EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2015. gada 26. martā

Lieta F‑41/14

CW

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Psiholoģiska vardarbība – Lēmums, ar kuru piešķirts viens nopelnu punkts

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru CW būtībā lūdz atcelt, pirmkārt, novērtējuma ziņojumu par 2012. gadu redakcijā, kuru pabeidza ar Eiropas Parlamenta iecēlējinstitūcijas (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) 2013. gada 24. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “2012. gada novērtējuma ziņojums”), un, otrkārt, Parlamenta Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāta (ĢD) ģenerāldirektora 2013. gada 24. jūnija lēmumu, ar kuru viņam piešķir tikai vienu nopelnu punktu par 2012. gadu

Nolēmums      Prasību noraidīt. CW sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Uzturēšanās ārpus darba vietas valsts bez atļaujas – Sekas – Administrācijas veiktā piezīme attiecīgā ierēdņa novērtēšanas ziņojumā – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants un 60. panta otrā daļa)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Ierēdņa prombūtne – Papildu atvaļinājuma dienu saņemšana, iesniedzot nepatiesu paziņojumu par darbnespēju – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 43. un 60. pants)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Pienākums pildīt priekšnieka rīkojumus – Apjoms – Robežas – Ierēdņa, kurš atkārtoti nav pakļāvies un nav izpildījis rīkojumu iesniegt attaisnojumu savas nodaļas vadītājam, atteikums – Nepieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 21.a pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Psiholoģiskās vardarbības esamība – Novērtējuma ziņojuma prettiesiskums – Saiknes nepieciešamība starp psiholoģisko vardarbību un negatīviem novērtējumiem ziņojumā

(Civildienesta noteikumu 12.a, 24., 43., 90. un 91. pants)

5.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Ierēdņa novērtējuma ziņojums ar negatīviem, bet ne nepieklājīgiem komentāriem – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts un 43. pants)

1.      Civildienesta noteikumu 60. panta otrās daļas teksts ir skaidrs, tiešs un tajā nav paredzēta atkāpe, kas būtu saistīta ar slimības raksturu, piemēram, psiholoģiskas vai psihiatriskas dabas problēma, no pienākuma saņemt iepriekšēju atļauju, ja ierēdnis grib uzturēties slimības atvaļinājuma laikā citā valstī, kas nav viņa darba vietas valsts.

Tādējādi, neskatoties uz to, ka uzturēšanās ārpus darba vietas valsts ir īslaicīga un atbilst ārsta ieteikumam, iecēlējintitūcijai ir tiesības konstatēt, ka ierēdnis, kurš nav saņēmis iepriekšēju atļauju, nav ievērojis atbilstošo Civildienesta noteikumu normu, lai slimības atvaļinājuma laikā varētu uzturēties ārpus darba vietas valsts, un ka tātad runa ir par neatļautu prombūtni.

Tādējādi, lai gan novērtējuma ziņojumā ir jānovērtē ierēdņa sniegums visa gada garumā, šai institūcijai nav aizliegts piefiksēt konkrētu situāciju, proti, ja tā ir saistīta ar tādas konkrētas normas pārkāpumu, kas tieši izriet no Civildienesta noteikumiem, un ja attiecīgais ierēdnis uzskata, ka viņam nebija jāiesniedz pieteikums, lai saņemtu iepriekšēju atļauju. Šajos apstākļos piezīmes formulēšana novērtējuma ziņojumā ne tikai nav pretrunā Civildienesta noteikumu normai, it īpaši to 43. pantam, bet tai var būt leģitīms mērķis brīdināt attiecīgo personu un novērst šīs Civildienesta noteikumu normas atkārtotu pārkāpšanu. Šajā sakarā novērojumā ar atgādinājumu par ierēdņa sasniedzamajiem mērķiem normu ievērošanā nekādā veidā nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ja mērķis ir novērtētā ierēdņa rīcības dienestā uzlabošanās, kuru ar šo novērtējumu ir paredzēts sasniegt.

Turklāt sarežģīta profesionāla situācija, kas ir slimības atvaļinājuma iemesls, nevar atbrīvot no pienākuma, kurš ir jebkuram ierēdnim vai darbiniekam, ievērot Civildienesta noteikumu 60. panta otro daļu.

(skat. 53.–56. un 80. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Österholm/Komisija, T‑190/02, EU:T:2004:191, 39. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums Morgan/ITSB, F‑26/13, EU:F:2014:180, 57. punkts un tajā minētā judikatūra, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑683/14 P.

2.      Nevar akceptēt to, ka ierēdnis vai darbinieks izliekas slims, lai saņemtu vienu papildus atvaļinājuma dienu. Turklāt ir pilnībā leģitīmi, ka administrācija kontrolē, ieskaitot ar piezīmes norādīšanu novērtējuma ziņojumā sakarā ar šā veida pārkāpumu, ka ierēdņi un darbinieki izmanto savu ikgadējo atvaļinājumu ar likumīgiem nosacījumiem.

(skat. 64. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums CQ/Parlaments, F‑12/13, EU:F:2014:214, 118. punkts.

3.      No Civildienesta noteikumu 21.a panta struktūras izriet, ka, ja viņam sniegtais rīkojums šķiet prettiesisks vai ja viņš uzskata, ka šāda rīkojuma izpilde izraisītu būtiskas problēmas, ierēdnim vispirms ir jābrīdina par to savs tiešais priekšnieks un pēc tam vajadzības gadījumā, ja šis pēdējais minētais apstiprina rīkojumu, augstākstāvošais priekšnieks. Tātad ierēdnim saskaņā ar šo normu ir pienākums izpildīt rīkojumu, ja to konkrētā gadījumā atkārto vai apstiprina viņa priekšnieks, ja vien tas nav acīmredzami nelikumīgs vai pretrunā ar piemērojamām drošības normām.

Šajā sakarā apstākļos, kad ierēdnis acīmredzami atkārtoti nepaklausa sava priekšnieka norādījumiem, kurš pieprasa sniegt paskaidrojumu savam nodaļas vadītājam, pat ja šāds rīcības veids ne vienmēr atbilst pareizai personālvadības praksei profesionālajā jomā, tas var būt administrācijas leģitīms solis, lai nodrošinātu, ka visi ierēdņi vai darbinieki ievēro Civildienesta noteikumu normas, it īpaši tādas kā Civildienesta noteikumu 21.a panta normas, kuras ir paredzētas, lai ļautu katram dienestam administratīvi korekti darboties abpusējas uzticības gaisotnē un tādējādi palikt administrācijas novērtējuma brīvības robežās šo darbību veikšanā.

(skat. 70. un 72. punktu)

4.      Ne tāpēc, ka būtu pierādīts, ka ierēdnis vai darbinieks ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, jebkurš šim darbiniekam nelabvēlīgs lēmums, kas pieņemts psiholoģiskās vardarbības kontekstā, ir pretlikumīgs. Faktiski psiholoģiskās vardarbības rakstura dēļ uz tās esamību principā var atsaukties, tikai pamatojot prasījumus atcelt lūguma sniegt palīdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam iecēlējinstitūcijas noraidījumu. Tātad pamatu par iespējamo vardarbību izņēmuma kārtā var izvirzīt, pārbaudot tādu nelabvēlīgu aktu kā, piemēram, novērtējuma ziņojumu, ja izrādās, ka pastāv saikne starp apgalvoto vardarbību un šajā novērtējumā ietvertajiem negatīvajiem vērtējumiem.

(skat. 89. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi Menghi/ENISA, F‑2/09, EU:F:2010:12, 69. punkts, un CF/EADA, F‑40/12, EU:F:2013:85, 79. punkts.

5.      Ja ierēdņa novērtējuma ziņojumā ietvertie īpašie komentāri un vērtējumi nepārkāpj nesaistošas vai ievainojošas konkrētās ieinteresētās personas kritikas robežas, tad tie paši par sevi nevar tikt uzskatīti par netiešiem pierādījumiem tam, ka novērtējuma ziņojums ir sastādīts ar psiholoģiskas vardarbības mērķi.

(skat. 90. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums Magone/Komisija, T‑73/05, EU:T:2006:127, 80. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi N/Parlaments, F‑26/09, EU:F:2010:17, 86. punkts, un CW/Parlaments, F‑48/13, EU:F:2014:186, 129. punkts.