Language of document : ECLI:EU:F:2011:130

CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2011. gada 8. septembrī


Lieta F‑51/11 R


Dimitrios Pachtitis

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu

Priekšmets      Prasība, kura celta atbilstoši LESD 278. pantam un EAEKL 157. pantam, kā arī LESD 279. pantam, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru D. Pachtitis lūdz apturēt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2011. gada 14. februāra lēmuma, ar kuru, izpildot Civildienesta tiesas 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā F‑35/08 Pachtitis/Komisija (par kuru ir iesniegta apelācijas sūdzība Eiropas Savienības Tiesā, lieta T‑361/10 P), viņš tiek lūgts atkārtoti kārtot atklātā konkursa EPSO/AD/77/06 priekšatlases pārbaudījumus, apturēšanu

Nolēmums      Pieteikums par pagaidu noregulējumu ir noraidīts.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Izmeklēšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pieņemamības nosacījumi – Pamatprasības “prima facie” pieņemamība

(LESD 278. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Sagatavojošs akts

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas celta par lēmumu, ar kuru apstiprināts termiņā neapstrīdēts lēmums – Nepieņemamība

1.      Nosacījumi par pieteikuma steidzamību un par tā šķietamu pamatojumu (fumus boni juris) ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesis attiecīgā gadījumā nodrošina arī atbilstošo interešu līdzsvarošanu.

Visas šīs novērtēšanas ietvaros pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, pašam brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo nevienā no tiesību normām tai nav noteikts pienākums ievērot iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 15. un 16. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, 18. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 3. jūlijs, F‑52/08 R Plasa/Komisija, 21. un 22. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Pamatlietas prasības pieņemamība parasti nav jāizvērtē pagaidu noregulējuma procedūras ietvaros, bet tā ir jāveic, analizējot minēto prasību, izņemot gadījumu, ja prima facie šķiet, ka tā ir acīmredzami nepieņemama. Izlemt par prasības pieņemamību pagaidu noregulējuma tiesvedības stadijā, ja tās pieņemamība nav prima facie pilnībā izslēgta, faktiski nozīmētu Civildienesta tiesas lēmuma pamatlietā iepriekšēju pieņemšanu.

(skat. 17. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 4. februāris, T‑196/98 R Peña Abizanda u.c./Komisija, 10. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 14. decembris, F‑120/06 R Dálnoky/Komisija, 41. punkts.

3.      Ielūgums kārtot konkursa priekšatlases pārbaudījumus pats par sevi nav uzskatāms par nelabvēlīgu aktu, jo tas neietekmē kandidāta iespēju veiksmīgi nokārtot attiecīgos pārbaudījumus un vēlāk konkursa pārbaudījumu laikā saņemt vērtējumu, kas ļauj viņu iekļaut rezerves sarakstā.

(skat. 21. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 22. jūnijs, T‑32/89 un T‑39/89 Marcopoulos/Tiesa, 22. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 23. septembris, F‑22/05 RENV Neophytou/Komisija, 71. punkts.

4.      Prasība atcelt tiesību aktu, kas celta par lēmumu, ar ko tikai apstiprināts agrāks lēmums, kurš nav ticis pārsūdzēts tam paredzētajā termiņā, ir nepieņemama. Lēmums tikai apstiprina agrāku lēmumu, ja tajā nav jaunu faktu, salīdzinot ar agrāko aktu, un ja pirms tam nav tikusi atkārtoti izvērtēta šā agrākā akta adresāta situācija.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1978. gada 9. marts, 54/77 Herpels/Komisija, 11.–14. punkts; 1980. gada 10. decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, 18. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 26. oktobris, no T‑83/99 līdz T‑85/99 Ripa di Meana u.c./Parlaments, 33. un 34. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 19. decembris, F‑78/06 Suhadolnik/Tiesa, 31. un 32. punkts; 2008. gada 15. jūlijs, F‑28/08 Pouzol/Revīzijas palāta, 45. punkts.