Language of document : ECLI:EU:F:2011:120

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 14. jūlijā

Lieta F‑81/10

Vidas Praskevicius

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Civildienesta noteikumu 45. pants – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Nopelnu punkti – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Pamatojums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar ko Praskevicius k‑gs cita starpā lūdz atcelt Parlamenta lēmumu neiekļaut viņu to ierēdņu sarakstā, kuri 2009. gada paaugstināšanas amatā ietvaros paaugstināti AD 6 pakāpē, un piespriest Parlamentam samaksāt EUR 500 kā atlīdzību par apgalvoto morālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nosacījumi – Ierēdņi, kas sasnieguši atsauces slieksni – Tiesības uz automātisku paaugstināšanu amatā – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Pamatojums – Pienākums attiecībā pret paaugstināšanas amatā padomdevēju komiteju gadījumā, ja netiek ievērots tās ieteikums

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Amatā nepaaugstināta kandidāta sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa, 45. pants un 90. panta 2. punkts)

1.      No Eiropas Parlamenta lēmuma par paaugstināšanas amatā un karjeras plānošanas politiku, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Biroja 2008. gada 21. aprīļa lēmumu, I.3.2. un I.3.3. punkta nevar tikt secināts, ka ārpus minētajās normās paredzētajām situācijām ierēdņi, kas sasnieguši atsauces slieksni, tiek automātiski paaugstināti amatā kārtējās paaugstināšanas amatā ietvaros.

Šāda interpretācija būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 45. pantam, kurā iecēlējinstitūcijai ir noteikts pienākums veikt amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošu izvērtējumu saskaņā ar tajā paredzētajiem kritērijiem. Vispārpiemērojamais īstenošanas pasākums ir jāinterpretē cik vien iespējams atbilstoši pamata tiesību akta normām. Līdz ar to minētā lēmuma I.3.3. punkts ir jāinterpretē tikai tādējādi, ka ierēdņi, kuri ir kādā no šajā normā paredzētajām situācijām, nekādā gadījumā nevar tikt paaugstināti amatā, pat ja viņi ir sasnieguši atsauces slieksni.

Visbeidzot, nedrīkst atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai attaisnotu praksi, kas ir pretrunā Civildienesta noteikumu normai.

(skat. 51. un 67. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1993. gada 24. jūnijs, C‑90/92 Dr Tretter, 11. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2011. gada 13. aprīlis, T‑576/08 Vācija/Komisija, 103. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai, veicot saistībā ar iespējamo paaugstināšanu amatā vērā ņemamo nopelnu salīdzinošu izvērtēšanu atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, ir plaša rīcības brīvība, un šajā jomā tiesas pārbaudei ir jāattiecas tikai uz to, vai, ņemot vērā veidu un līdzekļus, ar kādiem administrācija ir varējusi nonākt pie sava vērtējuma, tai nevar pārmest pilnvaru pārsniegšanu un tā savas pilnvaras nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini, jo Vispārējā tiesa nevar iecēlējinstitūcijas veikto ierēdņu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu. Tāpat iecēlējinstitūcijai ir tiesības veikt salīdzinošu nopelnu izvērtēšanu saskaņā ar procedūru vai metodi, ko tā uzskata par vispiemērotāko. Tai nav jāatsaucas tikai uz attiecīgo ierēdņu novērtējuma ziņojumiem, bet tā var balstīt savu vērtējumu arī uz citiem viņu nopelnu aspektiem.

(skat. 53. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1976. gada 1. jūlijs, 62/75 Wind/Komisija, 17. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, 20. punkts.

Civildienesta tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 55. un 152. punkts.

3.      Saskaņā ar Parlamenta ģenerālsekretāra 2005. gada 19. oktobrī pieņemto iekšējo pamatnostādņu 5. panta 2. punkta pirmo daļu paaugstināšanas amatā padomdevējas komitejas locekļus informē par lēmumiem, ko pieņēmusi iecēlējinstitūcija, kurai ir rakstveidā jāpamato jebkādas atkāpes no komitejas atzinuma.

Ja iecēlējinstitūcija ir nosūtījusi paaugstināšanas amatā komitejas priekšsēdētājai paziņojumu, no kura izriet, ka pārmaiņas ierēdņu, kas nav tikuši paaugstināti amatā, nopelnos nedod pamatu paaugstināšanai amatā, ar šādu pamatojumu pietiek, lai izpildītu iekšējo pamatnostādņu 5. panta 2. punkta pirmās daļas prasības.

Katrā ziņā, pat ja tiktu pieņemts, ka ir pierādīts procesuālais pārkāpums attiecībā uz minēto 5. panta 2. punkta pirmo daļu, kas skar attiecības starp iecēlējinstitūciju un paaugstināšanas amatā padomdevējām komitejām, tas nav pamats apšaubīt apstrīdētā lēmuma par nepaaugstināšanu amatā tiesiskumu, ja iekšējo pamatnostādņu 5. panta 2. punkta pirmās daļas neievērošana nav varējusi ietekmēt minētā lēmuma saturu.

(skat. 60.–62. punktu)

4.      Iecēlējinstitūcijai lēmumā par paaugstināšanu amatā nav jānorāda pamatojums ne attiecībā uz tā adresātu, ne arī attiecībā uz kandidātiem, kas nav paaugstināti amatā. Turklāt tiek uzskatīts, ka lēmuma par sūdzības noraidīšanu pamatojums sakrīt ar lēmuma, pret kuru vērsta šī sūdzība, pamatojumu. Tādējādi, ja lieta attiecas uz lēmuma ierēdni nepaaugstināt amatā apstrīdēšanu, šāda lēmuma, kurā principā pamatojums nav norādīts, pamatojums izriet no lēmuma noraidīt sūdzību, un tas ļauj ierēdnim iepazīties ar iecēlējinstitūcijas argumentāciju.

(skat. 75. un 77. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 20. februāris, T‑117/01 Roman Parra/Komisija, 25. punkts.

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, 55. punkts.