Language of document : ECLI:EU:F:2011:38

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2011. gada 13. aprīlī


Lieta F‑29/09 REV


Giorgio Lebedef un Trevor Jones

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Sprieduma pārskatīšana – Jauns fakts – Neesamība – Nepieņemamība

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, ar kuru G. Lebedef un T. Jones lūdz pārskatīt Civildienesta tiesas 2010. gada 30. septembra spriedumu lietā F‑29/09 Lebedef un Jones/Komisija

Nolēmums      Pieteikumu pārskatīt spriedumu noraidīt kā nepieņemamu. Prasītāji atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Sprieduma pārskatīšana – Pieteikuma pieņemamības nosacījumi – Jauns fakts – Jēdziens

(Tiesas Statūtu 44. pants)

2.      Tiesvedība – Sprieduma pārskatīšana – Pieteikuma pieņemamības nosacījumi – Jauns fakts – Pierādīšanas pienākums

(Tiesas Statūtu 44. panta pirmā daļa; Civildienesta tiesas Reglamenta 119. panta 2. punkts)

1.      No Tiesas Statūtu 44. panta pirmās daļas izriet, ka pieteikumam pārskatīt spriedumu ir jābalstās uz to, ka kļūst zināms kāds fakts vai fakti, kas pastāvēja pirms attiecīgā sprieduma pasludināšanas, bet nav bijuši zināmi Tiesai un pusei, kas prasa spriedumu pārskatīt, un kam var būt izšķiroša ietekme uz sprieduma saturu. Saskaņā ar minētā panta otro daļu lietas pārskatīšanu pēc būtības veic tikai tad, ja tiesa, kas saņēmusi pieteikumu, konstatē jaunā fakta esamību, atzīst, ka būtībā tas ļauj uzsākt tiesvedību par lietas pārskatīšanu, un šā iemesla dēļ atzīst pieteikumu par pieņemamu.

(skat. 22. punktu)

2.      Pieteikumā par Civildienesta tiesas sprieduma pārskatīšanu saskaņā ar Tiesas Statūtu 44. panta pirmo daļu un Civildienesta tiesas Reglamenta 119. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kas ir iesniedzis pieteikumu par pārskatīšanu, ir jāpierāda, ka fakti, kuri ir notikuši pirms sprieduma pasludināšanas un, viņaprāt, attaisno sprieduma pārskatīšanu, tam ir kļuvuši zināmi tikai pēc tā pasludināšanas.

(skat. 24. punktu)