Language of document : ECLI:EU:F:2011:133

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2011. gada 13. septembrī


Lieta F‑101/09


AA

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Iecelšana amatā – Pagaidu darbinieki, kas iecelti ierēdņu amatos – Klasificēšana pakāpē – Res judicata izpilde – Iespējas zaudēšana

Priekšmets      Prasība, kura ir celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru AA lūdz atcelt lēmumu, ar ko viņš ir ticis klasificēts AD 6 pakāpes 2. līmenī, un, pakārtoti, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus saistībā ar zaudēto iespēju tikt pieņemtam darbā saskaņā ar Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumiem redakcijā, kas bija spēkā pirms 2004. gada 1. maija, un līdz ar to zaudēto iespēju saņemt labāku algu

Nolēmums      Piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu, kas atbilst starpībai starp, pirmkārt, neto atalgojumu, no kura ir atskaitīti sociālie maksājumi un nodokļi, kas viņam būtu pienācies, ja viņš 2004. gada 1. augustā būtu ticis pieņemts darbā kā ierēdnis pagaidu pakāpē A*6 un viņa karjera līdz ar to būtu noritējusi atbilstoši līmeņa paaugstināšanai, kas ir paredzēta Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, un atbilstoši vidējam ilgumam, ko ierēdnis pavada katrā pakāpē, kā izriet no Civildienesta noteikumu I pielikuma B punkta, un, otrkārt, neto atalgojumu, no kura ir atskaitīti sociālie maksājumi un nodokļi, ko prasītājs ir saņēmis laikposmā no 2004. gada 1. augusta līdz šī sprieduma pasludināšanas datumam, vispirms kā valsts ierēdnis, pēc tam, sākot no 2009. gada 15. marta, kā Eiropas Savienības ierēdnis, kā atlīdzību par viņam pirms šī sprieduma pasludināšanas nodarīto materiālo kaitējumu, piemērojot šai starpībai koeficientu 0,8. Piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 120 000 apmērā kā atlīdzību par viņam pēc šī sprieduma pasludināšanas nodarīto mantisko kaitējumu. Piespriest Komisijai samaksāt prasītājam maksājamās, bet vēl nesamaksātās naudas summas saskaņā ar šī sprieduma izpildi, kurām pieskaitīti nokavējuma procenti, kas ir aprēķināti, sākot no katra attiecīgā datuma, kad radās pienākums samaksāt minētās summas, un, ja šie datumi ir pirms 2009. gada 15. marta, – sākot no šī pēdējā datuma. Šie procenti jāaprēķina līdz datumam, kad tiks veikts maksājums, pēc likmes, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi galvenajiem refinansēšanas darījumiem un kuru piemēro attiecīgajā laikposmā, tiem pieskaitot divus procentpunktus. Piespriest Komisijai samaksāt prasītājam EUR 2000 kā kompensāciju par morālo kaitējumu. Prasību pārējā daļā noraidīt. Komisija sedz savus un atlīdzina divas trešdaļas no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz vienu trešdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Lēmuma par atteikumu iekļaut rezerves sarakstā atcelšana

(EKL 233. pants; LESD 266. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas celta ārpus pirmstiesas procedūras atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Ar prasību atcelt tiesību aktu saistīta prasība par zaudējumu atlīdzību ar mērķi atlīdzināt kaitējumu, kas izriet no daļējas sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpildes pasākumu neveikšanas – Pieņemamība

(EKL 233. pants; LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Īpašas grūtības – Nelabvēlīgu seku, kas prasītājam ir radušās atceltā tiesību akta dēļ, taisnīga kompensācija

(EKL 233. pants; LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Pienākuma izpildīt spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, neizpilde – Dienesta pārkāpums, kas pats par sevi radījis morālu kaitējumu

1.      Saskaņā ar EKL 233. pantu (tagad pēc grozījumiem – LESD 266. pants) iestādei, kuras pieņemto tiesību aktu ir atcēlusi Savienības tiesa, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, kas ietver nolēmuma par tiesību akta atcelšanu izpildi, lai kompensētu tās pieļautā pārkāpuma sekas. Līdz ar to administrācijai principā ir jānodrošina attiecīgajam ierēdnim tieši tāda situācija, kādā tas šobrīd atrastos, ja nebūtu izdarīts konstatētais pārkāpums. Tādēļ, lai laika aspektā izlabotu iespējamās minētā pārkāpuma sekas, un ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērota ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība, administrācija var pieņemt aktu, kam ir atpakaļejošs spēks.

Šajā ziņā attiecībā uz sprieduma, ar kuru ir atcelts atteikums iekļaut konkursa rezerves sarakstā, izpildi šī iekļaušana rada ieinteresētajai personai izredzes, nevis tiesības tikt ieceltam par ierēdni un vēl jo mazāk – noteiktā termiņā, pat ja attiecīgās personas kompetence atbilst dienesta vajadzībām. Līdz ar to pat tad, ja ieinteresētā persona būtu jau no sākuma tikusi iekļauta rezerves sarakstā, tā nebūtu obligāti tikusi pieņemta darbā pirms Regulas Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, spēkā stāšanās.

(skat. 41. un 44. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2008. gada 22. decembris, C‑443/07 P Centeno Mediavilla u.c., 112. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 31. marts, T‑10/02 Girardot/Komisija, 49. punkts; 2007. gada 11. jūlijs, T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 52. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑135/07 Smadja/Komisija, 48. punkts.

2.      Attiecībā uz prasījumiem par zaudējumu atlīdzību saistībā ar res judicata izpildi, kuri attiecas nevis uz to, ka lēmumi, ko administrācija ir pieņēmusi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, būtu pretrunā šim spriedumam, bet gan uz to, ka pieņemtie lēmumi ļaujot tikai daļēji kompensēt administrācijas pieļautā pārkāpuma sekas, kas tomēr esot res judicata neizpildes gadījums, ir jāuzskata, ka ar šiem prasījumiem iecēlējinstitūcijai tiek pārmests, ka tā ir atturējusies atbilstoši EKL 233. pantam (tagad pēc grozījumiem – LESD 266. pants) veikt pasākumu, kas ir analoģisks Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā noteiktajam pasākumam. Tā kā pasākuma, kas ir noteikts Civildienesta noteikumos, neveikšana ir nelabvēlīgs akts, par kuru ierēdnis var vispirms trīs mēnešu termiņā iesniegt sūdzību, turklāt viņa prasības pieņemamība nav atkarīga no lūguma iesniegšanas, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, tāds pats risinājums ir jāpiemēro prasījumiem par zaudējumu atlīdzību, ja prasītājs iebilst pret to, ka administrācija nav veikusi visus pasākumus, kas tiek prasīti EKL 233. pantā, kurš pēc grozījumiem ir LESD 266. pants.

Prasīt, lai ierēdnis, kurš lūdz izpildīt viņam labvēlīgu spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, pirmkārt, iesniedz sūdzību par iecēlējinstitūcijas lēmumu, ar ko ir nepienācīgi izpildīts spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, un, otrkārt, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu, iesniegt atsevišķu lūgumu atlīdzināt zaudējumus, turklāt gadījumā, ja administrācija šo lūgumu noraidītu, likt par to iesniegt arī sūdzību, būtu vēl jo vairāk un katrā ziņā pretrunā ar saprātīga termiņa ievērošanas principu noteiktajām procesuālas ekonomijas prasībām.

(skat. 75. un 76. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2007. gada 17. aprīlis, F‑44/06 un F‑94/06 C un F/Komisija, 57. punkts un tajā minētā judikatūra un 58. punkts.

3.      Ja sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpilde rada īpašas grūtības, kas izriet no, piemēram, neiespējamības noteikt, vai prasītājs būtu ticis pieņemts darbā pirms noteikta datuma, attiecīgā iestāde var izpildīt savus pienākumus, kuri izriet no EKL 233. panta (tagad pēc grozījumiem – LESD 266. pants), pieņemot lēmumu, ar kuru var tikt taisnīgi kompensētas nelabvēlīgās sekas, kas ieinteresētajai personai ir radušās atceltā lēmuma dēļ. Līdz ar to administrācijai, kurai ir iespēja atlīdzināt prasītāja zaudējumus, tā būtu jāizmanto, lai kompensētu finansiālās sekas, kas prasītājam radās no tā, ka viņš zaudēja iespēju tikt pieņemtam darbā agrāk, nekā tas notika, un līdz ar to zaudēja iespēju saņemt labāku algu, šobrīd atrasties tālākā karjeras attīstības posmā, būt ar labākām karjeras perspektīvām un saņemt labāku pensiju. Faktiski iespējas zaudēšana tikt pieņemtam darbā un līdz ar to tikt ātrāk paaugstinātam amatā ir reāls mantisks kaitējums un tādējādi – ir atlīdzināms.

Lai noteiktu atlīdzības apmēru, kurš būtu jāizmaksā prasītājam tāpēc, ka, vienīgi iekļaujot viņu rezerves sarakstā, administrācija ir tikai daļēji izpildījusi spriedumu, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, un tātad ir tikai daļēji kompensējusi konkursa atlases komisijas pieļautā pārkāpuma sekas, ir jānoskaidro prasītājam atņemtās iespējas raksturs, datums, no kura viņš būtu varējis šo iespēju izmantot, un, visbeidzot, jāprecizē, kādas ir finansiālās sekas, kas viņam ir radušās šīs iespējas zaudēšanas dēļ.

Prasītājam liegtā iespēja tikt pieņemtam darbā agrāk, nekā tas notika, un līdz ar to, ņemot vērā noteikumus, ko piemēro līmeņa paaugstināšanai un vidējam ilgumam, kas tiek pavadīts pakāpē, saņemt labāku atalgojumu nekā tas, ko viņš ir faktiski saņēmis, šobrīd atrasties tālākā karjeras attīstības posmā, būt ar labākām karjeras perspektīvām un saņemt labāku pensiju. Tādējādi finansiālās sekas, ko ir izraisījusi šī iespējas zaudēšana, ir jānovērtē, ņemot vērā starpību starp algu un pensiju, ko prasītājs būtu varējis saņemt, un to, ko viņš saņem [pašlaik] un saņems [nākotnē].

Izredzes tikt pieņemtam darbā, kas ir ikvienam konkursa veiksmīgajam kandidātam, kurš ir ticis iekļauts rezerves sarakstā, pārtop iespējā tikt pieņemtam darbā tikai no datuma, kurā atbrīvojas amats, attiecībā uz kuru ir saprātīgi domāt, ka minētais veiksmīgais kandidāts var tikt pieņemts darbā. Ja prasītājs būtu ticis iekļauts rezerves sarakstā no sākuma, ir vairāk nekā iespējams, ka viņš būtu ticis pieņemts darbā amatā, kuru viņš pildīja iepriekš kā pagaidu darbinieks, jo viņš to bija darījis pilnībā apmierinoši un tāpēc bija šajā amatā guvis profesionālu pieredzi. Faktiski ir nenoliedzami, ka veiksmīga profesionālā pieredze ir svarīgs rādītājs, ko ņemt vērā, izdarot izvēli, kuru kandidātu pieņemt darbā.

Iespēja, kas personai ir tikusi liegta, ir jānosaka objektīvi, matemātiska koeficienta veidā. Attiecībā uz zaudēto iespēju saņemt labāku algu – tā ir atkarīga no iespējas, ka persona būtu ieguvusi amatu, kas tai būtu nodrošinājis labāku atalgojumu; šāds koeficients var tikt aprēķināts, ņemot vērā dažādus faktorus, it sevišķi, kandidāta iepriekšējo, iestādē gūto pieredzi, un viņa kvalifikācijas atbilstības pakāpi attiecīgā amata aprakstam. Tomēr, ja iespēju, kas personai ir tikusi liegta, nevar izteikt kvantitatīvi, matemātiska koeficienta veidā, nodarītais kaitējums var tikt novērtēts ex æquo et bono. No tā ir jāsecina, ka, lai novērtētu prasītājam nodarīto kaitējumu, Civildienesta tiesa var taisnīgi noteikt izmantojamo matemātisko koeficientu, kas atspoguļo iespējas zaudēšanu.

Lai novērtētu iespējas zaudēšanas finansiālās sekas, sākumā, ņemot vērā prognozes, ir jānosaka finansiālais ieguvums, ar kuru būtu varējusi rēķināties persona, kura ir zaudējusi iespēju, ja iespēja būtu īstenojusies, pēc tam šis scenārijs ir jāsalīdzina ar šīs personas pašreizējo finansiālo situāciju un, visbeidzot, jāpiemēro finansiālā ieguvuma starpībai šajās divās situācijās matemātiskais koeficients, kas atspoguļo iespēju, ko minētā persona ir zaudējusi.

Taču attiecībā uz mantiskā kaitējuma novērtēšanu, kurš prasītājam radīsies pēc tāda sprieduma pasludināšanas, ar ko tiek atzīts, ka viņš ir zaudējis iespēju tikt pieņemtam darbā un līdz ar to tikt paaugstinātam amatā agrāk, nekā tas ir noticis, vispiemērotākā metode ir veikt kaitējuma vienotas likmes novērtējumu ex aequo et bono, kurā tiek ņemta vērā ne tikai prasītāja pašreizējā [amata] pakāpe, Civildienesta noteikumos paredzētā līmeņa paaugstināšana, no Civildienesta noteikumu I pielikuma B punkta izrietošais vidējais ilgums, ko ierēdnis pavada katrā pakāpē, Eiropas Savienības pilsoņa paredzamais mūža ilgums un iegūtais matemātiskais koeficients, bet arī apstāklis, ka tad, kad tiks izpildīts šis spriedums, prasītājs saņems naudas summu, ar kuru viņš varēs nekavējoties rīkoties.

(skat. 81., 83.–85., 91., 93., 94., 96. un 105. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Girardot/Komisija, minēts iepriekš, 53., 58. un nākamie punkti, 96. un 119. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 10. novembris, T‑260/09 P ITSB/Simões Dos Santos, 104. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 8. maijs, F‑6/07 Suvikas/Padome, 141.–144. punkts; 2008. gada 24. jūnijs, F‑15/05 Andres u.c./ECB, 132. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Savienības iestādes atteikums izpildīt Savienības tiesas pasludinātu spriedumu apdraud uzticību, kurai ikvienam tiesību subjektam ir jābūt attiecībā uz Savienības tiesību sistēmu un kura balstīta it īpaši uz Savienības tiesu pasludināto nolēmumu ievērošanu. Līdz ar to neatkarīgi no mantiskā kaitējuma, kas varētu izrietēt no sprieduma neizpildes, daļēja sprieduma izpilde pati par sevi rada prasītājam morālu kaitējumu.

(skat. 107. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 12. decembris, T‑11/00 Hautem/EIB, 51. punkts.