Language of document : ECLI:EU:F:2011:40

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2011. gada 13. aprīlī


Lieta F‑73/09


Viktor Sukup

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atalgojums un pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts – Pabalsts izglītībai – Piešķiršana ar atpakaļejošu spēku

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru V. Sukup būtībā lūdz atcelt Komisijas lēmumu, kurā ir noteikts, ka apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai viņam nevar tikt piešķirts ar atpakaļejošu spēku

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Tiesību akts, ko var objektīvi uzskatīt par galīgu lēmumu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai – Samaksa ar atpakaļejošu spēku – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. un 3. pants)

3.      Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai – Samaksa ar atpakaļejošu spēku pēc ierēdņa tiesību noteikšanas attiecībā uz konkrētu periodu ar agrāk pieņemtu nelabvēlīgu lēmumu – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. un 3. pants)

4.      Ierēdņi – Administrācijas akti – Atpakaļejošs spēks – Nosacījumi

5.      Ierēdņi – Prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Lūgums izmaksāt pabalstus ar atpakaļejošu spēku – Saprātīga termiņa ievērošana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts)

1.      Pat ja nelabvēlīgo nostāju, kādu administrācija ieņem pēc tam, kad ierēdnis ir iesniedzis lūgumu par iespēju izmaksāt pabalstu ar atpakaļejošu spēku, gadījumā, ja viņš šādu atbalstu pieprasītu, ir paredzēts īstenot vēlāk, tā var tikt uzskatīta par tādu, kas iedibina principu par atteikumu izmaksāt pabalstu ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc šī nostāja šķiet nelabvēlīga ierēdnim, neesot vajadzībai noteikt, vai šis ierēdņa lūgums ir jāuzskata par lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē vai par vienkāršu lūgumu sniegt informāciju.

(skat. 42. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1979. gada 1. februāris, 17/78 Deshormes/Komisija, 9.–12. punkts.

2.      Pat ja iespēja izmaksāt apgādājamā bērna pabalstu un pabalstu izglītībai ar atpakaļejošu spēku Civildienesta noteikumos nav skaidri paredzēta, ne no vienas Civildienesta noteikumu normas neizriet ne tas, ka ierēdnis, kura situācija atbilst Civildienesta noteikumos paredzētajiem nosacījumiem attiecīgo pabalstu saņemšanai, nevar lūgt samaksu par pagājušiem periodiem, ne arī tas, ka administrācija var noraidīt šo lūgumu tikai tāpēc vien, ka tam būtu atpakaļejošs spēks. Šāda samaksa aprobežotos ar tādu tiesību ņemšanu vērā, kas ir radušās brīdī, kad ierēdņa situācija atbilda Civildienesta noteikumos paredzētajām prasībām, kas varēja notikt pirms datuma, kad ierēdnis iesniedza lūgumu izmaksāt attiecīgos pabalstus. Līdz ar to Civildienesta noteikumi principā neizslēdz samaksas ar atpakaļejošu spēku iespēju.

(skat. 59. punktu)

3.      Civildienesta noteikumos nav skaidri paredzēts, ka ierēdnim ir tiesības uz apgādājamā bērna pabalsta vai pabalsta izglītībai izmaksu ar atpakaļejošu spēku, ja šīs tiesības attiecībā uz konkrēto periodu ir tikušas noteiktas ar agrāk pieņemtu nelabvēlīgu lēmumu.

Līdz ar to, ja administrācija pieņem lēmumu atteikt ierēdnim piešķirt apgādājamā bērna pabalstu vai pabalstu izglītībai, šis lēmums nosaka ierēdņa tiesības tik ilgi, kamēr tas ir spēkā. Tādējādi ierēdnim nevar izmaksāt pabalstus par jau pagājušiem periodiem, attiecībā uz kuriem šīs tiesības ir tikušas noteiktas ar šo lēmumu.

(skat. 64. un 65. punktu)

4.      Lēmumam, kas praktisku iemeslu dēļ nevar tikt pieņemts tajā pašā dienā, kad ierēdnis stājas amatā, ir atpakaļejošs spēks, lai šī ierēdņa administratīvo situāciju noteiktu, sākot no viņa stāšanās amatā.

Šāda piemērojamība ar atpakaļejošu spēku – kam nav negatīvas ietekmes uz tiesībām, kuras ierēdnis ir ieguvis agrāk, – nešķiet pretlikumīga, ja lēmums tiek pieņemts un paziņots attiecīgajai personai pietiekami īsā termiņā, sākot no viņas stāšanās amatā, lai tas būtu pamatots ar minētajiem praktiskajiem apsvērumiem.

(skat. 70. un 71. punktu)

5.      Ierēdni, kurš nav pierādījis, ka ir atradies izņēmuma situācijā no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, kuri viņam ir lieguši saprātīgā termiņā iesniegt lūgumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē, un kurš vēlas īstenot vai vismaz saglabāt tiesības pabalstu jomā, nevar uzskatīt par tādu, kas ir iesniedzis lūgumu saprātīgā termiņā, ja laika posms, kāds ir pagājis no brīža, kad ieinteresētā persona varēja informēt administrāciju par viņu skārušajām grūtībām, un brīdi, kad viņa informēja administrāciju par savu situāciju, pārsniedz laiku, kāds ir nepieciešams, lai sagatavotu šo lūgumu un to iesniegtu administrācijai.

Ņemot vērā saprātīga termiņa neesamību, lai iesniegtu minēto lūgumu, administrācijai katrā ziņā nevar pārmest, ka tā ir iebildusi pret attiecīgo pabalstu izmaksu ar atpakaļejošu spēku ne tikai kopš ierēdņa stāšanās amatā, bet arī kopš brīža, kad tika konstatētas minētās problēmas.

(skat. 83.–85. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 29. aprīlis, T‑70/98 Hilden/Komisija, 42. punkts.