Language of document :

Tiesas (virspalāta) 2013. gada 26. februāra spriedums (Haparanda tingsrätt (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Åklagaren/Hans Åkerberg Fransson

(lieta C-617/10) 

Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Piemērošanas joma - 51. pants - Savienības tiesību īstenošana - Rīcības, kas apdraud vienu no Savienības pašas resursiem, novēršana - 50. pants - Ne bis in idem princips - Valsts sistēma, ar ko paredz divus nošķirtus procesus, administratīvo un kriminālo, lai sodītu vienu un to pašu prettiesisku darbību - Saderība

Tiesvedības valoda - zviedru

Iesniedzējtiesa

Haparanda tingsrätt

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītājs: Åklagaren

Atbildētājs: Hans Åkerberg Fransson

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Haparanda tingsrätt -LES 6. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. panta interpretācija - Valsts tiesu judikatūra, kas izvirza prasību, lai pastāvētu skaidrs pamats Eiropas Cilvēktiesību konvencijā vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā, lai nepiemērotu valsts tiesību normas, kas var būt pretrunā ar ne bis in idem principu - Valsts tiesiskais regulējums saskaņā ar kuru par vienām un tām pašām darbībām, ar kurām pārkāpj nodokļu likumus, var sodīt, pirmkārt, administratīvi, nosakot nodokļa uzrēķinu, un, otrkārt, krimināltiesiski, ar brīvības atņemšanu - Valsts sistēmas, kas paredz divas nošķirtas tiesvedības, lai sodītu vienu un to pašu prettiesisku darbību, atbilstība ne bis in idem principam

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā ietvertajam ne bis in idem principam nav pretrunā tas, ka dalībvalsts par tiem pašiem faktiem saistībā ar deklarēšanas pienākumu pievienotās vērtības nodokļa jomā neizpildi secīgi paredz nodokļa uzrēķinu un kriminālsodu, ciktāl pirmais sods nav krimināltiesiska rakstura, kas ir jāpārbauda valsts tiesai;

Savienības tiesības neregulē attiecības starp Romā 1950. gada 4. novembrī parakstīto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un dalībvalstu tiesību sistēmām, un tās arī nenosaka, kādi secinājumi ir jāizdara valsts tiesai kolīzijas gadījumā starp šajā konvencijā garantētajām tiesībām un valsts tiesību normu.

Savienības tiesībām ir pretrunā tāda tiesu prakse, ar kuru valsts tiesai uzliktais pienākums nepiemērot jebkuru tiesību normu, kas ir pretrunā kādai no Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētajām pamattiesībām, ir pakļauts nosacījumam, ka šī pretruna skaidri izriet no šīs Hartas teksta vai ar to saistītās judikatūras, ja šāda prakse liedz valsts tiesai pilnvaras pilnībā novērtēt, attiecīgajā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas Savienības Tiesu, minētās normas saderību ar šo pašu Hartu.

____________

1 - OV C 72, 5.3.2011.