEK”), T‑97/16, nav publicēts, EU:T:2017:298, 17. punkts).
12 Vispirms ir jāizvērtē no prasītājas pirmā prasījuma izrietošais lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu.
A. Par lūgumu atcelt tiesību aktu
1. Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums
13 Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinādama, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un ko tā aptver. Šim pamatam ir divas daļas, no kurām pirmā attiecas uz to, kādā mērā konkrētā sabiedrības daļa atpazīst vārdu “devin” kā ģeogrāfisku nosaukumu, un otrā – uz saikni starp apstrīdēto preču zīmi un attiecīgo preču kopumu.
14 Ar pirmā pamata pirmo daļu, kas ir jāizvērtē vispirms, prasītājā būtībā pārmet Apelācijas padomei, ka tā ir kļūdaini konstatējusi, pamatojoties uz vienkāršām prezumpcijām, ka konkrētās sabiedrības daļas lielākā daļa var izveidot saikni starp vārdu “devin” un ar apstrīdēto preču zīmi aptverto preču ģeogrāfisko izcelsmi. Šajā sakarā tā nošķir trīs vidusmēra patērētāju ģeogrāfiskas kategorijas, proti, pirmkārt, Bulgārijas patērētāju, otrkārt, Grieķijas un Rumānijas patērētāju un, treškārt, citu Savienības dalībvalstu patērētāju. Prasītāja no tā secina, ka Apelācijas padome nav pierādījusi, ka Savienības valstu vidusmēra patērētājs pietiekamā mērā pazīst Devinas pilsētu, un ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu vismaz saistībā ar Bulgārijas kaimiņvalstu, proti, Grieķijas un Rumānijas, un visu pārējo Savienības valstu, vienīgi izņemot Bulgāriju, vidusmēra patērētāju.
15 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus. Tas uzskata, ka strīda galvenais aspekts ir tas, vai iesniegšanas datumā apstrīdētā preču zīme ir bijusi aprakstoša visās teritorijās, kas atrodas ārpus Bulgārijas, it īpaši kaimiņos esošajās Grieķijas un Rumānijas teritorijās. Tas apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā nav pieļauta neviena kļūda, uzskatot, ka lietas materiāli ir pietiekami, lai pierādītu, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā būtiska daļa vai vismaz daļa, kas nav nenozīmīga, no konkrētās sabiedrības daļas Grieķijā un Rumānijā ir varējusi izveidot asociāciju starp apzīmējumu “DEVIN”, kas tiek saprasts kā karsto avotu kūrortpilsētas nosaukums Bulgārijā, un aptverto preču, it īpaši 32. klasē ietilpstošo ūdeņu, ģeogrāfisko izcelsmi. Tas apgalvo, ka judikatūra ir ļāvusi Apelācijas padomei ar dedukcijas palīdzību secināt, ka ievērojama Grieķijas vai Rumānijas sabiedrības daļa asociēja vai kādreiz varētu asociēt vārdu “devin” ar attiecīgo preču ģeogrāfisko izcelsmi. Tas uzskata, ka, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, Apelācijas padome ir varējusi pamatoti uzskatīt, ka Devinas kā dabīgo ūdeņu, kuriem ir dziedinošas īpašības, karsto avotu kūrortpilsētas “neapstrīdamā reputācija” nav apstājusies pie Bulgārijas robežas, bet ir nokļuvusi līdz kaimiņvalstīm, un ka ir bijis pamatoti prezumēt būtiskas Devinas atpazīstamības pastāvēšanu no patērētāju, kas dzīvo ārpus Bulgārijas, skatpunkta. EUIPO uzskata, ka prasītāja kļūdaini uzskatot, ka “Devinas pilsēta savā ziņā esot aizsargāta ar dabīgiem nocietinājumiem un norobežota no pasaules, kas to padara par gandrīz nepieejamu”. Savukārt EUIPO uzskata, ka grieķu un rumāņu tūristu apmeklējumu nelielais skaits, kuri reģistrēti Devinas pilsētas viesnīcās, pilsētas mazais lielums un tās ģeogrāfiskā situācija neatspēko apstrīdēto lēmumu. EUIPO no tā secina, ka Apelācijas padome ir pamatoti aizsargājusi vispārējo interesi saglabāt tāda ģeogrāfiskā nosaukuma kā karsto avotu kūrortpilsētas Devinas nosaukums pieejamību.
16 Persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus. Tā uzskata, ka Apelācijas padomes secinājums, saskaņā ar kuru Savienības konkrētā sabiedrības daļa uztver vārdu “devin” kā ģeogrāfisko nosaukumu, ir pamatots ar tādiem faktiem un objektīviem datiem kā ārvalstu tūristu, kas apmeklējuši Bulgāriju, skaits, Devinas pilsētās ievērojamā tūrisma infrastruktūra vai arī internetā pieejamā informācija, tostarp plaši pazīstamo Devinas minerālūdens avotu reklāma, kas izvietota Bulgārijas tūrisma oficiālajā portālā. Turklāt tā uzsver mārketingā ieguldīto darbu, kas ir veikts valsts un vietējā līmenī, lai popularizētu Devinu kā starptautisku tūrisma galamērķi visa gada garumā un kā tās minerālūdens dēļ plaši pazīstamu vietu, ko tostarp apstiprina Rodopu [Rhodopes] tūrisma reģionālās apvienības vēstule. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka, ņemot vērā “Valsts stratēģiju tūrisma ilgtspējīgai attīstībai Bulgārijā līdz 2030. gadam”, kuru pieņēmusi Bulgārijas valdība 2014. gadā, kā arī “ģeopolitiskos faktorus”, ieskaitot “paaugstinātos terorisma draudus Turcijā, Ēģiptē un Tunisijā un šīm valstīm raksturīgo politisko nestabilitāti”, kas esot “pārorientējusi tūristu plūsmas daļu uz Bulgāriju”, pateicoties galvenokārt “šajā valstī esošajai drošībai”, ir saprātīgi pieņemt, ka Bulgārija kļūs vērtīgāks Eiropas tūristu galamērķis visa gada garumā un ka līdz ar to tūristu skaits, kas meklē informāciju par noteiktiem tūrisma galamērķiem šajā valstī, tostarp Devinu, paaugstināsies.
17 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopā ar tās 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, reģistrētu Eiropas Savienības preču zīmi atzīst par spēkā neesošu, ja to veido tikai apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var tikt izmantoti, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Minētās regulas 7. panta 2. punktā (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 2. punkts) ir noteikts, ka šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamats reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamības atzīšanai pastāv tikai kādā Savienības daļā.
18 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, ko parastā izmantošanā, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa raugoties, var lietot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu to īpašību – preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2001. gada 20. septembris, Procter & Gamble/ITSB, C‑383/99 P, EU:C:2001:461, 39. punkts, un 2015. gada 10. septembris, Laverana/ITSB (“BIO organic”), T‑610/14, nav publicēts, EU:T:2015:613, 14. punkts). No tā izriet – lai apzīmējumam piemērotu šajā normā paredzēto aizliegumu, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu attiecīgajai sabiedrībai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādas no to īpašībām aprakstu (spriedumi, 2005. gada 22. jūnijs, Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), T‑19/04, EU:T:2005:247, 25. punkts, un 2017. gada 7. decembris, Colgate‑Palmolive/EUIPO (“360°”), T‑332/16, nav publicēts, EU:T:2017:876, 15. punkts). Ir pietiekami, ka atteikuma pamats vai spēkā neesamības atzīšanas pamats pastāv saistībā ar mērķsabiedrības daļu, kas nav nenozīmīga, un nav nepieciešams izvērtēt, vai pārējie patērētāji, kas ietilpst konkrētajā sabiedrības daļā, arī pazīst šo apzīmējumu (skat. spriedumu, 2017. gada 6. oktobris, Karelia/EUIPO (“KARELIA”), T‑878/16, nav publicēts, EU:T:2017:702, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošās vispārējās intereses nodrošina, ka apzīmējumus, kas ir aprakstoši attiecībā uz vienu vai vairākām to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, var brīvi izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti, kas piedāvā šādas preces vai pakalpojumus (spriedums, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 37. punkts). Šis noteikums neļauj rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai vienam uzņēmumam, reģistrējot tos kā preču zīmi (spriedums, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 31. punkts), un neļauj, ka kāds uzņēmums monopolizē aprakstoša vārda izmantošanu, kaitējot citiem uzņēmumiem – tostarp saviem konkurentiem –, kuru vārdu krājuma, kas pieejams pašiem savu preču aprakstam, apjoms tādējādi tiek ierobežots (skat. spriedumu, 2017. gada 7. decembris, “360°”, T‑332/16, nav publicēts, EU:T:2017:876, 17. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt šīs tiesību normas piemērošana nav atkarīga no tā, vai nepieciešamība nodrošināt pieejamību ir konkrēta, aktuāla un nopietna (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 7. oktobris, Kipra/ITSB (“XAΛΛOYMI” un “HALLOUMI”), T‑292/14 un T‑293/14, EU:T:2015:752, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 Konkrēti attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kurus var izmantot, lai apzīmētu to preču kategoriju ģeogrāfisko izcelsmi vai galamērķi vai to pakalpojumu kategoriju sniegšanas vietu, attiecībā uz kuriem ir iesniegts Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums, it īpaši ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, pastāv vispārēja interese aizsargāt to pieejamību, ņemot vērā to spēju ne tikai norādīt iespējamo attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju kvalitāti un citas īpašības, bet arī dažādi ietekmēt patērētāju izvēli, piemēram, piesaistot preces vai pakalpojumus vietai, kas var izraisīt pozitīvas sajūtas (spriedumi, 2005. gada 25. oktobris, Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), T‑379/03, EU:T:2005:373, 33. punkts; 2015. gada 15. janvāris, MEM/ITSB (“MONACO”), T‑197/13, EU:T:2015:16, 47. punkts, un 2016. gada 27. aprīlis, Niagara Bottling/ITSB (“NIAGARA”), T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 15. punkts).
21 Turklāt ir jāatgādina – pirmkārt, kā preču zīmes nereģistrē ģeogrāfiskus nosaukumus, ja tie apzīmē noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kam jau ir zināma reputācija vai kas ir pazīstamas saistībā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju un ko tādēļ ieinteresētās personas saista ar šo kategoriju, un, otrkārt, nereģistrē ģeogrāfiskos nosaukumus, ko var izmantot uzņēmumi un kas arī ir jāatstāj pieejami šiem uzņēmumiem kā attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (spriedumi, 2005. gada 25. oktobris, “Cloppenburg”, T‑379/03, EU:T:2005:373, 34. punkts; 2015. gada 15. janvāris, “MONACO”, T‑197/13, EU:T:2015:16, 48. punkts, un 2016. gada 27. aprīlis, “NIAGARA”, T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 16. punkts).
22 Tomēr ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts principā neliedz reģistrēt ģeogrāfiskos nosaukumus, kas nav pazīstami ieinteresēto personu vidū vai vismaz nav pazīstami kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums, vai arī nosaukumus, saistībā ar kuriem apzīmētās vietas īpašību dēļ nav gaidāms, ka ieinteresēto personu vidū varētu tikt uzskatīts, ka šī vieta ir attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas izcelsmes vieta vai ka tā tur būtu radusies (spriedumi, 2005. gada 25. oktobris, “Cloppenburg”, T‑379/03, EU:T:2005:373, 36. punkts; 2015. gada 15. janvāris, “MONACO”, T‑197/13, EU:T:2015:16, 49. punkts, un 2016. gada 27. aprīlis, “NIAGARA”, T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 17. punkts).
23 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt vienīgi, no vienas puses, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un, no otras puses, attiecībā uz to, kā šo apzīmējumu uztver konkrētā sabiedrības daļa (spriedumi, 2005. gada 25. oktobris, “Cloppenburg”, T‑379/03, EU:T:2005:373, 37. punkts; 2015. gada 15. janvāris, “MONACO”, T‑197/13, EU:T:2015:16, 50. punkts, un 2016. gada 27. aprīlis, “NIAGARA”, T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 18. punkts).
24 Šajā vērtējumā EUIPO ir jāpierāda, ka ģeogrāfiskais nosaukums ir zināms ieinteresētajām personām kā vietas apzīmējums. Turklāt ir jābūt, ka attiecīgajam nosaukumam pašlaik no ieinteresēto personu skatpunkta ir saikne ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju vai ka var saprātīgi paredzēt, ka šāds nosaukums no šīs sabiedrības skatpunkta varētu norādīt šīs preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfisko izcelsmi. Veicot šo vērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā tas, cik lielā mērā ieinteresēto personu vidū tiek atpazīts attiecīgais ģeogrāfiskais nosaukums, kā arī tā apzīmētās vietas un attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas īpašības (spriedumi, 2005. gada 25. oktobris, “Cloppenburg”, T‑379/03, EU:T:2005:373, 38. punkts; 2015. gada 15. janvāris, “MONACO”, T‑197/13, EU:T:2015:16, 51. punkts, un 2016. gada 27. aprīlis, “NIAGARA”, T‑89/15, nav publicēts, EU:T:2016:244, 19. punkts).
25 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienīgais atbilstošais datums pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu, kas pamatots ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārbaudei ir apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums. Tas, ka judikatūra ļauj ņemt vērā apstākļus, kas ir vēlāki par šo datumu, nemaz neatspēko šo minētā panta interpretāciju, bet gan to nostiprina, jo šī ņemšana vērā ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka šie apstākļi attiecas uz situāciju preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2010. gada 23. aprīlis, ITSB/Frosch Touristik, C‑332/09 P, nav publicēts, EU:C:2010:225, 52. un 53. punkts, un 2018. gada 4. oktobris, Safe Skies/EUIPO, C‑326/18 P, nav publicēts, EU:C:2018:800, 5. punkts; spriedumus, 2009. gada 3. jūnijs, Frosch Touristik/ITSB – DSR touristik (“FLUGBÖRSE”), T‑189/07, EU:T:2009:172, 18. un 19. punkts, un 2016. gada 26. februāris, provima Warenhandels/ITSB – Renfro (“HOT SOX”), T‑543/14, nav publicēts, EU:T:2016:102, 44. punkts). Šajā lietā atbilstošais datums, lai izvērtētu apstrīdētās preču zīmes atbilstību Regulas Nr. 207/2009 7. pantam, tātad ir reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, proti, 2011. gada 21. janvāris.
26 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē prasītājas pirmā pamata pirmā daļa.
27 Šajā lietā nav strīda par to, ka Devina [Devin] (Девин latinizētā forma) ir pilsēta Bulgārijas dienvidos, kas atrodas Rodopu kalnu masīvā. Apstrīdētā lēmuma 30.–33. punktā Apelācijas padome ir sniegusi citus precizējumus, kurus lietas dalībnieki nav apstrīdējuši. Tādējādi Devinas pilsētā “ir daudz karsto avotu un karsto avotu kūrortu”, kā arī ūdens rezerves, tostarp urbumi V‑5 (vai B‑5), kurus pašlaik ekspluatē prasītāja saskaņā ar Bulgārijas valsts piešķirto atļauju. Oficiālais Bulgārijas tūrisma portāls, kurā ir ietverta Devinai paredzētā rubrika, ir norāde uz tās ““karsto avotu tūrisma” straujo pieaugumu un tās “plaši pazīstamajiem” minerālūdens avotiem”, uz “dziednieciskajām īpašībām”, kas zināmas jau no antīkajiem laikiem. Savukārt prasītāja precizē, kas nav apstrīdēts, ka Devinā ir aptuveni 7000 iedzīvotāju un šajā ziņā tā ir 109. vietā starp Bulgārijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā.
28 Apelācijas padome arī ir norādījusi, ka Devinas ūdens, kas saistīts ar avotu “Devin sondazh 5”, ir ietverts dabīgo minerālūdeņu oficiālajā sarakstā, ko atzīst Bulgārija un citas dalībvalstis un kas ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2010, C 65, 1. lpp.) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV 2009, L 164, 45. lpp.) 1. pantu. Apelācijas padome arī ir minējusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Devin Natural Mineral Water”, kas reģistrēta Bulgārijā ar numuru 190‑01/1995 un identisku cilmes vietas nosaukumu, kas reģistrēts ar numuru 883/2006 noteiktās Savienības dalībvalstīs, tostarp Grieķijā un Rumānijā, kuras ir pārskatītās un grozītās 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju dalībnieces.
29 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka šis strīds neattiecas uz iespējamo atteikuma pamatu (vai spēkā neesamības atzīšanas pamatu), kas būtu balstīts uz jauno Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu, saskaņā ar kuru “nereģistrē [..] preču zīmes, kas nav reģistrējamas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesībām vai starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība vai attiecīgā dalībvalsts ir līgumslēdzēja puse un kuri paredz cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību”, ne uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.).
30 Turklāt apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelācijas padome ir konstatējusi, ka, tā kā attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces, konkrētā sabiedrības daļa ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs Savienības vidusmēra patērētājs. Tā kā šādu plaša patēriņa preču vidusmēra patērētājs ir plaša sabiedrība, šis konstatējums nav jāapšauba, un to turklāt apstiprina prasītāja.
31 Vispirms ir jāizvērtē, kā Savienības vidusmēra patērētājs uztver vārdu “devin”, un pēc tam ir jāizvērtē ģeogrāfiskā nosaukuma Devin pieejamība.
a) Par to, kā Savienības vidusmēra patērētājs uztver vārdu “devin”
32 Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka tas, kā plaša sabiedrība, kas atrodas ārpus Bulgārijas, uztver vārdu “devin”, ir lietas dalībnieku “strīda centrālais aspekts”. Ir jāuzskata, gluži kā prasītāja, ka Apelācijas padome savā vērtējumā par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu būtībā ir paredzējusi nošķīrumu starp trīs vidusmēra patērētāju ģeogrāfiskām kategorijām, kas, pirmkārt, ietver Bulgārijas vidusmēra patērētāju, otrkārt, Bulgārijas kaimiņvalstu, proti, Grieķijas un Rumānijas, vidusmēra patērētāju un, treškārt, citu Savienības dalībvalstu vidusmēra patērētāju.
1) Par Bulgārijas vidusmēra patērētāju
33 Saistībā ar Bulgārijas vidusmēra patērētāju prasītāja neapstrīd, ka tas varētu uztvert vārdu “devin” kā pilsētas nosaukumu Bulgārijā. Tomēr prasītāja norāda, ka Bulgārijas patērētāju būtiska daļa arī pazīst šo vārdu un acīmredzami to uztver kā ūdens preču zīmi. Tā uzskata, ka vienīgi patērētāji, kas var uztvert vārdu “devin” kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, t.i., Bulgārijas patērētāji, arī labi pazīst preču zīmi tās atšķirtspējas dēļ, kas iegūta izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta nozīmē. Tādējādi apstrīdētā preču zīme nenorādot vienkārši uz ģeogrāfisko izcelsmi, bet arī esot skaidra attiecīgo preču komerciālās izcelsmes norāde. Prasītāja no tā secina, ka apstrīdētā preču zīme ir spēkā Bulgārijā, lai gan to var uztvert kā norādi uz pilsētas nosaukumu, jo to šajā valstī turklāt uztver kā preču zīmi. Tā piebilst, ka vārds “devin” ir ne tikai ieguvis atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, bet arī ieguvis augstu atšķirtspēju Bulgārijā, kur tas tiek uzskatīts par plaši pazīstamu ūdens preču zīmi.Šajā sakarā prasītāja citē Патентно ведомство на Република България (Bulgārijas Republikas Patentu valde) 2010. gada 19. marta Lēmumu Nr. OM‑22, kurš ir spēkā piecus gadus un ar kuru ir atzīts, ka Bulgārijas vārdiskai preču zīmei “Девин” (“Devin”), kas reģistrēta ar numuru 24137 un kas pieder prasītājai, ir reputācija Bulgārijas teritorijā kopš 2005. gada 1. decembra attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm, proti, “minerālūdeni”. Tiesas sēdē prasītāja ir precizējusi, ka, pat ja šis lēmums nevarēja tikt atjaunots 2015. gadā sakarā ar tiesību akta atcelšanu, tā pamatā esošais faktu konstatējums paliek ne mazāk pamatots.
34 Šajā sakarā ir pietiekami konstatēt, ka apstāklis, ka prasītāja nav apstrīdējusi to, ka Bulgārijas vidusmēra patērētājs atpazīst vārdu “devin” kā Bulgārijas pilsētas ģeogrāfisko nosaukumu, nekādā ziņā nav noteicošs šajā lietā, jo prasītāja tūlīt piebilst, ka apstrīdētā preču zīme no Bulgārijas vidusmēra patērētāja skatpunkta ir ieguvusi paaugstinātu atšķirtspēju un pat reputāciju attiecībā uz minerālūdeņiem.
35 Turklāt ir jānorāda – tā kā Bulgārijas Republikas Patentu valde ir atzinusi Bulgārijas vārdiskas preču zīmes “Devin” reputāciju, prima facie šķiet ļoti mazticams, ka apstrīdētā preču zīme, proti, Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DEVIN”, nebija vismaz ieguvusi parastu atšķirtspēju, pat nerunājot par tās paaugstinātu atšķirtspēju vai reputāciju.
2) Par Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētāju
36 Saistībā ar kaimiņvalstu (Grieķijas un Rumānijas) vidusmēra patērētāju prasītāja norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi nekādus pierādījumus, kuri ļautu Apelācijas padomei konstatēt, ka šis patērētājs vārdu “devin” uztverot kā ģeogrāfisku vietu. Tā apgalvo, ka Apelācijas padome, lai nonāktu pie šāda secinājuma, ir pamatojusies uz nepamatotām dedukcijām vai pieņēmumiem, kas galvenokārt balstīti uz tūristu skaitu, kuri apmeklē Bulgāriju. Turklāt prasītāja apgalvo, ka, lai gan tai nav pierādīšanas pienākuma, tā ir iesniegusi ticamus un konkrētus pierādījumus sava pretargumenta atbalstam, saskaņā ar kuru Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētājs neizveidotu tiešu saikni starp apstrīdēto preču zīmi un ģeogrāfisko izcelsmi.
37 Ir jāizvērtē elementi, kurus Apelācijas padome ir izmantojusi, lai uzskatītu apstrīdēto preču zīmi par aprakstošu no Grieķijas un Rumānijas vidusmēra patērētāja skatpunkta.
38 Vispirms Apelācijas padome – tāpat kā to bija darījusi Anulēšanas nodaļa – ir pamatojusies uz vairākiem datu avotiem, kas attiecas uz tūrismu, it īpaši uz oficiālo Bulgārijas tūrisma portālu un citām interneta vietnēm. Pamatojoties uz faktu, ka vairāk nekā 5,4 miljoni ārvalstu tūristu ir apmeklējuši Bulgāriju 2014. gadā, kas ir “iespaidīgs” skaitlis, ņemot vērā 7,3 miljonus šīs valsts iedzīvotāju, Apelācijas padome secināja, ka “lai gan ir taisnība, ka lielākā daļa šo tūristu beigu beigās izvēlas pavadīt savu atvaļinājumu piejūras vai slēpošanas kūrortos, kā to ir apstiprinājusi [prasītāja], tas neizslēdz to, ka tie zina citus reģionus vai citas vietas”. Tā ir uzskatījusi – “kad persona izvēlas atvaļinājuma vietu, tā parasti izpēta vairākus galamērķus, pirms izvēlēties konkrētu galamērķi”, un no tā ir secinājusi, ka “izvērtējot dažādus piedāvātos galamērķus, persona, kas vēlas apmeklēt Bulgāriju, noteikti atklās mazāk zināmus vai mazāk pieejamus galamērķus, pat ja beigu beigās potenciālais tūrists izvēlas citu galamērķi”. Pamatojoties uz šīm vienkāršajām hipotēzēm, Apelācijas padome ir izdarījusi pieņēmumus, ka ir “ļoti mazticams, ka Devina un tās asociēšana ar karstajiem ūdeņiem neparādās interneta meklējumu rezultātos saistībā ar atvaļinājumu galamērķiem Bulgārijā”.
39 Tomēr ir jākonstatē, gluži kā to dara prasītāja, ka tas vien, ka Devinas pilsētu atrod interneta meklētājprogrammas, nav pietiekami, lai saskaņā ar tiesību aktos un judikatūrā noteiktajām prasībām pierādītu, ka runa ir par vietu, kuru zina būtiska daļa no Grieķijas un Rumānijas konkrētās sabiedrības daļas. Kā to norāda prasītāja, tāda argumentācija kā Apelācijas padomes izmantotā, novesta līdz absurdam, liktu uzskatīt, ka ārvalstu patērētāji varētu ar vienkāršu meklēšanu internetā zināt par visām pasaules pilsētām neatkarīgi no to lieluma, pat par mazām.
40 Apelācijas padome arī ir minējusi “Devinas ievērojamu sastopamību interneta vietnēs, kurās tiek sniegti viedokļi ceļojumu jomā, un interaktīvajos ceļojumu forumos”, tādos kā “TripAdvisor.com” vai “Booking.com”. Garāmejot, tā ir noraidījusi prasītājas piebildi, ka Devina ir vienīgi 68. vietā (vai turpmāk 59. vietā, pēc personas, kas iestājusies lietā, domām) no 70 vispopulārākajām tūrisma vietām Bulgārijā interneta vietnes “TripAdvisor.com” klasifikācijā, jo tas vismaz liecinot par tūrisma profila, kas nav nenozīmīgs, esamību internetā atšķirībā no simtiem Bulgārijas pilsētu vai ciematu, kuru tajā nav.
41 Tomēr “tūrisma profila, kas nav nenozīmīgs, esamība internetā” pati par sevi nevarot būt pietiekama, lai pierādītu, ka konkrētā ārvalstu sabiedrības daļa zina par mazu pilsētu. Šajā sakarā apstāklim, ka Devina nav interneta vietnē “TripAdvisor.com” uzskaitīto vispopulārāko Bulgārija galamērķu vidū, ir vismaz nozīme, jo ir saprātīgi uzskatīt, ka konkrētā ārvalstu sabiedrības daļa zina vienīgi galvenās atrakcijas tādā trešajā valstī kā Bulgārija.
42 Turpinot – Apelācijas padome ir pamatojusies uz Devinas pašvaldības “būtisku” vai “ievērojamu tūrisma infrastruktūru”, kurā, pēc tās domām, ietilpst “aptuveni divi duči viesnīcu šajā reģionā”, no kuriem daudzas ir karsto avotu kūrortviesnīcas un pieczvaigžņu luksusa viesnīcas.
43 Tomēr šis vienkāršais fakts pats par sevi neļauj secināt, ka Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētājs varētu zināt par Devinas pilsētu aiz valsts robežām vai izveidot ar to tiešu saikni. Proti, nekas neļauj izslēgt to, ka šo tūrisma infrastruktūru galvenokārt izmanto Bulgārijas vidusmēra patērētājs, saistībā ar kuru nav apstrīdēts, kas tas zina par Devinas pilsētu, un papildus tam to izmanto neliela daļa ārvalstu vidusmēra patērētāju, kuri apmeklē Bulgāriju kā tūristi.
44 Turklāt Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41. punktā ir izdarījusi pieņēmumu, ka tas, ka Devinas viesnīcu reģistros ir norādīts neliels ārvalstnieku skaits, “varētu precīzi neatainot šīs pilsētas apmeklētāju skaitu”, jo “liela daļa apmeklētāju, kam patīk daba, neobligāti uzturas luksusa viesnīcās, bet izvēlas palikt kempingā vai viesu mājās tuvumā esošajās pilsētās un ciematos”, turklāt precizējot, ka “populārā Pamporovas [Pamporovo] stacija ir vienīgi nedaudz vairāk nekā pusstundas attālumā, braucot ar automašīnu”. Tā vēl ir izvirzījusi hipotēzi, saskaņā ar kuru “būtu ļoti pārsteidzoši, ka tūristi, kas uzturas Pamporovā (Bulgārijas sešpadsmitajā populārākajā galamērķī atbilstoši interneta vietnei “TripAdvisor.com”), nesaņemtos apmeklēt reģionu, kura daba esot tik pārsteidzoši skaista un kas atrodas rokasstiepiena attālumā no tās”.
45 Tomēr ir jākonstatē, ka neviens no personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem pierādījumiem nepamato nevienu no šīm hipotēzēm un ka šo hipotēžu pierādījuma vērtība ir mazāka par katra tieši pretēja apgalvojuma pierādījuma vērtību.
46 Turklāt saistībā ar visiem iepriekš minētajiem elementiem ir jāuzsver, ka piemērojamais juridiskais kritērijs ir nevis līdz pēdējam uzskaitīt ārvalstu tūristus, kas apmeklē Devinas pilsētu, bet gan noskaidrot to, kā visa Savienības konkrētā sabiedrības daļa, ieskaitot personas, kas ne obligāti apmeklē Devinu vai Bulgāriju un kas ir lielākā daļa šīs sabiedrības, uztver vārdu “devin”. Taču Apelācijas padomes argumentācija neattiecas uz šo Savienības vidusmēra patērētāju lielāko daļu, it īpaši grieķiem un rumāņiem, kas neapmeklē Bulgāriju, bet gan ir koncentrēta uz minimālu daļu, t.i., tiem, kas plāno apmeklēt šo valsti, un – vēl jo vairāk – uz niecīgu daļu, proti, tiem, kas apmeklē Devinu vai veic meklējumus šajā sakarā.
47 Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka minerālūdens un dzērienu vidusmēra patērētājam Savienībā nav augsta līmeņa specializācijas ģeogrāfijā vai tūrismā. Tādējādi pēc analoģijas lietā, kurā tika pasludināts 2008. gada 15. oktobra spriedums Powerserv Personalservice/ITSB – Manpower (“MANPOWER”) (T‑405/05, EU:T:2008:442, 85., 89. un 93. punkts), Vispārējā tiesa ir noraidījusi kā “acīmredzami pārāk nekonkrētus” apgalvojumus attiecībā uz “lingvistisko apmaiņu, [kas pastāv,] pateicoties angļu un vācu pilsoņu tūrismam,” citās Savienības dalībvalstīs, un ir konstatējusi, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā visu konkrētās sabiedrības daļas kopumu, kas sastāv no visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, nepamatoti fokusējoties uz darba devējiem, kuri meklē personālu.
48 Šajā lietā ir jākonstatē, ka Apelācijas padome, nepamatoti fokusējoties uz ārvalstu tūristiem, it īpaši grieķiem un rumāņiem, kas apmeklē Bulgāriju vai Devinu, nav ņēmusi vērā visu konkrēto sabiedrības daļu, kuru veido Savienības, tostarp Grieķijas un Rumānijas, vidusmēra patērētāji, taču ir kļūdaini fokusējusies uz konkrētās sabiedrības daļas minimālu vai niecīgu daļu, kas katrā ziņā ir nenozīmīga un šai sakarā nevar būt pietiekami reprezentatīva iepriekš 18. punktā minētās judikatūras izpratnē. Šāda reducēšana līdz konkrētās sabiedrības daļas minimālai vai niecīgai daļai, proti, ārvalstu tūristiem, kas apmeklē Bulgāriju vai Devinu, izskaidro, kādēļ Apelācijas padomes izmantotajiem elementiem ir vienīgi ļoti maza pierādījuma vērtība – tik maza, ka tie ir gandrīz neiedarbīgi. Kopumā Apelācijas padome ir piemērojusi nepareizu testu, kas ir neizbēgami izraisījis to, ka ir veikts kļūdains faktu vērtējums par to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver vārdu “devin”.
49 Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 55. punktā Apelācijas padome ir norādījusi, ka ir “pārliecināta, ka Devinas kā dabīgo ūdeņu karsto avotu pilsētas neapstrīdamā reputācija neapstājas aprauti pie Bulgārijas robežas, bet turpinās kaimiņvalstīs”, un kā svarīgāko ir norādījusi, ka “būtu savādi, ja ievērojamā reputācija, kas Devinai ir Bulgārijā saistībā ar tās ūdeņiem, noslēpumaini izzustu uz robežas starp Bulgāriju un Grieķiju”.
50 Tomēr ir jākonstatē, gluži kā to dara prasītāja, ka šāds paziņojums nevar būt derīgs pierādījuma elements, lai pierādītu, ka Devinas pilsēta ir zināma “lielai daļai” patērētāju tādās kaimiņvalstīs kā Grieķija un Rumānija, kā to uzskatījusi Apelācijas padome, gluži kā Anulēšanas nodaļa šajā aspektā. Turklāt ir jānorāda, ka Devinas pilsēta, kas ir grūti pieejama un ir nodalīta no Grieķijas robežas ar kalnu grēdu, ir īpašā ģeogrāfiskā situācijā, kas padara šo paziņojumu vēl jo mazāk ticamu.
51 Pēc analoģijas ir jāatgādina, ka lietā, kurā pasludināts 2005. gada 25. oktobra spriedums “Cloppenburg” (T‑379/03, EU:T:2005:373, 39. un 46. punkts), saistībā ar Klopenburgas [Cloppenburg] pilsētu, kura atrodas Lejassaksijā (Vācija) un kurā ir aptuveni 30 000 iedzīvotāju, t.i., vairāk nekā četras reizes vairāk nekā Devinas iedzīvotāji, Vispārējā tiesa varēja atstāt neizlemtu jautājumu, vai konkrētā sabiedrības daļa, proti, Vācijas vidusmēra patērētājs, zina Klopenburgas pilsētu kā ģeogrāfisku vietu, un katrā ziņā ir uzskatījusi, ka šīs pilsētas “[nenozīmīgā] lieluma dēļ”, pat ja tiktu pieņemts, ka Vācijas patērētājs to pazīst, šī atpazīstamība būtu jākvalificē kā vāja vai labākajā gadījumā kā vidēja. Minētajā lietā Vispārējā tiesa pat nav paredzējusi, ka šo “[nenozīmīgā] lieluma” Vācijas pilsētu varētu zināt citu Savienības dalībvalstu vidusmēra patērētājs.
52 No tā izriet, ka pamatojums, kas izklāstīts apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu, ka Grieķijas un Rumānijas vidusmēra patērētājs zina Devinu kā ģeogrāfisko vietu, nav ne īpaši pārliecinošs, ne noslēdzošs.
53 Turklāt prasītāja ir iesniegusi citus pierādījumus, lai pamatotu savu argumentu, saskaņā ar kuru grieķu vai rumāņu vidusmēra patērētājs neizveido tiešu saikni starp apstrīdēto preču zīmi un ģeogrāfisko izcelsmi.
54 Piemēram, prasītāja ir iesniegusi oficiālo apkopojumu, kuru sagatavojusi pati Devinas pašvaldība un kurā ir norādīts, pamatojoties uz viesnīcu īpašnieku apgalvojumiem, to ārvalstu tūristu skaits, kas ir apmeklējuši Devinas pilsētu 2014. gadā, kurš esot “rekorda gads”. Šis dokuments liecina, ka šī gada laikā mazāk nekā 3500 ārvalstu tūristi, visas tautības kopumā, ir apmeklējuši Devinas pilsētu un ka to vidū bija vienīgi 400 grieķu un 50 rumāņu tūristu. Salīdzinājumā ar 5,4 miljoniem ārvalstu tūristu, kas apmeklēja Bulgāriju 2014. gadā (skat. šā sprieduma 38. punktu), un Savienības dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, it īpaši Grieķijā un Rumānijā – kur tas 2017. gada 1. janvārī atbilstoši Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) datiem attiecīgi ir sasniedzis 10,7 miljonus un 19,6 miljonus iedzīvotāju –, šie dati vedina uzskatīt, ka Devinas pilsēta nav ārvalstu tūristu, it īpaši grieķu un rumāņu, būtisks pievilkšanas punkts un – vēl jo vairāk – nav zināma vidusmēra patērētājam ārvalstīs.
55 Prasītāja arī ir iesniegusi datus, kas izriet no tirgus pētījuma omnibus, kurš veikts vairākās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā (kontinentālajā daļā un Krētā), Rumānijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē (turpmāk tekstā – “pētījums omnibus”). Saistībā ar Grieķijā veikto pētījumu, kas aptver 1007 personu paraugu Grieķijas sabiedrības ietvaros, rezultāti liecina, ka mazāk nekā 1 % no šī parauga asociē vārdu “devin” ar vietu Bulgārijā un mazāk nekā 3 % ar jebkādu [ģeogrāfisku] vietu.
56 Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka šajā pētījumā omnibus ir “pieļauti izlaidumi noteiktos aspektos”, kas izklāstīti apstrīdētā lēmuma 44.–47. punktā. Pirmkārt, tā uzskata, ka ar pētījumu tika mēģināts pierādīt negatīvu faktu, proti, ka sabiedrība nezina par Devinas pilsētu; šīs apšaubāmas premisas dēļ lielākā daļa savākto datu ir neviennozīmīgi. Esot bijis nepieciešams aptaujātās personas “iedrošināt būt precīzākām”, taču tā nav precizējusi, kā. Otrkārt, nekas nenorādot, vai personas, kas dzīvo Bulgārijas pierobežu reģionos, ir piedalījušās Grieķijas pētījumā un, attiecīgajā gadījumā, kādā mērā. Treškārt, Grieķijas pētījuma rezultātos esot pieļautas kļūdas un dati dažkārt neesot ticami (kopējās summas ailē “72” vietā ir rakstīts “71”). Ceturtkārt, pat ja šie dati tiktu interpretēti prasītājai vislabvēlīgākajā veidā, būtu jāņem vērā tas, ka Grieķijas pētījumā 30 personas ir atbildējušas, ka Devin ir vai nu “pilsēta”, vai “vieta”, vai arī “Bulgārijas reģions”. Apelācijas padome no tā secināja, ka šīs aptaujātās 30 personas no 1007 personu parauga atbilst vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju no Grieķijas kopējā 11 miljonu iedzīvotāju skaita, kas neesot nenozīmīgs skaitlis. No tā visa Apelācijas padome ir secinājusi, ka pētījuma dati ir “acīmredzami [..] nepārliecinoši” un “nav noslēdzoši”.
57 Taču, pat ja tiktu pieņemts, ka šajā pētījumā omnibus ir pieļauti Apelācijas padomes identificētie trūkumi, ir jāuzskata, ka tajā paustie secinājumi vismaz var tikt ņemti vērā – ar pietiekamu kļūdas robežu un paturot prāta, ka tie nav noteicoši. Tādējādi, pat ja tiktu pieņemts, ka faktiska Grieķijas sabiedrības proporcionālā daļa, kas atpazīst Devinu kā ģeogrāfisku vietu (Bulgārijā vai citur), ir 3 % vai pat divas vai trīs reizes vairāk, tomēr tas paliek minimāls procents, ko nevar uzskatīt par reprezentatīvu saistībā ar grieķu vidusmēra patērētāju.
58 Turklāt, pat ja 270 000 iedzīvotāju nav nenozīmīgs skaits absolūtā ziņā, tomēr atbilstošais jautājums ir visas attiecīgās sabiedrības uztvere, saistībā ar kuru 3 % īpatsvars izrādās reprezentatīvs ļoti nelielā mērā. Šis pats rezultāts var tikt saprasts tādējādi, ka 97 % (vai tuvu tam) Grieķijas iedzīvotāju nezina vārdu “devin” ne kā “pilsētu”, ne kā “vietu”, ne kā “Bulgārijas reģionu”, kas izrādās daudz pārliecinošāks un noslēdzošāks.
59 Turklāt saistībā ar to, ka Grieķijas pētījumā nav minētas Bulgārijas pierobežas personas, ir pietiekami atgādināt – katrā ziņā ļoti liela daļa Grieķijas vidusmēra patērētāju nedzīvo Bulgārijas robežas tuvumā.
60 Visbeidzot, ir jānoraida EUIPO apgalvojums, kurš izklāstīts atbildes rakstā un saskaņā ar kuru tas, ka Grieķija un Rumānija ir Lisabonas vienošanās dalībvalstis, nozīmē, ka šo dalībvalstu valstspiederīgie zina Devinu kā Bulgārijas minerālūdens ģeogrāfisko norādi. Šāds apgalvojums acīmredzami neatbilst faktiem, jo ar to tiek prezumēta Grieķijas un Rumānijas vidusmēra patērētāja ekstremāli augsta zināšanu pakāpe, kuras tiem acīmredzami nav, tai skaitā par starptautiskajiem līgumiem un to valstīs aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstiem. Turklāt ar to, ka dalībvalsts tiesiski aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, nevar pietikt, lai automātiski konstatētu, ka šīs dalībvalsts vidusmēra patērētājs atpazīst vārdu, kas atbilst šai norādei, kā tādu, kas apraksta ģeogrāfisko izcelsmi.
61 Līdz ar to ir jāsecina, gluži kā to dara prasītāja, ka Apelācijas padome nav ievērojusi prasības, kas paredzētas iepriekš 24. punktā minētajā pastāvīgajā judikatūrā un kas liek tai “pierādīt”, ka Grieķijas un Rumānijas vidusmēra patērētājs vārdu “devin” zina kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
3) Par citu Savienības dalībvalstu vidusmēra patērētāju
62 Apelācijas padome, secinājusi, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša no Grieķijas un Rumānijas vidusmēra patērētāja skatpunkta, ir tikai nedaudz izvērtējusi šo pašu jautājumu no citu Savienības dalībvalstu vidusmēra patērētāju skatpunkta. Apstrīdētā lēmuma 47. punktā tā ir vienīgi uzskatījusi, ka no pētījuma omnibus – kuru tā taču ir noraidījusi kā “nelielā mērā noslēdzošu” – ar ekstrapolāciju var izsecināt, ka aptuveni 455 000 Vācijas vidusmēra patērētāju uztver vārdu “devin” kā pilsētas nosaukumu vai pilsētu Bulgārijā. Minētā lēmuma 55. punktā tā ir piebildusi, ka “nebūtu reālistiski apgalvot, ka neviens no šiem citu dalībvalstu plašas sabiedrības locekļiem [kas apmeklē Bulgāriju] neiepazītos ar Bulgārijas kultūru, vēsturi un dabas atrakcijām, starp kurām ir Devinas pilsēta, kad tie gatavojas ceļojumam”.
63 Taču ir jākonstatē, gluži kā to dara prasītāja, ka 455 000 patērētāji atbilst mazāk nekā 0,6 % no visiem Vācijas iedzīvotājiem, ko ir grūti uzskatīt par būtisku vai reprezentatīvu daļu no minerālūdens un dzērienu vidusmēra patērētājiem Vācijā. Turklāt tas vien, ka patērētāji ir atbildējuši “pilsēta” uz pētījuma jautājumu, neko nepierāda, jo šī atbilde nevar tikt pielīdzināta konkrētas pilsētas pazīšanai vai tiešas saiknes pastāvēšanai ar attiecīgajām precēm.
64 Saistībā ar Savienības vidusmēra patērētāja raksturošanu kā tūristu, kas gatavojas ceļojumam uz Bulgāriju un iepazīstas ar relatīvi nelielu šīs valsts atrakciju, tas šķiet krietni “nereālistiskāk” nekā pretējs konstatējums. Šajā sakarā ir jāuzsver, ka minerālūdens un dzērienu vidusmēra patērētājam Savienībā nav augsta līmeņa specializācijas ģeogrāfijā vai tūrismā (skat. iepriekš 47. punktu).
65 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi specifiskus pierādījumus, kas ļautu konstatēt, ka Savienības vidusmēra patērētājs uztver vārdu “devin” kā ģeogrāfisku vietu Bulgārijā.
66 Saistībā ar Anulēšanas nodaļas apgalvojumu, saskaņā ar kuru nākotnē Savienības sabiedrība ģeogrāfisko nosaukumu Devina varētu potenciāli saprast kā attiecīgo preču ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ņemot vērā ieguldīto darbu mārketingā un Bulgārijas tūrisma nozares izaugsmi (skat. iepriekš 4. punktu), ir jākonstatē, ka šāds apgalvojums nav pamatots ar lietas materiālos ietvertajiem elementiem un ir vienkārša hipotēze, it īpaši tāpēc, ka Devinas pilsēta nav Bulgārijas 50 galveno galamērķu vidū un tā gūst vienīgi nelielu labumu no ārvalstu tūrisma izaugsmes šajā valstī. Tādēļ iepriekš 24. punktā minētās judikatūras nozīmē nav “saprātīgi” paredzēt, ka vārds Devin varētu no Savienības sabiedrības skatpunkta apzīmēt attiecīgo preču ģeogrāfisko izcelsmi. Turklāt pierādīšanas pienākums nevar tikt apgriezts, pieprasot, lai prasītāja pierādītu negatīvu faktu, proti, ka Devinas pilsēta nevarētu tikt apmeklēta vai atpazīta nākotnē.
67 Ir jāsecina, ka no lietas materiāliem neizriet, ka Savienības dalībvalstu, kas nav Bulgārija, vidusmēra patērētājs atpazīst vārdu “devin” kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
68 Ņemot vērā vispārējo interesi aizsargāt ģeogrāfisko nosaukumu pieejamību (skat. iepriekš 20. punktu), ir jāizvērtē iepriekš izklāstītā secinājuma sekas attiecībā uz ģeogrāfiskā nosaukuma Devin pieejamību.
b) Par ģeogrāfiskā nosaukuma “Devin” pieejamību
69 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 8. punktā ir atgādinājusi, ka Anulēšanas nodaļa ir uzsvērusi vispārējo interesi saglabāt ģeogrāfisko nosaukumu pieejamību. Anulēšanas nodaļas uzskatīja, ka Devin gadījums ilustrē Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā esošo loģiku, proti, nepieciešamību, ka noteikti ģeogrāfiskie nosaukumi paliek pieejami, lai citi tirgus dalībnieki varētu tos izmantot, un Eiropas Savienības preču zīmes pastāvēšanai nav jābūt par šķērsli pašreizējiem un nākotnes ekonomiskajiem centieniem, kas vērsti uz to, lai attīstītu tradicionālās karsto avotu pilsētas reputāciju aiz valsts robežām. Anulēšanas nodaļa ir noraidījusi prasītājas argumentu, ka ūdens koncesija ir piešķirta tikai vienam uzņēmumam, jo ar šo argumentu nav ņemta vērā pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru vispārējā interese vai sabiedriskā interese atstāt aprakstošas vai potenciāli aprakstošas preču zīmes pieejamas lietošanai trešajām personām, ir iepriekš noteikta un prezumēta.
70 Apelācijas padome pati apstrīdētā lēmuma 49.–52. punktā ir noraidījusi prasītājas “būtisko argumentu”, kuru Apelācijas padome raksturojusi kā tādu, kas attiecas uz “apgalvoto prasītājas līguma, ar kuru tai ir ļauts ekspluatēt Devinas ūdens rezerves, “ekskluzivitāti””, jo, pēc šīs padomes domām, Bulgārijas tiesību norma, saskaņā ar kuru “ieguves koncesija [..] tiek piešķirta vienam koncesionāram” (Likuma par ūdeni 47. panta 11. punkts), kā arī “faktiskais monopols uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Devin Natural Mineral Water” (skat. iepriekš 28. punktu) liedz, ka “šī norāde paliek pieejama izmantošanai citiem tirgus dalībniekiem”.
71 Šajā sakarā Apelācijas padome vispirms ir uzskatījusi, ka prasītājas potenciālais monopols ir ierobežots laikā un var tikt atcelts dažādu komerciālu vai juridisku iemeslu dēļ. Turklāt tā uzskatīja, ka dabīgā avota “ekspluatēšana” un tā ūdens turpmāka iepildīšana pudelēs var ietvert dažādus uzņēmumus, kuriem katram ir jābūt tiesībām izmantot vārdu “devin” savās etiķetēs. Visbeidzot tā norādīja, ka “neatkarīgi no pašreizējiem juridiskajiem ierobežojumiem Bulgārijā [..] Direktīva [2009/54] nenosaka ierobežojumus, saskaņā ar kuriem minerālūdens avotu ekspluatēšana būtu paredzēta tikai vienam uzņēmumam”, ka “ar šī direktīvas 8. panta 2. punktu tiek noteikts vienīgi ierobežojums, saskaņā ar kuru ūdens, kas ir no viena un tā paša avota, pārdošanai vienmēr ir jāizmanto viens un tas pats “preces apraksts [apzīmējums]”, taču nenosaka, ka pārdošana ir jāveic tikai vienam uzņēmumam”, un ka “ar šo tiesību normu netiek regulēts “koncesionāru” skaits [kā to, šķiet, apgalvo prasītāja]”.
72 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 54. punktā ir izskatījusi citu prasītājas argumentu, ar kuru uzsvērts, ka EUIPO ir reģistrējis Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VITTEL” (ar numuru 958322) un “EVIAN” (ar numuru 1422716) tostarp attiecībā uz “minerālūdeņiem”, kas ietilpst 32. klasē. Apelācijas padome ir atbildējusi, ka EUIPO “praksē” ne obligāti ietilpst bez apstrīdēšanas akceptēt šādu preču zīmju reģistrāciju, jo šīs pēdējās preču zīmes vēstures izvērtējums atklāj, ka pret to tika izvirzīts iebildums absolūto atteikuma pamatu izvērtēšanas laikā, bet tas vēlāk tika noraidīts pēc pierādījumu iesniegšanas.
73 EUIPO gan atbildes rakstā, gan tiesas sēdē norāda, ka Apelācijas padome tādējādi ir pamatoti aizsargājusi vispārējo interesi saglabāt tāda ģeogrāfiskā nosaukuma kā karsto avotu kūrortpilsētas Devinas nosaukums pieejamību. Tas precizē, ka prasītāja acīmredzami var turpināt izmantot savu preču zīmi, kurai ir reputācija Bulgārijā. Tomēr tas piebilst, ka fakts, kas prasītājai pieder preču zīme, kurai ir reputācija Bulgārijā, nedod tai tiesības uz monopolu Savienības mērogā attiecībā uz aprakstošu vārdu “devin”, kas radītu šķēršļus ekonomiskajiem centieniem, kuri vērsti uz to, lai attīstītu tradicionālās karsto avotu kūrortpilsētas reputāciju aiz Bulgārijas robežām. Tas tāpat neizslēdz, ka nākotnē citiem konkurentiem vārētu būt leģitīma interese izmantot aprakstošu norādi “devin” citās Savienības dalībvalstīs, kurās Devina ir zināma un tiek asociēta ar tās ūdeņiem, bet kurās tai nav izmantošanas rezultātā iegūtas atšķirtspējas.
74 Prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nav paredzēts, lai sistemātiski bloķētu to, ka aprakstoši apzīmējumi tiek reģistrēti kā preču zīmes. Tā precizē, ka tad, ja aprakstošs apzīmējums izmantošanas rezultātā ir ieguvis autonomu nozīmi kā preču zīme, tas var tikt reģistrēts; tas neliedz trešajām personām aprakstoši izmantot apzīmējumu.
75 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu (tagad, nedaudz grozītā formā, Regulas 2017/1001 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts) “[..] Savienības preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešajai personai darījumos izmantot [..] norādes attiecībā uz preču vai pakalpojumu [..] ģeogrāfisko izcelsmi [..]”.
76 Tiesa ir uzskatījusi, ka, tādējādi ierobežojot preču zīmes īpašnieka ekskluzīvo tiesību sekas, Regulas Nr. 207/2009 12. pants ir vērsts uz to, lai samierinātu preču zīmes tiesību aizsardzības fundamentālās intereses ar brīvas preču aprites, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības iekšējā tirgū interesēm, to veicot tādā veidā, lai preču zīmes tiesības var pildīt savu būtiskā elementa funkciju netraucētas konkurences sistēmā, kuru paredz ieviest un uzturēt LESD (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 10. aprīlis, Adidas un Adidas Benelux, C‑102/07, EU:C:2008:217, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
77 Konkrētāk, Regulas Nr. 207/2009 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir vērsts uz to, lai visiem tirgus dalībniekiem saglabātu iespēju izmantot aprakstošas norādes. Tādēļ šī tiesību norma ir pieejamības prasības izpausme. Tomēr pieejamības prasība nekādā veidā nevar veidot autonomu preču zīmes iedarbības ierobežojumu papildus tiem, kas ir tieši paredzēti šajā pantā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 10. aprīlis, Adidas un Adidas Benelux, C‑102/07, EU:C:2008:217, 46. un 47. punkts un tajos minētā judikatūra).
78 Protams, ir jānorāda, ka apstākļos, kuri atšķiras no šīs lietas apstākļiem, ir nospriests, ka judikatūrā noteiktais princips, kas norādīts iepriekš 19. un 20. punktā un kas attiecas uz vispārējo interesi, kura ir Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pamatā, nav pretrunā šīs pašas regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kuram arī nav noteicošas ietekmes uz pirmās tiesību normas interpretāciju. Tomēr, lai gan minētās regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kura mērķis ir tostarp atrisināt problēmas, kas rodas līdz ar preču zīmes, kuru pilnībā vai daļēji veido kāds ģeogrāfisks nosaukums, reģistrēšanu, nepiešķir trešajām personām tiesības izmantot šādu nosaukumu kā preču zīmi, tas tomēr nodrošina, ka tās to var izmantot aprakstošā veidā, t.i., kā norādi par ģeogrāfisko izcelsmi, ar nosacījumu, ka izmantošana notiek saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2003. gada 15. oktobris, Nordmilch/ITSB (“OLDENBURGER”), T‑295/01, EU:T:2003:267, 55. punkts, un 2016. gada 20. jūlijs, Internet Consulting/EUIPO – Provincia Autonoma di Bolzano‑Alto Adige (“SUEDTIROL”), T‑11/15, EU:T:2016:422, 55. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 1999. gada 4. maijs, Windsurfing Chiemsee, C‑108/97 un C‑109/97, EU:C:1999:230, 26.–28. punkts).
79 Tādējādi ir tostarp atļauts aprakstoši izmantot nosaukumu “Devin”, lai popularizētu pilsētu kā tūrisma galamērķi. Pretēji tam, par ko bažījas persona, kas iestājusies lietā, apstrīdētā preču zīme tādējādi nevar būt par šķērsli ekonomiskajiem centieniem, kas ieguldīti, lai attīstītu Devinas pilsētas uz tās karstajiem ūdeņiem balstīto reputāciju aiz Bulgārijas robežām.
80 Skaidrības labad ir jāprecizē, ka šis tiesību aktu un judikatūras atgādinājums nenozīmē, ka Regulas Nr. 207/2009 7. pantā paredzēto atteikuma pamatu pārbaude, izvērtējot reģistrācijas pieteikumu, būtu veicama minimālajā apmērā, aizbildinoties, ka risks, ka tirgus dalībnieki varētu piesavināties atsevišķus apzīmējumus, kuriem būtu jāpaliek pieejamiem, tiktu neitralizēts ar ierobežojumiem, kas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu ir noteikti reģistrētās preču zīmes seku īstenošanas stadijā. Proti, šīs regulas 7. pantā paredzēto atteikuma pamatu izvērtēšana ir jāveic iestādei, kuras kompetencē ir veikt preču zīmes reģistrācijas vai spēkā esamības atzīšanas procedūru, un šī izvērtēšanas funkcija nevar tai tikt atņemta, lai to nodotu tiesām, kurām ir pienākums nodrošināt tiesību, kas piešķirtas ar preču zīmi, konkrēto īstenošanu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 58. punkts).
81 Saistībā ar Apelācijas padomes citātu no 2003. gada 23. oktobra sprieduma ITSB/Wrigley (C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 32. punkts), saskaņā ar kuru “ir jāatsaka vārdiska apzīmējuma reģistrācija [..], ja vismaz vienā no tā iespējamajām nozīmēm apzīmējums norāda uz attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturīgajām īpašībām”, ir pietiekami atgādināt, ka ar šo judikatūru ar noliegumu tiek atbildēts uz jautājumu, vai ir “nepieciešams, lai preču zīmi veidojošie apzīmējumi vai norādes [..] reģistrācijas pieteikšanas brīdī tiktu faktiski izmantoti aprakstoši”. Taču šajā lietā atbilstošais jautājums nav šis, jo vārds “devin” ir aprakstošs Bulgārijā, izņemot atšķirtspēju, kas iegūta apstrīdētās preču zīmes izmantošanas rezultātā saistībā ar attiecīgajām precēm, bet gan jautājums par to, kā šo vārdu uztver konkrētā sabiedrības daļa ārpus Bulgārijas.
82 Šajā sakarā, lai gan iespējamība, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde varētu ietekmēt konkurences attiecības, ir liela, ja runa ir par kādu lielu reģionu, kuram ir reputācija plašā preču un pakalpojumu klāsta kvalitātes dēļ, savukārt tā ir maza, ja runa ir par konkrētu noteiktu vietu, kuras reputācija ir saistīta ar nelielu skaitu preču vai pakalpojumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 15. decembris, Mövenpick/ITSB (“PASSIONATELY SWISS”), T‑377/09, nav publicēts, EU:T:2011:753, 41. punkts, un 2016. gada 20. jūlijs, “SUEDTIROL”, T‑11/15, EU:T:2016:422, 44. punkts). Taču šajā lietā Devina ir konkrēti noteikta vieta, kuru zina vienīgi Bulgārijas vidusmēra patērētājs un kuru lielākoties nezina vidusmēra patērētāji pārējā Savienībā, un tās reputācija ir saistīta vienīgi ar ūdeņiem.
83 Otrkārt, ir svarīgi norādīt, ka, pat ja tiktu pieņemts, ka apstrīdētā preču zīme ir ieguvusi autonomu nozīmi un atšķirtspēju Bulgārijā, t.i., vienīgajā dalībvalstī, kurā vārds “devin” ir aprakstošs, un līdz ar to ir spēkā kā Eiropas Savienības preču zīme, tomēr Regulā Nr. 207/2009 pašā ekskluzīvo tiesību, kas piešķirtas ar šādu preču zīmi, definīcijā ir paredzēti aizsardzības līdzekļi, lai aizsargātu trešo personu intereses.
84 Tiesa ir atgādinājusi, ka Regulas Nr. 207/2009 mērķis ir vispārējā veidā līdzsvarot preču zīmes īpašnieka intereses saglabāt preču zīmes pamatfunkciju, no vienas puses, un citu uzņēmēju interesi, lai tiem būtu pieejami apzīmējumi, ar kuriem var apzīmēt viņu preces un pakalpojumus, no otras puses. No tā izriet, ka to tiesību aizsardzība, kas preču zīmes īpašniekam ir piešķirtas ar šo regulu, nav beznosacījuma (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2006. gada 27. aprīlis, Levi Strauss, C‑145/05, EU:C:2006:264, 29. un 30. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar, C‑482/09, EU:C:2011:605, 34. un 48. punkts; 2014. gada 6. februāris, Leidseplein Beheer un de Vries, C‑65/12, EU:C:2014:49, 41.–43. punkts, un 2018. gada 30. maijs, Tsujimoto/EUIPO, C‑85/16 P un C‑86/16 P, EU:C:2018:349, 90. punkts).
85 Pirmkārt, preču zīmes izcelsmes norādes funkcijas aizsardzība, kas paredzēta Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts), aptver vienīgi tās izmantošanu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm (vai pakalpojumiem) un prasa, lai konkrētajai sabiedrības daļai būtu sajaukšanas iespēja, kura tiek prezumēta apzīmējumu un preču dubultās identitātes gadījumā.
86 Otrkārt, preču zīmes ar reputāciju reklāmas funkcijas aizsardzība, kas paredzēta Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunkts), aptver arī preces, kas nav līdzīgas, bet prasa, lai būtu [reputācijas] vājināšanas, aptraipīšanas vai parazītisma risks, un turklāt tā neattiecas uz izmantošanu, kurai ir “pietiekams iemesls”.
87 Saskaņā ar Tiesas judikatūru jēdziens “pietiekams iemesls” nevar tikt interpretēts kā tāds, kas ietver tikai objektīvi primārus iemeslus, bet var būt saistīts arī ar trešo personu, kuras jau izmanto preču zīmei ar reputāciju identisku vai līdzīgu apzīmējumu, subjektīvām interesēm. Ar šo jēdzienu netiek regulēts konflikts starp preču zīmi ar reputāciju un līdzīgu apzīmējumu, kura izmantošana ir agrāka par šīs preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, vai ierobežotas tiesības, kas paredzētas šīs preču zīmes īpašniekam, bet tiek meklēts līdzsvars starp attiecīgajām interesēm, ņemot vērā trešo personu, kas izmanto šo apzīmējumu, intereses Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta specifiskajā kontekstā un ņemot vērā paaugstināto aizsardzību, kas ir šai pašai preču zīmei (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 6. februāris, Leidseplein Beheer un de Vries, C‑65/12, EU:C:2014:49, 45.–48. punkts).
88 No Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkta c) apakšpunkta izriet, ka reputāciju ieguvušas preču zīmes īpašniekam, ņemot vērā jēdzienu “pietiekams iemesls”, var prasīt pieņemt, ka trešā persona izmanto minētajai preču zīmei līdzīgu apzīmējumu attiecībā uz precēm, kas ir identiskas tām, attiecībā uz kurām reģistrēta minētā preču zīme, ja izrādās, ka šis apzīmējums ticis izmantots vēl pirms reputāciju ieguvušās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas un ka saistībā ar identiskajām precēm tas tiek izmantots labticīgi. Tāpat saskaņā ar šīs pašas regulas 8. panta 5. punktu (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) šis īpašnieks nevar iebilst pret šāda apzīmējuma reģistrāciju (spriedums, 2016. gada 5. jūlijs, Future Enterprises/EUIPO – McDonald’s International Property (“MACCOFFEE”), T‑518/13, EU:T:2016:389, 113. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2014. gada 6. februāris, Leidseplein Beheer un de Vries, C‑65/12, EU:C:2014:49, 60. punkts).
89 Šajā lietā no iepriekš izklāstītā izriet, ka Devinas pilsētas nosaukums paliek pieejams trešajām personām ne tikai aprakstošai izmantošanai, tādai kā šīs pilsētas tūrisma popularizēšana, bet arī kā atšķirtspējīgs apzīmējums “pietiekama iemesla” gadījumā un nepastāvot sajaukšanas iespējai, kas izslēdz Regulas Nr. 207/2009 8. un 9. panta piemērošanu.
90 Vispārējā interese saglabāt tāda ģeogrāfiskā nosaukuma kā Devinas karsto avotu kūrortpilsētas nosaukums pieejamību tādējādi var tikt aizsargāta ar atļaujām šādu nosaukumu aprakstošai izmantošanai un aizsardzības līdzekļiem, ar kuriem tiek ierobežotas apstrīdētās preču zīmes īpašnieka ekskluzīvās tiesības, un nav nepieciešams atzīt šo preču zīmi par spēkā neesošu un pilnībā atcelt ekskluzīvas tiesības, kas ar to ir piešķirtas attiecībā uz 32. klasē ietilpstošajām precēm, kuras aptver reģistrācija.
91 Turklāt šis ir nepieciešamais līdzsvars starp īpašnieku tiesībām un trešo personu interesēm, kas ļauj reģistrēt preču zīmes, kuru izcelsme ir tāda paša formulējuma ģeogrāfiskais nosaukums kā, piemēram, Savienības vārdiskas preču zīmes “VITTEL” un “EVIAN”, kuras minējusi prasītāja, ar zināmiem nosacījumiem, it īpaši saistībā ar autonomas nozīmes un atšķirtspējas iegūšanu izmantošanas rezultātā teritorijās, kurās apzīmējums ir raksturīgi aprakstošs attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi, kā arī ar to, ka šis apzīmējums nav maldinošs saistībā ar šādu izcelsmi.
2. Secinājums par pirmo pamatu un lūgumu atcelt tiesību aktu
92 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, it īpaši iepriekš 32.–67. punktā, ir jāsecina, gluži kā to dara prasītāja, ka Apelācijas padome nav pierādījusi to, ka Savienības vidusmēra patērētājs, it īpaši Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētājs, pietiekamā mērā zina Devinas pilsētu, un ka persona, kas iestājusies lietā, nav pamatojusi savu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu ar nekādiem pierādījumiem, kas ļautu secināt, ka Savienības vidusmēra patērētājs asociētu vārdu “devin” ar pilsētu Bulgārijā. Ja būtu jānospriež, ka kāda daļa no Savienības patērētājiem zina Devinas pilsētu, šāda daļa katrā ziņā ir jāuzskata par niecīgu. Šo secinājumu nekādā veidā neatspēko ne Devinas dabas skaistums un tās karsto ūdeņu dziedinošās īpašības, ne arī ekonomiskie centieni, kas ieguldīti, lai veicinātu tūrismu Bulgārijā.
93 Saskaņā ar iepriekš 22. punktā minēto judikatūru ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu principā nav aizliegts reģistrēt ģeogrāfiskos nosaukumus, kas ieinteresētajām personām nav zināmi vai vismaz nav zināmi kā ģeogrāfiskās vietas norāde. Šajā lietā, lai gan ģeogrāfiskais nosaukums Devina ir zināms ieinteresētajām personām Bulgārijā, valstī, saistībā ar kuru prasītāja izvirza izmantošanas rezultātā iegūto apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju, ir jākonstatē, ka citu Savienības dalībvalstu, it īpaši Grieķijas un Rumānijas, ieinteresētajām personām ģeogrāfiskais nosaukums Devina lielākoties nav zināms vai vismaz nav zināms kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums.
94 Tāpat saskaņā ar iepriekš 24. punktā izklāstīto judikatūru EUIPO savā vērtējumā ir bijis jāpierāda, ka ģeogrāfiskais nosaukums ir zināms ieinteresētajām personām kā vietas apzīmējums. Taču šajā lietā ir jākonstatē, ka ieinteresēto personu lokā, kurās ietilpst vidusmēra patērētāji, ģeogrāfiskais nosaukums Devina lielākajai sabiedrības daļai nav zināms. Tā daļa no konkrētās sabiedrības daļas, kas zina šo nosaukumu kā ģeogrāfisko vietu, ir vienīgi niecīga un nenozīmīga – augstākais viens vai daži procenti. Turklāt šis procents prima facie šķiet zemāks par tās daļas no konkrētas sabiedrības daļas procentu, kas pazīst Devin kā minerālūdens preču zīmi.
95 No iepriekš izklāstītā izriet, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, secinot, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz ģeogrāfisko izcelsmi no Bulgārijas kaimiņvalstu, proti, Grieķijas un Rumānijas, kā arī no visu citu Savienības dalībvalstu, izņemot vienīgi Bulgāriju, vidusmēra patērētāju skatpunkta. Šādi rīkojoties, tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
96 Tādējādi ir jāapmierina pirmā pamata pirmā daļa un līdz ar to ir jāatceļ apstrīdētais lēmums saskaņā ar prasītājas pirmo prasījumu, un nav nepieciešams izvērtēt pirmā pamata otro daļu vai otro pamatu, ieskaitot iebildes par nepieņemamību, ko ir attiecīgi izvirzījusi persona, kas iestājusies lietā, un EUIPO, ne spriest par noteiktu personas, kas iestājusies lietā, iesniegto pielikumu pieņemamību, kuri, pēc prasītājas domām, ir pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā.
B. Par lūgumu veikt grozījumus
97 Saistībā ar prasītājas otro un trešo prasījumu, ar kuriem tiek lūgts pilnībā noraidīt personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu un būtībā tiek lūgts grozīt apstrīdēto lēmumu (skat. iepriekš 10. punktu), ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktam atzītās grozīšanas pilnvaras nepiešķir tai pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru šī apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums apelācijas padomei bija jāpieņem (spriedumi, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 72. punkts, un 2015. gada 13. maijs, “easyAir‑tours”, T‑608/13, nav publicēts, EU:T:2015:282, 68. punkts).
98 Taču šajā lietā ir jāsecina, ka Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvaru īstenošanas nosacījumi, kā tie izriet no 2011. gada 5. jūlija sprieduma Edwin/ITSB (C‑263/09 P, EU:C:2011:452), nav izpildīti. Proti, lai gan no iepriekš 95. punktā izklāstītajiem apsvērumiem patiešām izriet, ka Apelācijas padomei bija jākonstatē, ka apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša saistībā ar to daļu no konkrētās sabiedrības daļas, kas nav saistīta ar Bulgāriju, it īpaši Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētāju, tomēr Apelācijas padome – kad tā kļūdaini ir uzskatījusi, ka apgalvotais apstrīdētās preču zīmes aprakstošais raksturs saistībā ar daļu no Grieķijas vai Rumānijas konkrētās sabiedrības daļas ir pietiekams, lai pierādītu tāda spēkā neesamības atzīšanas pamata pastāvēšanu, kas pamato apelācijas sūdzības par Anulēšanas nodaļas lēmumu noraidīšanu –, nav skaidri spriedusi par apstrīdētās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju saistībā ar Bulgārijas daļu no konkrētās sabiedrības daļas, t.i., vienīgo daļu, saistībā ar kuru apstrīdētā preču zīme ir ģeogrāfisko izcelsmi aprakstoša. Tā kā jautājumu par apstrīdētās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas iegūšanu Bulgārijā Apelācijas padome nav skaidri izvērtējusi un izlēmusi, Vispārējai tiesai tas nav jāizskata pirmo reizi, veicot apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 72. un 73. punkts, un 2015. gada 13. maijs, “easyAir‑tours”, T‑608/13, nav publicēts, EU:T:2015:282, 69. un 70. punkts un tajos minētā judikatūra).
99 No tā izriet, ka, ņemot vērā pašreizējo lietas stāvokli, Vispārējā tiesa nevar īstenot apstrīdētā lēmuma grozīšanas pilnvaras, lai atceltu Anulēšanas nodaļas 2016. gada 29. janvāra lēmumu – kas turklāt šajā aspektā ir uzskatījusi, ka, “ņemot vērā [prasītājas] iesniegtos elementus, [..] nevar būt šaubu, ka preču zīme “Devin” ir ieguvusi atšķirtspēju Bulgārijā” – un noraidītu pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu.
100 Tādēļ ir jānoraida prasītājas otrais un trešais prasījums.
IV. Par tiesāšanās izdevumiem
101 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
102 Tā kā EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, spriedums galvenokārt ir nelabvēlīgs, pirmkārt, EUIPO ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem un, otrkārt, jānospriež, ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 2. decembra lēmumu lietā R 579/2016‑2.
2) Prasību pārējā daļā noraidīt.
3) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Devin AD tiesāšanās izdevumus.
4) Haskovo Chamber of Commerce and Industry sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 25. oktobrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
I. Tiesvedības priekšvēsture
II. Lietas dalībnieku prasījumi
III. Juridiskais pamatojums
A. Par lūgumu atcelt tiesību aktu
1. Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārkāpums
a) Par to, kā Savienības vidusmēra patērētājs uztver vārdu “devin”
1) Par Bulgārijas vidusmēra patērētāju
2) Par Grieķijas vai Rumānijas vidusmēra patērētāju
3) Par citu Savienības dalībvalstu vidusmēra patērētāju
b) Par ģeogrāfiskā nosaukuma “Devin” pieejamību
2. Secinājums par pirmo pamatu un lūgumu atcelt tiesību aktu
B. Par lūgumu veikt grozījumus
IV. Par tiesāšanās izdevumiem