Language of document : ECLI:EU:F:2011:7

CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 4. februārī

Lieta F‑34/10

Oscar Orlando Arango Jaramillo u.c.

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – Eiropas Investīciju bankas personāls – Pensiju shēmas reforma – Novēloti iesniegta prasība – Nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pantu un ar kuru O. O. Arango Jaramillo un 34 citi Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbinieki lūdz atcelt viņu algas paziņojumus par 2010. gada februāri, ciktāl uz tiem attiecas EIB lēmumi, ar kuriem ir paaugstinātas viņu iemaksas pensiju shēmā, kā arī piespriest EIB izmaksāt viņiem zaudējumu atlīdzību

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāji sedz visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Termiņi – Saprātīga termiņa prasība

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

2.      Tiesvedība – Termiņi prasību celšanai – Noilgums – Neparedzēti apstākļi vai nepārvarama vara – Jēdziens

(Tiesas Statūtu 45. panta otrā daļa)

1.      Tā kā LESD un Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā nav ietverta nekāda norāde attiecībā uz termiņu prasības celšanai, kāds piemērojams strīdos starp Banku un tās darbiniekiem, Savienības tiesa, līdzsvarojusi, pirmkārt, attiecīgās personas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ar, otrkārt, tiesiskās drošības prasību, pastāvīgi spriež, ka prasība izskatīt strīdu starp Banku un tās darbiniekiem tajā ir jāceļ saprātīgā termiņā, un, ņemot vērā nosacījumus attiecībā uz Civildienesta noteikumu 91. pantā ietvertajiem termiņiem prasības celšanai, uzskata, ka trīs mēnešu termiņš principā ir jāuzskata par saprātīgu.

Noteikumu par termiņiem stingra piemērošana Eiropas Investīciju bankas darbinieku celtajām prasībām pati par sevi nedrīkst ietekmēt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, jo šādu noteikumu mērķis ir nodrošināt it īpaši tiesiskās drošības principa ievērošanu un izvairīties no jebkādas diskriminācijas vai patvaļīgas attieksmes tiesvedības gaitā.

(skat. 14. un 20. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2002. gada 17. maijs, C‑406/01 Vācija/Parlaments un Padome, 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, 97.–99., 100., 101., 107. un 119. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Nepārvaramas varas un neparedzētu apstākļu jēdzieni ietver objektīvus apstākļus, kas attiecas uz neparastiem un ārpus ieinteresētās personas ietekmes esošiem apstākļiem, un subjektīvus apstākļus, kas attiecas uz attiecīgās personas pienākumu nodrošināties pret neparasta notikuma sekām un bez pārmērīgām pūlēm veikt atbilstošus pasākumus. It īpaši attiecīgajai personai ir rūpīgi jāseko tiesvedības gaitai un tostarp rūpīgi jāievēro paredzētie termiņi.

Gadījumā, ja prasība ir nosūtīta elektroniskā veidā pēdējās dienas pirms termiņa prasības celšanai beigām plkst. 23.59 un Civildienesta tiesa to ir saņēmusi nākošajā dienā plkst. 00.00, proti, divas minūtes vēlāk, šādu termiņu nedrīkst uzskatīt par neparastu apstākli judikatūras attiecībā uz nepārvaramu varu un neparedzētiem apstākļiem izpratnē, ņemot vērā traucējumus, kas var ietekmēt elektronisko vēstuļu nosūtīšanu un izrietēt, piemēram, no vēstuļu nosūtītāja vai adresāta [interneta] piekļuves pakalpojumu sniedzēja darbības problēmām.

(skat. 23. un 24. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1994. gada 15. decembris, C‑195/91 P Bayer/Komisija, 32. punkts.