Language of document : ECLI:EU:C:2012:147

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2012. gada 15. martā (*)

Preču zīmes – Direktīva 2008/95/EK – Atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi – Vārdiskie izteicieni, ko veido vārdu un burtu virknes, kas atbilst šo vārdu sākuma burtiem, kombinācija – Atšķirtspēja – Aprakstošs raksturs – Vērtējuma kritēriji

Apvienotās lietas C‑90/11 un C‑91/11

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundespatentgericht (Vācija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2011. gada 11. janvārī un kas Tiesā reģistrēti 2011. gada 25. februārī, tiesvedībā

Alfred Strigl – Deutsches Patent‑ und Markenamt (C‑90/11)

un

Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH (C‑91/11)

pret

Öko‑Invest Verlagsgesellschaft mbH.

Tiesa (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] (referente), E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],

ģenerāladvokāts N. Jēskinens [N. Jääskinen],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH vārdā – J. Nabert, Rechtsanwalt,

–        Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. Palatiello, avvocato dello Stato,

–        Polijas valdības vārdā – M. Szpunar, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – T. van Rijn un F. Bulst, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2012. gada 26. janvāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgumi sniegt prejudiciālus nolēmumus ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva”), 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta interpretāciju.

2        Šie lūgumi tika iesniegti saistībā ar divām tiesvedībām, vienas pamatā ir process, ko A. Strigl ir uzsācis Deutsches Patent‑ und Markenamt (Vācijas patentu un preču zīmju birojs, turpmāk tekstā – “Birojs”), un otrās tiesvedības kontekstā Securvita Gesellschaft zur Entwicklung alternativer Versicherungskonzepte mbH (turpmāk tekstā – “Securvita”) vēršas pret Öko‑Invest Verlagsgesellschaft mbH (turpmāk tekstā – “Öko‑Inves”), turklāt pirmā no šīm tiesvedībām attiecas uz izteiciena “Multi Markets Fund MMF” kā vārdiskas preču zīmes reģistrāciju un otrā – uz izteiciena “NAI – Der Natur‑Aktien‑Index” kā vārdiskas preču zīmes reģistrāciju.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 3. pantā ar virsrakstu “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” ir paredzēts:

“1.      Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

a)      apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b)      preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c)      preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;

[..].”

 Valsts tiesības

4        1994. gada 25. oktobra Likuma par preču zīmju un citu apzīmējumu aizsardzību (Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen; BGBl. 1994 I, 3082. lpp.; turpmāk tekstā – “MarkenG”) 8. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktā ir paredzēts:

“Nereģistrē preču zīmes:

1.      kam saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem nav nekādas atšķirtspējas;

2.      kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes [..].”

 Pamatlietas un prejudiciālie jautājumi

 Lieta C‑90/11

5        2008. gadā A. Strigl Birojā iesniedza vārdiskas preču zīmes “Multi Markets Fund MMF” reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pakalpojumiem, kuri ir iekļauti pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām 36. klasē un kuri atbilst šādam aprakstam: “apdrošināšana (konsultēšana, pārdošana un starpniecība apdrošināšanā); konsultācijas apdrošināšanas jomā; finanšu darījumi (banku un kredītiestāžu pakalpojumi, finanšu konsultācijas, ieguldījumi, trasta operācijas, monetārie darījumi); nekustamā īpašuma darījumi (nekustamo īpašumu pārvalde un īpašumu apsaimniekošana, nekustamo īpašumu starpniecības darījumi); ieguldījumu un finanšu konsultācijas”.

6        Ar 2008. gada 23. maija un 11. septembra lēmumiem Birojs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz MarkenG 8. panta 2. punkta 1. un 2. apakšpunktu.

7        Attiecībā uz vārdu kombināciju “Multi Markets Fund” Birojs uzskatīja, ka ar to apzīmē fondu, kas investē daudzos finanšu tirgos.

8        Attiecībā uz burtu virkni “MMF” Birojs tostarp uzskatīja, ka ir likumsakarīgi, ka sabiedrība, ja pieņem, ka tā nepazīst šīs burtu virknes nozīmi, to sapratīs kā acīmredzamo apzīmējuma “Multi Markets Fund” trīs vārdisko elementu saīsinājumu, ņemot vērā, ka minētais saīsinājums tieši seko šiem trim elementiem un ietver to sākumburtus.

9        Lai arī atzīstot, ka burtu virknei “MMF”, aplūkojot to atsevišķi, var būt dažādas nozīmes, Birojs tomēr uzskatīja, ka kontekstā ar pārējiem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementiem un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem preču zīme tikusi pieteikta, izvēle acīmredzami sašaurinās.

10      Par šo atteikumu A. Strigl cēla prasību Bundespatentgericht (Federālā Patentu tiesa). Viņš uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei finanšu jomā varot būt vairākas nozīmes un tā neradot noteiktu saikni ar konkrētu finanšu pakalpojumu. Elements “MMF” varot atbilst veselai saīsinājumu virknei, ar ko pietiekot, lai noraidītu apgalvojumu, ka šis izteiciens ir piemērots aprakstošai izmantošanai.

11      Šādos apstākļos Bundespatentgericht nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Direktīvas] 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir piemērojams arī vārdiskai preču zīmei, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas nav aprakstoša, ja sabiedrība šo burtu virkni uztver kā aprakstošo vārdu saīsinājumu, jo tā atbilst katra šajā vārdu kombinācijā esoša vārda sākuma burtam, un līdz ar to preču zīme kopumā var tikt uzskatīta par savstarpēji paskaidrojošu, aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombināciju?”

 Lieta C‑91/11

12      2001. gada 25. jūnijā vārdiska preču zīme “NAI – Der Natur‑Aktien‑Index” tika reģistrēta Birojā Securvita vārda attiecībā uz pārskatītā un grozītā 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīguma par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām 36. klasē ietilpstošiem pakalpojumiem.

13      2007. gada 18. jūlijā sabiedrība Öko‑Invest lūdza atcelt minēto preču zīmi, norādot, ka burtu virkni “NAI” finanšu darījumu jomā izmantojot kā vārdu kombinācijas “Natur‑Aktien‑Index” saīsinājumu. Tā uzskata, ka šī vārdu kombinācija, kas atrodas tieši pēc burtu virknes, esot aprakstoša norāde. Arī burtu virkne, kas tiekot uztverta tikai kā vārdu kombinācijas saīsinājums, varot tikt uzskatīta vienīgi par aprakstošu norādi. Öko‑Invest norāda, ka konkrētā sabiedrības daļa saprotot, ka šī norāde apraksta ar reģistrēto preču zīmi aptvertos pakalpojumus tādējādi, ka tie ir saistīti ar ekoloģiski orientētu uzņēmumu akciju indeksu.

14      Ar 2008. gada 28. maija lēmumu Birojs apmierināja lūgumu atcelt minēto preču zīmi. Lai pamatotu šo lēmumu, tas norādīja, ka preču zīmes reģistrāciju nepieļaujot MarkenG 8. panta 2. punkta 1. apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats, jo esot jāņem vērā, ka tā, aplūkojot kopumā, nav nekas cits kā vienīgi aprakstošu norāžu kombinācija, pirms kuras ir novietots saīsinājums.

15      Birojs uzskatīja, ka pirms vārdu kombinācijas izvietotā burtu virkne “NAI” esot saīsinājums un sabiedrība to uztverot šādā veidā. Tas izrietot, pirmkārt, no katra no vārdu kombinācijā esošajiem vārdiem pirmo burtu atbilstības burtu virknei “NAI” un, otrkārt, no domuzīmes aiz minētās virknes, kas turklāt vēl pastiprinot priekšstatu par saīsinājumu.

16      Par šo lēmumu Securvita cēla prasību Bundespatentgericht, norādot, ka uz reģistrēto preču zīmi neesot attiecināms neviens spēkā neesamības pamats.

17      Šādos apstākļos Bundespatentgericht apturēja tiesvedību un uzdeva Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Direktīvas] 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā paredzētais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir piemērojams arī vārdiskai preču zīmei, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas – atsevišķi aplūkojot – nav aprakstoša, ja sabiedrība šo burtu virkni uztver kā aprakstošo vārdu saīsinājumu, jo tā atbilst katra šajā vārdu kombinācijā esoša vārda sākuma burtam, un līdz ar to preču zīme kopumā var tikt uzskatīta par savstarpēji paskaidrojošu, aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombināciju?”

 Tiesvedība Tiesā

18      Ar Tiesas priekšsēdētāja 2011. gada 26. maija rīkojumu abas lietas tika apvienotas tiesvedības un sprieduma taisīšanas vajadzībām.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Ievada apsvērumi

19      Tā kā atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumi, kas ir paredzēti Direktīvas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir identiski tiem, kuri ir noteikti Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kas ir aizstāta ar 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, Tiesas judikatūra saistībā ar minētajām regulām ir piemērojama pamatlietā aplūkojamās Direktīvas tiesību normām.

20      Tā kā iesniedzējtiesa – vai nu kumulatīvi, vai arī alternatīvi – ir izvirzījusi divus Direktīvas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos reģistrācijas atteikuma vai spēkā neesamības pamatojumus, vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan katrs no Direktīvas 3. panta 1. punktā minētajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem nav atkarīgs no citiem un tam ir piemērojama atsevišķa pārbaude, tomēr minētās tiesību normas b) un c) apakšpunktos norādīto pamatojumu attiecīgās piemērošanas jomas acīmredzami pārklājas (šajā ziņā skat. 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 85. punkts).

21      Tātad apzīmējumam, kuram saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem iesniegts pieteikums to reģistrēt kā preču zīmi, ir aprakstošs raksturs Direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem katrā ziņā nav atšķirtspējas minētās Direktīvas norādītā 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. punkts, un 2011. gada 10. marta spriedumu lietā C‑51/10 P Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, Krājums, I‑1541. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

22      Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir interpretējami saskaņā ar vispārējām interesēm, kas ir pamatā katram no tiem. Izskatot katru šo atteikuma pamatojumu, vispārējās intereses var atspoguļot vai tām pat jāatspoguļo dažādi apsvērumi atkarībā no apskatītā atteikuma pamatojuma (skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. un 46. punkts, kā arī 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 25. punkts).

23      Saistībā ar vārdiskiem izteicieniem, ko veido elementu kombinācija, Tiesa ir precizējusi, ka aprakstošais raksturs var tikt pārbaudīts daļēji attiecībā uz katru no šiem elementiem, aplūkojot atsevišķi, bet katrā ziņā tas ir jākonstatē arī attiecībā uz visu kopumu, kuru veido šie elementi (šajā ziņā skat. 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C‑273/05 P ITSB/Celltech R&D, Krājums, I‑2883. lpp., 76. un 79. punkts un tajos minētā judikatūra).

24      Jautājumi, ko Tiesai ir uzdevusi iesniedzējtiesa, ir jāizvērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.

 Par pamatlietā aplūkojamajām vārdu kombinācijām

25      Saistībā ar pamatlietā aplūkojamajās preču zīmēs iekļautajām divām galvenajām vārdu kombinācijām “Multi Markets Fund” un “Der Natur‑Aktien‑Index” iesniedzējtiesa norāda, ka ar tām apzīmē fondu, kas investē daudzos finanšu tirgos, no vienas puses, un biržas indeksu, kurā ir iekļautas ekoloģiski orientētu uzņēmumu akcijas, no otras puses.

26      Valsts tiesa uzskata, ka šīs vārdu kombinācijas saistībā ar piedāvāto finanšu pakalpojumu raksturojumiem ir uzskatāmas par aprakstošām Direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, jo komercdarbībā ar tām apzīmē pakalpojumu veidu, kā arī zināmus to raksturojumus.

 Par pamatlietā aplūkojamām burtu virknēm

27      Runājot par pamatlietā aplūkojamām burtu virknēm, valsts tiesa uzskata, ka apzīmējumi “MMF” un “NAI”, tos vērtējot atsevišķi, nav aprakstoši Direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

28      Ar minētajām burtu virknēm nevar apzīmēt kādus attiecīgo pakalpojumu raksturojumus minētās Direktīvas tiesību normas izpratnē.

 Par reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, tās vērtējot kopumā

29      No iepriekš minētā izriet, ka ar saviem jautājumiem iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 3. panta 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā paredzētie reģistrācijas atteikuma pamatojumi ir piemērojami vārdiskai preču zīmei, kas sastāv no aprakstošas vārdu kombinācijas, kura apvienota ar burtu virkni, kas – atsevišķi aplūkojot – nav aprakstoša, bet atbilst katra šajā vārdu kombinācijā esoša vārda sākuma burtam.

30      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta mērķis ir nepieļaut tādu preču zīmju reģistrāciju, kam nav atšķirtspējas, jo vienīgi šī atšķirtspēja nodrošina, ka preču zīme pilda tās pamata funkciju, proti, garantē patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot tam, nepastāvot iespējai sajaukt, atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem (skat. 2002. gada 18. jūnija spriedumu lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 30. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā SAT.1/ITSB, 23. punkts).

31      Runājot par Direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vispārējās intereses, kas ir šīs tiesību normas pamatā, ir – nodrošināt, ka apzīmējumus, kas ir aprakstoši attiecībā uz vienu vai vairākām to preču vai pakalpojumu īpašībām, attiecībā uz kuriem pieteikta apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija, var brīvi izmantot visi saimnieciskās darbības subjekti, kas piedāvā šādas preces vai pakalpojumus (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

32      Šajā lietā ir svarīgi norādīt, ka katrā no abiem gadījumiem trīs ar lielajiem burtiem rakstītie burti, kas tiek aplūkoti pamatlietā, tas ir, attiecīgi “MMF” un “NAI”, ir vārdu kombināciju, kurām tie ir pievienoti, pirmie burti. Tātad katrā attiecīgajā gadījumā vārdu kombinācija un burtu virkne ir paredzētas savstarpējai skaidrošanai un starp tām esošās saiknes uzsvēršanai. Tādējādi katra burtu virkne ir izstrādāta, lai pastiprinātu vārdu kombinācijas uztveršanu sabiedrībā, vienkāršojot šīs kombinācijas lietošanu un veicinot tās iegaumēšanu.

33      Šajā ziņā tam, vai burtu virkne ir norādīta pirms vai pēc vārdu kombinācijas, nav nekādas nozīmes.

34      Saistībā ar savienojumu “NAI – Der Natur‑Aktien‑Index” ir arī jānorāda, ka burtu virknei “NAI” seko domuzīme, kura to sasaista ar vārdu kombināciju. Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šo domuzīmi varētu uzskatīt par tādu, kura pastiprina kopējo iespaidu, saskaņā ar kuru burtu virkne ir uzskatāma par vārdu kombinācijas, kura tai seko, saīsinājumu. Turklāt, kā norāda arī valsts tiesa, šo secinājumu nevar apšaubīt tas, ka saīsinājumā “NAI” nav ietverts tālāk sekojošā vārdu kombinācijā esošā noteiktā artikula “Der” sākuma burts, jo artikuls “Der” ir papildu elements salīdzinājumā ar lietvārdiem, kuru sākuma burti ir pārņemti attiecīgajā burtu virknē.

35      Turklāt nav tādu papildu elementu, kas ļautu uzskatīt, ka vārdu kombinācijas un burtu virknes savienojums ir neparasts vai tam ir īpaša nozīme, kas konkrētās sabiedrības daļas uztverē nošķirtu attiecīgos pakalpojumus no citas komerciālās izcelsmes pakalpojumiem (šajā ziņā skat. 2008. gada 8. maija spriedumu lietā C‑304/06 P Eurohypo/ITSB, Krājums, I‑3297. lpp., 69. punkts).

36      Tieši pretēji, burtu virknes kā saīsinājuma vienkāršas pievienošanas vārdu kombinācijai, neizveidojot nekādu neparastu variāciju, rezultātā radīsies vārdisks izteiciens, ko veido vienīgi apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu konkrēto pakalpojumu īpašības (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 98. punkts).

37      Turklāt, ja, kā norāda iesniedzējtiesa, pamatlietā aplūkojamās burtu virknes konkrētā sabiedrības daļa uztver kā vārdu kombināciju, kurām tās ir pievienotas, saīsinājumus, minētās burtu virknes nevar pārsniegt visu preču zīmes elementu, aplūkojot tos kopumā, summu, pat ja tās pašas par sevi var tikt uzskatītas par atšķirtspējīgām.

38      Tieši pretēji, kā ģenerāladvokāts ir precizējis savu secinājumu 56. punktā, burtu virknei, kurā ir pārņemti vārdu kombināciju veidojošo vārdu sākuma burti, salīdzinājumā ar vārdu kombināciju ir tikai papildu vieta. Tātad, kā norāda iesniedzējtiesa, katra attiecīgā burtu virkne, kura, to aplūkojot izolēti, katrā ziņā nav aprakstoša, var būt aprakstoša, ja attiecīgajā preču zīmē tā ir savienota ar pamata izteicienu, kurš ir aprakstošs un saistībā ar kuru burtu virkne tiek uztverta kā saīsinājums.

39      No minētā izriet, ka, ja konkrētā sabiedrības daļa pamatlietā aplūkojamās preču zīmes, tās ņemot vērā kopumā, uztver kā tādas, kas sniedz informāciju par finanšu pakalpojumu, kas ar tām tiek apzīmēti, raksturojumiem, šīs preču zīmes ir uzskatāmas par aprakstošām Direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un tātad par tādām, kurām saistībā ar attiecīgajiem pakalpojumiem nav nekādas atšķirtspējas Direktīvas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā KPN Nederland, 86. punkts).

40      Tātad uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami vārdiskai preču zīmei, kura sastāv no tādas aprakstošas vārdu kombinācijas, kas ir apvienota ar burtu virkni, kura pati par sevi nav aprakstoša, ja konkrētā sabiedrības daļa šo burtu virkni tāpēc, ka tā atbilst katra no šajā vārdu kombinācijā esošajiem vārdiem pirmajam burtam, uztver kā minētās vārdu kombinācijas saīsinājumu, un preču zīme, aplūkojot to kopumā, tādējādi var tikt saprasta kā aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombinācija, kurai tātad nav atšķirtspējas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami vārdiskai preču zīmei, kura sastāv no tādas aprakstošas vārdu kombinācijas, kas ir apvienota ar burtu virkni, kura pati par sevi nav aprakstoša, ja konkrētā sabiedrības daļa šo burtu virkni tāpēc, ka tā atbilst katra no šajā vārdu kombinācijā esošajiem vārdiem pirmajam burtam, uztver kā minētās vārdu kombinācijas saīsinājumu, un preču zīme, aplūkojot to kopumā, tādējādi var tikt saprasta kā aprakstošu norāžu vai saīsinājumu kombinācija, kurai tātad nav atšķirtspējas.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.