Language of document : ECLI:EU:C:2013:385

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2013. gada 13. jūnijā (*)

Publiskā iepirkuma līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Jēdziens “publiskā iepirkuma līgums” – 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts – Starp divām pašvaldībām noslēgts līgums – Viena subjekta uzdevuma uzkopt noteiktas tam piederošas telpas nodošana otram subjektam, par tā izpildi maksājot finansiālu atlīdzību

Lieta C‑386/11

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2011. gada 6. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2011. gada 20. jūlijā, tiesvedībā

Piepenbrock Dienstleistungen GmbH & Co. KG

pret

Kreis Düren,

piedaloties

Stadt Düren.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász], D. Švābi [D. Šváby] (referents) un K. Vajda [C. Vajda],

ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak],

sekretārs M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 7. februāra tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Piepenbrock Dienstleistungen GmbH & Co. KG vārdā – L. Wionzeck, Rechtsanwalt,

–        Kreis Düren vārdā – R. Gruneberg un A. Wilden, Rechtsanwälte,

–        Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz W. Ferrante, avvocato dello Stato,

–        Austrijas valdības vārdā – M. Fruhmann, pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – A. Tokár, G. Wilms un C. Zadra, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru (OV L 134, 114. lpp.), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2        Šis lūgums ir ticis iesniegts tiesvedībā, kurā Piepenbrock Dienstleistungen GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “Piepenbrock”) vēršas pret Kreis Düren (Dīrenes apgabals, Vācija) saistībā ar līguma projektu, ar kuru Kreis Düren, maksājot finansiālu atlīdzību, nodotu Stadt Düren (Dīrenes pilsēta) šīs pēdējās minētās teritorijā atrodošos, bet Kreis Düren piederošo un tā izmantoto ēku uzkopšanas pakalpojumus.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Atbilstoši Direktīvas 2004/18 preambulas otrajam apsvērumam:

“Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs noslēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro [EKL] paredzētie principi, konkrēti, brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas [vienlīdzīga attieksme], nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tomēr attiecībā uz valsts [publiskā iepirkuma] līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līgumu efektivitāti un garantētu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. [..]”

4        Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“[..]

2.      a)     “Valsts [publiskā iepirkuma] līgumi” ir finansiāli [atlīdzības] līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē.

[..]

      d)      “Pakalpojumu [publiskā iepirkuma] līgumi” ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir II pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

[..]

8.      Ar terminu “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojuma sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus.

Ar terminu “komersants” [saimnieciskās darbības subjekts] apzīmē gan būvuzņēmēju, gan piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju. Šo terminu izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā.

[..]”

5        Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 II A pielikuma 14. kategoriju ēku uzkopšanas pakalpojumi ir pakalpojumi šīs direktīvas izpratnē.

 Vācijas tiesības

6        Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma (Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland) 28. panta 2. punktā ir noteikts:

“Pašvaldībām tiek garantētas tiesības tiesību aktos noteiktajās robežās ar savu pašu atbildību pārvaldīt visas vietējas kopienas lietas. Arī pašvaldību savienībām to likumā noteikto funkciju ietvaros ir tiesību aktos noteiktās tiesības uz administratīvo autonomiju. [..]”

7        Ziemeļreinas-Vestfālenes Federālās zemes Likuma par pašvaldību kopdarbību (Gesetz über die Kommunale Gemeinschaftsarbeit des Landes Nordrhein-Westfalen, turpmāk tekstā – “GkG NRW”) 23. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“1)      Pašvaldības un pašvaldību savienības var vienoties, ka viens no līguma dalībniekiem pārņem atsevišķus pārējo dalībnieku uzdevumus savā kompetencē vai apņemas veikt šādus uzdevumus pārējo dalībnieku labā.

2)      Ja viens no dalībniekiem pārņem kādus pārējo dalībnieku uzdevumus savā kompetencē, uz to pāriet šo uzdevumu izpildes tiesības un pienākumi. Ja viens no dalībniekiem apņemas veikt kādu uzdevumu pārējo dalībnieku labā, šo dalībnieku kā atbildīgo par uzdevumu tiesības un pienākumi paliek neskarti.

3)      Līgumā pārējiem dalībniekiem var paredzēt uzdevuma izpildes vai īstenošanas līdzdarbības tiesības; tas ir piemērojams arī pakalpojumu sniedzēju pieaicināšanai.

4)      Līgumā ir jāparedz pienācīga atlīdzība, kas parasti tiek aprēķināta tādējādi, lai būtu segtas ar uzdevuma pārņemšanu vai īstenošanu radītās izmaksas.

5)      Ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku vai ja tā darbības termiņš pārsniedz 20. gadus, līgumā ir jāparedz, ar kādiem nosacījumiem un kādā formā viens no dalībniekiem to var izbeigt.”

8        Iesniedzējtiesas nolēmumā ir uzsvērts, ka, pirmkārt, GkG NRW ir paredzēta atšķirība starp tā saucamajiem “mandāta piešķiršanas” līgumiem, saskaņā ar kuriem viens no subjektiem apņemas veikt atsevišķus uzdevumus cita subjekta labā, un “deleģēšanas” līgumiem, kuru gadījumā tiek veikta kompetences nodošana, vienam subjektam pārņemot citam subjektam piederošo kompetenci. Otrkārt, valsts judikatūrā tiek uzskatīts, ka “mandāta piešķiršanas” nolīgumi publisko iepirkumu tiesībām ir pakļauti tad, ja tiem ir atlīdzības raksturs.

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

9        Kreis Düren ir pašvaldību savienība, kuras dalībniece ir Stadt Düren. Piemērojot dažādus līgumus, Piepenbrock nodrošināja šim Kreis Düren piederošu ēku uzkopšanu.

10      Kreis Düren ar Stadt Düren izstrādāja publisko tiesību līguma projektu, ar kuru tas šai pilsētai nodotu savu Stadt Düren teritorijā atrodošos biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamo ēku uzkopšanas uzdevumu, sākotnēji paredzot desmit gadu pārbaudes posmu.

11      Līguma projekta 1. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“1)      Kreis Düren ar atbrīvojošu iedarbību nodod Stadt Düren tam piekrītošo uzdevumu uzkopt tam piederošās pašvaldības teritorijā atrodošās ēkas.

2)      Uzkopšanas uzdevums ietver ēku un logu tīrīšanu Kreis Düren biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamās ēkās.

3)      Stadt Düren pārņem 1. un 2. punktā aprakstīto uzdevumu savā ekskluzīvajā kompetencē. Šī uzdevuma izpildes tiesības un pienākumi pāriet Stadt Düren (GkG NRW 23. panta 1. punkta pirmā alternatīva un 2. punkta pirmais teikums). Stadt Düren pārņem Kreis Düren pienākumus, un šajā ziņā tā ir ekskluzīvi atbildīgā persona.

4)      Stadt Düren atbilstoši 1. punktam nodotā uzdevuma izpildei tā ir tiesīga izmantot trešo personu pakalpojumus.”

12      Šajā līguma projektā atbilstoši GkG NRW 23. panta 4. punktam ir paredzēta finansiāla atlīdzība par Stadt Düren veiktajiem izdevumiem, kura ir noteikta, pamatojoties uz stundas likmi.

13      Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka ar minēto projektu Kreis Düren ir rezervētas tiesības neatbilstošas Stadt Düren saistību izpildes gadījumā vienpusēji izbeigt līgumu.

14      Visbeidzot, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka attiecīgais uzkopšanas uzdevums būtu jāveic Dürener Reinigungsgesellschaft mbH, kas ir Stadt Düren piederoša sabiedrība.

15      Piepenbrock cēla prasību, kas ir vērsta uz to, lai aizliegtu Kreis Düren noslēgt minēto līgumu, neīstenojot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas procedūru, un norādīja, ka šo uzdevumu veikšana par atlīdzību esot pakalpojumu sniegšana atbilstoši tirgus nosacījumiem, ko varot sniegt privāti pakalpojumu sniedzēji. Turklāt šajā kontekstā runa neesot par iekšējo piešķiršanu, kurai atbilstoši 1999. gada 18. novembra spriedumam lietā C‑107/98 Teckal (Recueil, I‑8121. lpp.) publisko iepirkumu tiesības nav piemērojamas, jo šī izņēmuma piemērošanas nosacījumi neesot izpildīti, kamēr atsauce uz 2009. gada 9. jūnija spriedumu lietā C‑480/06 Komisija/Vācija (Krājums, I‑4747. lpp.) neattiecoties uz lietu, jo starp diviem attiecīgajiem publisko tiesību subjektiem neesot “horizontālās sadarbības”.

16      Piepenbrock prasība pirmajā instancē tika noraidīta, jo saskaņā ar GkG NRW 23. pantu pamatlietā aplūkojamais līguma projekts attiecoties uz tā saucamo “deleģēšanas” līgumu kategoriju, kura neesot pakļauta publisko iepirkumu tiesībām. Šī sabiedrība par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Düsseldorf (reģionālā augstākā tiesa, Diseldorfa), norādot, ka, ņemot vērā pamatlietā aplūkojamā līguma projekta īpašības, šī kvalifikācija par deleģēšanas līgumu neesot piemērojama.

17      Turpretim Kreis Düren norāda, ka šāda publisko tiesību uzdevuma deleģēšana esot ar valsts iekšējo organizāciju saistīts lēmums, kas neesot pakļauts publisko iepirkumu tiesībām.

18      Iesniedzējtiesa uzsver šo pamatlietā aplūkojamā līguma projekta īpašību, uzstādot jautājumu par šī līguma publisko tiesību rakstura ietekmi uz tiesību normu publisko iepirkumu jomā piemērošanu.

19      Pirmkārt, tā konstatē, ka attiecīgais uzdevums neesot valsts varas īstenošana LESD 51. panta pirmās daļas un 62. panta izpratnē un tādējādi uz šī pamata neesot izslēgts no LESD tiesību normu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī atvasināto tiesību normu, kuras ir paredzētas šo brīvību īstenošanai, tādu kā Direktīva 2004/18, piemērošanas jomas.

20      Otrkārt, tā konstatē, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Teckal pamatā esošais izņēmuma gadījums pamatlietā aplūkojamā līguma projektam neesot piemērojams, jo Kreis Düren nedz pār Stadt Düren, nedz arī pār sabiedrību Dürener Reinigungsgesellschaft mbH neīstenojot līdzīgu kontroli kā pār saviem paša dienestiem.

21      Treškārt, iesniedzējtiesa norāda, ka lietas, kuru tā izskata, konteksts atšķiroties no lietas, kurā tika pasludināts iepriekš minētais spriedums Komisija/Vācija, apstākļiem, ciktāl aplūkojamo līguma projektu raksturojot sadarbības starp attiecīgajiem publisko tiesību subjektiem neesamība, jo viens no tiem tikai un vienīgi deleģējot otram vienu no saviem uzdevumiem, kas ar GkG NRW esot atļauts.

22      Tomēr šai tiesai ir šaubas, vai, ņemot vērā no minētā sprieduma lietā Komisija/Vācija izrietošās sekas, arī citiem starp pašvaldībām noslēgtu līgumu veidiem, nevis tiem, kuri ir minēti šajā spriedumā, netiek piemērotas publisko iepirkumu tiesības. Tātad tā jautā, vai ir jānosaka atšķirība starp līgumiem, kas skar sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus kā tādus, kā, piemēram, atkritumu savākšanu, un līgumiem, kas šos uzdevumus skar tikai netieši, kā šajā gadījumā – telpu, ko izmanto šādiem uzdevumiem, uzkopšanu.

23      Minētajai tiesai tāpat ir šaubas, vai līgumi par pašvaldību savstarpēju sadarbību kā “pārvaldes iekšējās organizācijas akti” vispārīgi ir izslēgti no publisko iepirkumu tiesībām. Šajā ziņā tā norāda, ka Eiropas Savienības kompetence neattiecoties uz dalībvalstu pārvaldes organizāciju un turklāt pašvaldību pašpārvalde un līdz ar to arī brīvprātīgas pašvaldību savstarpējas sadarbības dibināšanas iespēja esot garantēta atbilstoši Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma 28. panta 2. punktam.

24      Turpretim iesniedzējtiesa norāda, ka pamatlietā aplūkojamā lēmuma projekta priekšmets esot praktiski identisks jebkādam darījumam, uz kuru attiektos Direktīva 2004/18 un saskaņā ar kuru Stadt Düren par atlīdzību tiktu nodota uzkopšanas pakalpojumu sniegšana. Šajā ziņā tai rodas jautājums, vai GkG NRW paredzētā atšķirība starp “mandāta piešķiršanas” līgumiem un “deleģēšanas” līgumiem, kur attiecīgais līgums ietilpst šajā otrajā kategorijā, ir noteicoša, ņemot vērā, ka, ja līgums attiecas uz papildu uzdevumiem, kuri tieši neskar pašvaldību uz ārpusi vērstu darbību, tas, ka ar līgumu tiek veikta kompetences nodošana, ir pilnībā formāls jautājums, jo viena vai otra iespējamā līguma veida izvēle no ekonomiskā viedokļa konkrēti radot tādas pašas sekas. Šī iemesla dēļ šī tiesa norāda, ka pamatlietas kontekstā tā saucamā “deleģēšanas” līguma izmantošana varētu tikt uzskatīta par “konstrukciju, kas ir paredzēta, lai apietu publisko iepirkumu jomā pastāvošās tiesību normas”, kā ir norādīts iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Vācija 48. punktā.

25      Šajos apstākļos Oberlandesgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai ar “valsts līgumu [publiskā iepirkuma līgumu]” [..] Direktīvas 2004/18 [..] 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir saprotams arī starp divām pašvaldībām noslēgts līgums, ar kuru viena no tām nodod otrai šauri ierobežotu kompetenci un atlīdzina izdevumus, it īpaši tad, ja nodotais uzdevums ir nevis valsts varas darbība kā tāda, bet vienīgi palīgdarbība?”

 Par prejudiciālo jautājumu

26      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai tāds līgums kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru viens publisko tiesību subjekts piešķir otram publisko tiesību subjektam noteiktu biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamo ēku uzkopšanas uzdevumu un šis otrais subjekts šī uzdevuma izpildei ir tiesīgs izmantot trešo personu pakalpojumus, kur pirmais subjekts maksā finansiālu atlīdzību, kura tiek uzskatīta par atbilstošu izdevumiem, kas rodas, izpildot minēto uzdevumu, un katrā ziņā saglabā sev pilnvaras kontrolēt pienācīgu minētā uzdevuma izpildi, ir uzskatāms par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē un tādējādi ir pakļauts šīs direktīvas tiesību normām.

27      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ar pamatlietā izskatāmo lēmuma projektu Kreis Düren ir saglabājis sev šādas kontroles pilnvaras, jo līgumā ir paredzēts, ka tas ir tiesīgs līgumu vienpusēji izbeigt, ja Stadt Düren neatbilstoši izpilda savas saistības.

28      Ir jāatgādina, ka atbilstoši Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punktam rakstveidā noslēgts atlīdzības līgums starp saimnieciskās darbības subjektu un līgumslēdzēju iestādi, kura priekšmets ir šīs direktīvas II A pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana, ir uzskatāms par publiskā iepirkuma līgumu.

29      Šajā ziņā, pirmkārt, nav nozīmes tam, no vienas puses, ka šis saimnieciskās darbības subjekts pats ir līgumslēdzēja iestāde, un, no otras puses, ka attiecīgā subjekta galvenais mērķis nav peļņas gūšana, ka tam nav uzņēmuma organizatoriskās struktūras vai ka tas nenodrošina nepārtrauktu atrašanos tirgū (2012. gada 19. decembra spriedums lietā C‑159/11 Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 26. punkts).

30      Otrkārt, darbības, kuras ir pamatlietā aplūkojamā līguma projekta priekšmets, ir Direktīvas 2004/18 II A pielikuma 14. kategorijā minētie ēku uzkopšanas pakalpojumi.

31      Treškārt, līgums tiek uzskatīts par “finansiālu [atlīdzības]” līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē pat tad, ja paredzētā atlīdzība ir ierobežota vienīgi ar izdevumu, kas radušies, sniedzot nolīgto pakalpojumu, atlīdzināšanu (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 29. punkts).

32      Ja vien iesniedzējtiesas veicamajās pārbaudēs nav konstatēts citādi, rodas iespaids, pirmkārt, ka tādā līgumā, kura projekts tiek aplūkots pamatlietā, ir saskatāmas visas iepriekš minētās pazīmes un tādējādi tas principā ir uzskatāms par publiskā iepirkuma līgumu.

33      Otrkārt, rodas iespaids, ka šāds līgums nav attiecināms uz diviem [publiskā iepirkuma] līgumu veidiem, kuri, lai gan tie ir noslēgti starp publisko tiesību subjektiem, tomēr neietilpst Savienības tiesību publisko iepirkumu jomā piemērošanas jomā.

34      Pirmām kārtām, runa ir par publisko tiesību subjekta noslēgtiem [publiskā iepirkuma] līgumiem ar juridiski no tā nošķirtu personu, ja vienlaikus šis publisko tiesību subjekts attiecībā uz šo personu īsteno kontroli, kas ir līdzvērtīga padotības attiecībām, ko tas īsteno attiecībā uz saviem paša dienestiem, un ja minētā persona lielāko daļu savas darbības īsteno kopā ar subjektu vai subjektiem, kuri īsteno šo kontroli (šajā ziņā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Teckal, 50. punkts, kā arī lietā Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 32. punkts).

35      Šajā ziņā nav strīda par to, ka tāda līguma, kura projekts tiek aplūkots pamatlietā, gadījumā nav izpildīts neviens no šiem nosacījumiem. No iesniedzējtiesas nolēmuma vispirms izriet, ka pamatlietas kontekstā neviens no subjektiem nekontrolē otru. Turpinot, subjekts, kurš nodod citam subjektam uzdevuma izpildi, lai gan tas patur sev tiesības kontrolēt pienācīgu šī uzdevuma izpildi, attiecībā uz otro subjektu neīsteno kontroli, kas varētu tikt kvalificēta kā līdzvērtīga padotības attiecībām, ko tas īsteno attiecībā uz saviem paša dienestiem. Visbeidzot, šis otrais subjekts savu darbību neveic lielākoties par labu pirmajai iestādei.

36      Otrām kārtām, runa ir par līgumiem, kuri iedibina sadarbību publisko tiesību subjektu starpā un kuru mērķis ir nodrošināt tiem kopīga sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma īstenošanu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 34. punkts).

37      Šajā gadījumā Savienības tiesību normas publisko iepirkumu jomā nav piemērojamas tiktāl, ciktāl šādi līgumi ir noslēgti tikai publisko tiesību subjektu starpā bez privāto tiesību subjekta dalības, nevienam privātam uzņēmumam netiek radīts privileģētāks stāvoklis attiecībā pret tā konkurentiem un šīs nodibinātās sadarbības īstenošanas pamatā ir vienīgi ar sabiedrības interešu īstenošanu saistīti apsvērumi un prasības (iepriekš minētais spriedums lietā Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 35. punkts).

38      Iepriekš minētie kritēriji ir kumulatīvi, no kā izriet, ka, ņemot vērā šo izņēmumu, starp diviem publisko tiesību subjektiem noslēgts [publiskā iepirkuma] līgums no Savienības tiesībām publisko iepirkumu jomā tiek izslēgts tikai tad, ja šis līgums atbilst visiem šiem kritērijiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ordine degli Ingegneri della Provincia di Lecce u.c., 36. punkts).

39      No iesniedzējtiesas veiktajiem konstatējumiem izriet, ka nerodas iespaids, ka līguma, kura projekts tiek aplūkots pamatlietā, priekšmets būtu iedibināt sadarbību divu līgumslēdzēju publisko tiesību subjektu starpā, lai izpildītu kopīgu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu.

40      Turklāt no šiem konstatējumiem tāpat izriet, ka šis līgums ļauj izmantot trešo personu pakalpojumus, lai izpildītu tajā paredzēto uzdevumu, no kā izriet, ka šīm trešajām personām var tikt radītas priekšrocības attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kas darbojas tajā pašā tirgū.

41      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka tāds līgums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru, neiedibinot sadarbību līgumslēdzēju publisko tiesību subjektu starpā, lai izpildītu kopīgu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, viens publisko tiesību subjekts piešķir otram publisko tiesību subjektam noteiktu biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamo ēku uzkopšanas uzdevumu, katrā ziņā saglabājot sev pilnvaras kontrolēt pienācīgu šī uzdevuma izpildi, un par tā izpildi maksā finansiālu atlīdzību, kura tiek uzskatīta par atbilstošu izdevumiem, kas rodas, izpildot minēto uzdevumu, un turklāt šis otrais subjekts šī uzdevuma izpildei ir tiesīgs izmantot tādu trešo personu pakalpojumus, kuras eventuāli ir spējīgas veikt darbību tirgū, ir uzskatāms par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

42      Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Tāds līgums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru, neiedibinot sadarbību līgumslēdzēju publisko tiesību subjektu starpā, lai izpildītu kopīgu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, viens publisko tiesību subjekts piešķir otram publisko tiesību subjektam noteiktu biroju, pārvaldes telpu un skolu iestāžu vajadzībām izmantojamo ēku uzkopšanas uzdevumu, katrā ziņā saglabājot sev pilnvaras kontrolēt pienācīgu šī uzdevuma izpildi, un par tā izpildi maksā finansiālu atlīdzību, kura tiek uzskatīta par atbilstošu izdevumiem, kas rodas, izpildot minēto uzdevumu, un turklāt šis otrais subjekts šī uzdevuma izpildei ir tiesīgs izmantot tādu trešo personu pakalpojumus, kuras eventuāli ir spējīgas veikt darbību tirgū, ir uzskatāms par pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas [būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūru, 1. panta 2. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

[Paraksti]


* Tiesvedības valoda – vācu.