Language of document : ECLI:EU:F:2010:100

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2010. gada 14. septembrī

Lieta F‑85/09

Francisco Rossi Ferreras

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – 2001./2002. gada novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpilde – Tiesību akta atcelšanas sekas – Mērķu noteikšana

Priekšmets Prasība, kas ir celta atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ar kuru Rosi Ferrerass [Rossi Ferreras] lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu “attiecībā uz laikposmu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim”

Nolēmums Prasītāja prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesību akta, ar kuru tiek izbeigts administratīvais process, atcelšanas sekas

(EKL 233. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pieņemšana

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Komisijas ieviesta sistēma – Pāreja no agrākās uz jauno sistēmu

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

5.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Vērtējuma izmaiņas, salīdzinot ar agrāku novērtējumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Tas, ka Savienības tiesa atceļ tiesību aktu, ar kuru tiek izbeigts dažādus posmus ietverošs administratīvais process, ne vienmēr izraisa visa procesa, kas ir ticis veikts pirms apstrīdētā akta pieņemšanas, atcelšanu neatkarīgi no sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, pamatojuma pēc būtības vai procesuālā pamatojuma.

(skat. 49. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 15. oktobris, T‑2/95 Industrie des poudres sphériques/Padome, Recueil, II‑3939. lpp., 91. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 25. aprīlis, F‑50/06 Lebedef-Caponi/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑109. un II‑A‑1‑597. lpp., 37. punkts; 2008. gada 22. oktobris, F‑46/07 Tzirani/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑323. un II‑A‑1‑1773. lpp., 53. punkts.

2.      Ja karjeras attīstības ziņojuma projekts ir sagatavots prettiesiski, jo novērtētājs iepriekš nav veicis vajadzīgo novērtējuma interviju, šis prettiesiskums faktiski tiek novērsts, ja pēc minētā ziņojuma sagatavošanas, bet, pirms tas ir kļuvis galīgs, ir organizēta formāla intervija ar novērtētāju vai apstiprinošo personu, kuras gaitā attiecīgā persona ir varējusi paust savus apsvērumus.

(skat. 53. un 54. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 159.–161. punkts.

3.      No Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 4. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta izriet, ka ierēdņu snieguma 2001./2002. gadā novērtējums ir veikts, neraugoties uz to, ka iepriekš nav noteikti mērķi. Tomēr šī noteikšanas neesamība neizslēdz, ka ierēdnim tiek noteikti viņa priekšnieku precizētie uzdevumi.

Šajos apstākļos pārbaudītājam nekas neliedz karjeras attīstības ziņojumā par attiecīgo laikposmu norādīt, ka ierēdnis nav sasniedzis savus mērķis, ja šāda situācija ir radusies, jo viņa uzdevumi ir tikuši definēti viņam zināmajā amata aprakstā.

Šāda ziņojuma spēkā esamību nevar atspēkot ar argumentu, ka ierēdnim noteiktie uzdevumi neesot bijuši pietiekami precizēti, lai viņš varētu precīzi noteikt, kā viņam rīkoties. Šādā situācijā viņam no sava priekšnieka ir jālūdz vajadzīgie paskaidrojumi un padomi.

(skat. 55.–57. punktu)

4.      Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu ierēdņu darba novērtēšanā. Tiesa nepārbauda vērtējumu, kāds ir izdarīts attiecībā uz ierēdņiem viņu karjeras attīstības ziņojumos, bet pārbauda tikai iespējamos formas prasību pārkāpumus, acīmredzamas faktiskas kļūdas iestādes veiktajā novērtējumā, kā arī iespējamo pilnvaru nepareizu izmantošanu.

(skat. 72. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 12. septembris, T‑249/04 Combescot/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑181. un II‑A‑1‑1219. lpp., 78. punkts.

5.      Iestādei ir pienākums norādīt pienācīgu un detalizētu pamatojumu visiem novērtējuma ziņojumiem un ļaut attiecīgajai personai izteikt apsvērumus par šo pamatojumu; šo prasību ievērošanai ir īpaša nozīme tad, ja novērtējums ir nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu.

Tomēr, tā kā ierēdņa sniegums divos dažādos atsauces laikposmos var mainīties, lai novērtētājam un apstiprinātājam būtu pienākums norādīt īpašu pamatojumu, ir vajadzīgs, lai starp diviem secīgiem karjeras attīstības ziņojumiem pastāvētu pietiekami būtiska atšķirība.

(skat. 79. un 81. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 12. jūnijs, T‑187/01 Mellone/Komisija, Recueil FP I‑A‑81. un II‑389. lpp., 27. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 25. oktobris, T‑50/04 Micha/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑339. un II‑1499. lpp., 36. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 15. marts, F‑111/05 Sanchez Ferriz/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑71. un II‑A‑1‑425. lpp., 65. punkts; 2009. gada 10. novembris, F‑93/08 N/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑433. un II‑A‑1‑2339. lpp., 86. punkts.