CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2010. gada 28. oktobrī

Lieta F‑92/09

U

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Lēmums par atbrīvošanu no amata – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Nepietiekama profesionālā kompetence – Medicīniski iemesli

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru prasītāja lūdz atcelt Parlamenta 2009. gada 6. jūlija lēmumu atbrīvot viņu no amata ar 2009. gada 1. septembri un izmaksāt viņai summu EUR 15 000 apmērā, paturot visas tiesības, kā zaudējumu atlīdzību par morālo kaitējumu, ko viņa esot cietusi

Nolēmums Atcelt Parlamenta 2009. gada 6. jūlija lēmumu par prasītājas atbrīvošanu no amata. Pārējā daļā prasību noraidīt. Parlaments atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdnis – Atbrīvošana no amata sakarā ar nekompetenci – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses gadījumos, kad pastāv aizdomas par to, ka grūtībām, ar kurām ierēdnis sastopas savu uzdevumu izpildē, ir medicīnisks iemesls, liek administrācijai pielikt visas pūles, lai novērstu šīs aizdomas, pirms tiek pieņemts lēmums par minētā ierēdņa atbrīvošanu no amata.

Šī prasība ir atspoguļota paša Parlamenta Iekšējos noteikumos par kārtību ierēdņu profesionālās nekompetences gadījumu identificēšanai, risināšanai un novēršanai, jo minēto noteikumu 8. pantā ir paredzēts, ka pēdējam novērtētājam noteiktos apstākļos ir jāvēršas pie Parlamenta medicīniskā dienesta, ja viņam ir zināmi fakti, kas var norādīt, ka ierēdnim pārmestajai rīcībai var būt medicīniski iemesli.

Turklāt administrācijas pienākumi, kas izriet no pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, ir ievērojami pastiprināti, īpaši tādā gadījumā, kad ir šaubas par ierēdņa garīgo veselību un tādējādi viņa spējām adekvāti aizstāvēt savas intereses.

Situācija, kad ierēdnis nav spējīgs rīkoties pats un novērtēt pat savas slimības esamību, vajadzības gadījumā var radīt aktīvu pienākumu iestādei, un tas tā vēl jo vairāk ir tad, ja attiecīgajam ierēdnim draud atbrīvošana no amata un tātad viņš ir nedrošā situācijā. Turklāt šajos īpašajos apstākļos administrācijai ir jāuzstāj, lai ierēdnis piekristu veikt papildu medicīniskas pārbaudes, it īpaši izmantojot iestādes tiesības likt ierēdni izmeklēt ārstam konsultantam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. panta 5. punktu, kurā ir atļauts ierēdni laist atvaļinājumā pēc savas iniciatīvas, ja to prasa viņa veselības stāvoklis.

Šāda ieinteresētās personas medicīniska pārbaude ir jāveic pirms iecerētās lēmuma to atbrīvot no amata pieņemšanas, kas vajadzības gadījumā var būt pamatots, ja ārsts, kurš sniedz konsultāciju, faktiski ir izslēdzis iespēju, ka ieinteresētajai personai pārmesto uzvedību varētu būt radījuši kādi medicīniski iemesli.

(skat. 65.–67., 85. un 88. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 26. februāris, T‑145/01 Latino/Komisija, Recueil FP, I‑A‑59. un II‑337. lpp., 93. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 13. decembris, F‑17/05 de Brito Sequeira Carvalho/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑149. un II‑A‑1‑577. lpp., 72. punkts.