CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2011. gada 30. jūnijā

Lieta F‑14/10

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījums – Daļējas pastāvīgas invaliditātes atzīšanas procedūra Civildienesta noteikumu 73. panta izpratnē – Procesa ilgums – Prasība par kaitējuma atlīdzību – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Reglamenta 94. pants

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar kuru L. Marcuccio būtībā lūdz piespriest Komisijai atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas viņam esot radies procedūras, kuras ietvaros atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. pantam tika lūgts atzīt daļējas pastāvīgas invaliditātes iestāšanos saistībā ar 2003. gada 12. septembrī notikušo nelaimes gadījumu, nesamērīgā ilguma dēļ

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami juridiski nepamatotu. Prasītājs sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Prasītājs atlīdzina Civildienesta tiesai summu EUR 1000 apmērā, pamatojoties uz Reglamenta 94. pantu.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskais atzinums – Saprātīga termiņa ievērošana

(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 19. un 21. pants)

Jautājums par to, vai administratīvas procedūras ilgums ir saprātīgs, ir izvērtējams, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus un it īpaši kontekstu, kādā tā radusies, dažādos iestādes veiktos procesuālos posmus, lietas dalībnieku uzvedību procedūras laikā, lietas sarežģītību, kā arī tās nozīmību dažādiem iesaistītajiem lietas dalībniekiem.

Civildienesta jomā iestāde ir atbildīga par to ārstu veikto darbu savlaicīgumu, kurus tā ir norīkojusi Noteikumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 19. un 21. pantā paredzēto secinājumu sagatavošanai. Tomēr, ciktāl ir konstatēts, ka kavēšanās ir notikusi ierēdņa īstenotas novilcinošas vai pat traucējošas rīcības dēļ, iestāde nevar tikt atzīta par atbildīgu par šādu kavēšanos.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1998. gada 17. decembris, C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija, 29. punkts; 2009. gada 16. jūlijs, C‑385/07 P Der Grüne Punkt-Duales System Deutschland/Komisija, 181.–188. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 22. oktobris, T‑213/95 un T‑18/96 SCK un FNK/Komisija, 57. punkts; 2006. gada 11. aprīlis, T‑394/03 Angeletti/Komisija, 154. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑97/08 Füller-Tomlinson/Parlaments, 167. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑390/10 P.