CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2010. gada 1. jūlijā
Lieta F‑97/08
Paulette Füller-Tomlinson
pret
Eiropas Parlamentu
Civildienests – Bijušais pagaidu darbinieks – Arodslimība – Fiziskās un psiholoģiskās integritātes aizskārums – Slimības atzīšanai par arodslimību paredzētās procedūras ilgums
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru P. Füller-Tomlinson, bijusī Parlamenta pagaidu darbiniece, lūdz atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 2008. gada 9. aprīļa lēmumu, ar kuru viņas fiziskās un psiholoģiskās integritātes aizskārums noteikts 20 % apmērā
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Pieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Pamats, kas sūdzībā nav ietverts tieši, bet ir norādīts netieši – Pieņemamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Invaliditāte – Invaliditātes pakāpes vai invaliditātes pakāpju diapazona noteikšana ar skalas palīdzību – Likumība – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 73. panta 1. punkts; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 11. pants)
4. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Slimības atzīšana par arodslimību un pastāvīgās invaliditātes pakāpes noteikšana – Procedūra
(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 18. un 20. pants)
1. Prasījumu par atcelšanu, kas formāli ir vērsti pret sūdzības noraidījumu, sekas ir tādas, ka Civildienesta tiesā tiek apstrīdēts akts, par kuru ir iesniegta sūdzība, kaut arī tiem kā tādiem nav patstāvīga satura.
(skat. 43. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1989. gada 17. janvāris, 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 6. aprīlis, T‑309/03 Camós Grau/Komisija, Krājums, II‑1173. lpp., 43. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. decembris, F‑136/06 Reali/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑451. un II‑A‑1‑2495. lpp., 37. punkts.
2. Lai pamats, kas iepriekšējā administratīvajā sūdzībā nav ticis tieši izvirzīts, būtu pieņemams, pietiek ar to, ka prasītājs šajā stadijā ir uz to netieši norādījis. Tā kā pirmstiesas procedūrai nav formāla rakstura un ieinteresētās personas šajā procesa stadijā parasti uzstājas bez advokāta starpniecības, administrācija nedrīkst šauri izskatīt sūdzības, bet, tieši pretēji, sūdzības tai ir jāizskata paplašināti.
Iebildes par prettiesiskumu atzīšana par nepieņemamu savstarpējās atbilstības prasības neievērošanas dēļ izjauktu līdzsvaru starp ierēdņa procesuālo tiesību aizsardzību un pirmstiesas procedūras mērķi, un tā būtu nesamērīga un nepamatota sankcija attiecībā uz ierēdni. Tā kā iebildei par prettiesiskumu, kā arī argumentācijai, kas ir likusi ieinteresētajai personai meklēt un norādīt šādu iebildi, ir juridisks raksturs, no ierēdņa vai darbinieka, kurš iesniedz sūdzību un kuram ne vienmēr ir atbilstoša juridiska kompetence, nevar pieprasīt, lai tas noformulētu šādu iebildi jau pirmstiesas procedūras stadijā un to izdarītu tā, lai tā vēlāk netiktu atzīta par nepieņemamu. Tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka tas, ka iebilde par prettiesiskumu tiek izvirzīta pirmstiesas procedūras stadijā, nevar izraisīt to, ka sūdzības iesniedzējs a priori var panākt sev labvēlīgu lietas iznākumu šajā stadijā, jo, izņemot hipotētiskus acīmredzama prettiesiskuma gadījumus, ir maz ticams, ka administrācija izvēlēsies nepiemērot spēkā esošu noteikumu, akceptējot prasītāja argumentāciju, saskaņā ar kuru ar šo noteikumu tiek pārkāpta augstākstāvoša tiesību norma.
(skat. 55. un 57. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 29. janvāris, T‑297/94 Vanderhaeghen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑7. un II‑13. lpp., 37. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑45/07 Mandt/Parlaments, 121. punkts.
3. Attiecībā uz kopējiem noteikumiem par ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku Civildienesta tiesa var pārbaudīt tikai to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un vai iestādes nav pārsniegušas savas rīcības brīvības robežas. Konkrētāk – pārbaude, ko Civildienesta tiesa var veikt attiecībā uz invaliditātes pakāpes vai invaliditātes pakāpju diapazona noteikšanas ar skalas palīdzību likumīgumu, var būt tikai ļoti ierobežota, ņemot vērā, pirmkārt, sarežģītos medicīniskos vērtējumus, kas ir jāveic saistībā ar šo skalu, un, otrkārt, plašo iestāžu rīcības brīvību atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. panta 1. punktam attiecībā uz nelaimes gadījumu un arodslimību risku apdrošināšanas nosacījumiem.
(skat. 70. un 101. punktu)
4. Lai ārstu komisija varētu sniegt atbilstošu medicīnisko slēdzienu, tai ir jāvar iepazīties ar visiem dokumentiem, kas tai var būt noderīgi vērtējuma sniegšanai. Šis apsvērums pēc analoģijas ir piemērojams arī attiecībā uz secinājumiem, ko atbilstoši kopējo noteikumu par ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību risku 18. un 20. pantam sniedz iestāžu norīkotais ārsts vai ārsti. Līdz ar to, neveicot pilnīgu pārbaudi un nepastāvot ziņojumam par visām veiktajām pārbaudes darbībām, iestādes norīkotais ārsts nevar atbilstoši sniegt savus noteikumu par apdrošināšanu 18. pantā paredzētos secinājumus.
(skat. 163. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 15. jūlijs, T‑187/95 R/Komisija, Recueil FP, I‑A‑253. un II‑729. lpp., 49. punkts; 1999. gada 15. decembris, T‑27/98 Nardone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑267. un II‑1293. lpp., 68. punkts; 2004. gada 3. marts, T‑48/01 Vainker/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑197. lpp., 129. un 133. punkts.