CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 13. aprīlī
Lieta F‑38/10
Ioannis Vakalis
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Pensija – Grieķijā iegūto pensijas tiesību pārskaitīšana uz Savienības ierēdņu pensiju sistēmu – Papildu izdienas gadu aprēķināšana – Iebilde par Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta VĪN prettiesiskumu – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Euro neitralitātes princips
Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru I. Vakalis lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 19. augusta lēmumu, ar kuru tiek noteikti Kopienas pensijas papildu izdienas gadi, kuri izriet no viņa iegūto pensiju tiesību pirms darba uzsākšanas Komisijā pārskaitīšanas, un atcelt 2010. gada 22. februāra lēmumu noraidīt viņa sākotnējo sūdzību
Nolēmums Prasību noraidīt kā daļēji nepieņemamu un kā daļēji nepamatotu. Komisijas sedz savus, kā arī atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Pamats, kas izriet no likuma piemērošanas jomas neievērošanas – Konstatējums pēc savas iniciatīvas
(Civildienesta tiesas Reglamenta 77. pants)
2. Ierēdņi – Pensijas – Pirms stāšanās darbā Savienības dienestā iegūtās pensijas tiesības – Pārskaitīšana uz Savienības sistēmu – Regulas Nr. 723/2004 pārejas tiesību normas
(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 26. panta 1. punkts)
3. Ierēdņi – Pensijas – Pirms stāšanās darbā Savienības dienestā iegūtās pensijas tiesības – Pārskaitīšana uz Savienības sistēmu – Izdienas gadi
(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi – Pensijas – Pirms stāšanās darbā Savienības dienestā iegūtās pensijas tiesības – Pārskaitīšana uz Savienības sistēmu – Izdienas gadi
(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 1103/97 3. pants)
5. Ierēdņi – Pensijas – Pirms stāšanās darbā Savienības dienestā iegūtās pensijas tiesības – Pārskaitīšana uz Savienības sistēmu – Izdienas gadi
(Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts)
6. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Piespriešana – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Piespriešana lietas dalībniekam, kam spriedums ir labvēlīgs, daļēji segt tiesāšanās izdevumus
(Civildienesta tiesas Reglamenta 89. panta 2. punkts)
1. Savienības tiesai ir iespēja un attiecīgā gadījumā pienākums pēc savas ierosmes izvirzīt noteiktus iekšējā tiesiskuma pamatus. Tāpat tas ir saistībā ar absolūto pamatu par to, ka lēmumā neesot ievērota likuma piemērošanas joma. Civildienesta tiesa nepildītu savu tiesiskuma aizsardzības uzdevumu, ja tā izvairītos ievērot, pat ja lietas dalībnieki nav to apstrīdējuši, ka tajā apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz normu, kura šajā gadījumā nav piemērojama, un ja līdz ar to tā attiecībā uz strīdu, kas ir tās kompetencē, lemtu, pati piemērojot šādu normu.
Iekšējā tiesiskuma pamata izvirzīšana pēc savas ierosmes neietekmē nelabvēlīgi uz sacīkstes principu balstītu procesu un tiesības uz aizstāvību. Reglamenta 77. pantā ir paredzēts, ka Civildienesta tiesa pēc savas ierosmes var norādīt, ka pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, tikai pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas. Tomēr nav nekāda iemesla domāt, ka, ja šis nosacījums ir sacīkstes principa un tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa pietiekama garantija gadījumā, kad pēc savas ierosmes tiek norādīts kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, tas tāpat nebūtu gadījumā, kad pēc savas ierosmes tiek norādīts absolūts pamats, kas izriet no iekšējā vai ārējā tiesiskuma.
(skat. 28., 29., 38. un 39. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 15. jūlijs, no T‑576/93 līdz T‑582/93 Browet u.c./Komisija, 35. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. februāris, F‑31/07 Putterie-De-Beukelaer/Komisija, kurš nav pretrunā saistībā ar šo jautājumu 2010. gada 8. jūlija spriedumam lietā T‑160/08 P Komisija/Putterie-De-Beukelaer.
2. Civildienesta noteikumu tādā redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, 26. panta 1. punkta pārejas tiesību normas un Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu VIII pielikuma vispārējo īstenošanas noteikumu 11. panta pārejas tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās tiesību normas attiecas vienīgi uz apstiprināto ierēdņu iesniegtajiem lūgumiem pārskaitīt pensiju tiesības.
Šo tiesību mērķis saskaņā ar tiesiskās drošības principu ir aizsargāt iegūtās tiesības. Tomēr pārbaudāmais ierēdnis nav ieguvis nekādas tiesības saistībā ar viņa pensiju tiesībām. Kaut gan attiecīgā iestāde var reģistrēt pārbaudāmā ierēdņa lūgumu, lai neliktu viņam iesniegt jaunu lūgumu pēc apstiprināšanas amatā, minētā reģistrēšana tomēr nav mazāk priekšlaicīga.
(skat. 42., 44. un 46. punktu)
3. Aktīvu, kuri pārskaitīti kā Savienības pensiju maksājumi, konvertēšana ir jāveic Savienības administratīvajām iestādēm. Tomēr tas, ka attiecīgajai iestādei, nevis valsts iestādēm, nosakot papildu izdienas gadus, vajadzības gadījumā ir jāņem vērā valūtas kursa svārstības, obligāti nenozīmē, ka ir prettiesiski tas, ka ar Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu VIII pielikuma īstenošanas noteikumu 11. un 12. pantu tiek atcelts vidējas maiņas likmes mehānisms.
Lai gan iestādei ir jāņem vērā maiņas likme, lai noteiktu vērā ņemamos izdienas gadus saistībā ar Savienības pensiju sistēmu, tai tomēr paliek noteikta brīvība, lai noteiktu, vai vajadzības gadījumā ir nepieciešams koriģēt valūtas kursa svārstību sekas. Iestādes kompetences šajā jomā sekas ir vienīgi tādas, ka Savienības tiesas kontrolē šīs iestādes iespēju vairs nepaturēt spēkā vidējās maiņas likmes mehānismu.
(skat. 53. un 55.–57. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 15. decembris, T‑233/97 Bang-Hansen/Komisija, 38. punkts; 2004. gada 18. marts, T‑67/02 Radauer/Padome, 28.–31. punkts.
4. Ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. un 12. panta īstenošanas noteikumiem īstenotā vidējās maiņas likmes mehānisma, kas paredzēts, lai noteiktu izdienas gadus saistībā ar pensijas tiesību pārskaitīšanu, atcelšana nav pretrunā euro neitralitātes principam un Regulas Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz euro ieviešanu 3. pantam. Minētajā regulā paredzētais euro neitralitātes princips pats par sevi neliedz iestādei grozīt piemērojamos tiesību aktus. Lēmums atcelt vidējās maiņas likmes mehānismu tika veikts budžeta apsvērumu dēļ un sakarā ar politisku lēmumu vairs nepiemērot šo mehānismu, kurš ir izdevīgs ierēdņiem, kas ieguvuši tiesības noteiktās dalībvalstīs; bet minētais lēmums nav euro ieviešanas sekas. Minētais mehānisms turklāt ir ticis atcelts saistībā arī ar pensiju tiesību noteikšanu, kuras iegūtas dalībvalstīs, kas nav pievienojušās euro.
(skat. 64. un 65. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. decembris, F‑117/07 Kolountzios/Komisija, 32.–35. punkts.
5. Pensiju tiesību pārskaitīšanas jomā Savienības likumdevējs var brīvi jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumos grozījumus, kurus tas uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, un nākotnei pieņemt attiecīgajiem ierēdņiem vai darbiniekiem nelabvēlīgākas Civildienesta noteikumu tiesību normas ar nosacījumu, ka tiek noteikts pietiekams pārejas posms, lai novērstu to, ka iegūto pensiju likvidēšanas kārtība tiek grozīta pēkšņi, lai saglabātu ierēdņu vai darbinieku likumīgi iegūtās tiesības un lai pret personām, kuras specifiski skar jaunie tiesību akti, tiktu īstenota identiska attieksme. Tas pats attiecas uz iestāžu pieņemtajiem vispārējiem īstenošanas noteikumiem ar nosacījumu, ka tie atbilst hierarhiski augstākām tiesību normām.
Personāla politikas jomā Savienības tiesa vienīgi pārbauda, vai saistībā ar vienlīdzības principu, kā arī nediskriminācijas principu attiecīgā iestāde nav veikusi patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diferenciāciju, ņemot vērā sasniedzamo mērķi. Pensiju tiesību konvertēšanas formulu piemērošanas jomā Savienībai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārskaitīto aktīvu konvertēšanas sistēmas elementu noteikšanu.
(skat. 70. un 71. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1975. gada 19. marts, 28/74 Gillet/Komisija, 5. un 6. punkts; 2007. gada 11. septembris, C‑227/04 P Lindorfer/Padome, 78. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, 85. punkts; 2007. gada 20. novembris, T‑308/04 Ianniello/Komisija, 38. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 11. decembris, F‑60/07 Martin Bermejo/Komisija, 55. un 56. punkts; 2008. gada 24. aprīlis, F‑61/05 Dalmasso/Komisija, 78. punkts; 2009. gada 30. novembris, F‑3/09 Ridolfi/Komisija, 53. un 54. punkts.
6. Situācijā, kurā, tā kā divos ierēdņa sūdzības noraidījuma pamatos bija pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, minētais ierēdnis varēja uzskatīt, ka ir pamatoti celt prasību pret apstrīdēto lēmumu, lietas apstākļi attaisno to, ka, piemērojot Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu un 88. pantu, iestādei atbildētājai tiek piespriests atlīdzināt pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem.
(skat. 81. punktu)