Language of document : ECLI:EU:F:2011:193

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2011. gada 13. decembrī

Lieta F‑51/08 RENV

Willem Stols

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Ierēdņi – Lietas nodošana atpakaļ Civildienesta tiesai pēc atcelšanas – Paaugstināšana amatā – 2007. gada paaugstināšana amatā –Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Neesamība – Lēmuma pamatojumi – Pakārtots arguments – Neefektīvs pamats

Priekšmets      Prasība saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar kuru WStols lūdz atcelt Padomes 2007. gada 16. jūlija lēmumu neierakstīt viņu AST 11 pakāpē paaugstināto ierēdņu sarakstā 2007. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, kā arī Padomes ģenerālsekretāra vietnieka 2008. gada 5. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņa sūdzība atbilstoši Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, redakcijā, kas ir spēkā no 2004. gada 1. maija

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus un atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus lietā F‑51/08. Prasītājs un Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši lietā T‑175/09 P un šajā lietā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Apjoms – Elementi, ko var ņemt vērā

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

3.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža pakāpes ņemšana vērā – Pakārtots raksturs

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

4.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Valodu zināšanu ņemšana vērā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

5.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Īstenotās atbildības līmeņa ņemšana vērā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

6.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Elementi, ko var ņemt vērā – Ierēdņa faktiskās darbības laiks – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.      Atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktam, lai veiktu paaugstināšanu amatā, iecēlējinstitūcija, veicot paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem, citu valodu lietošanu savu pienākumu izpildē, nevis tās valodas lietošanu, par kuru ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas, un, ja nepieciešams, īstenotās atbildības līmeni. Ņemot vērā šos trīs elementus, attiecīgajai institūcijai ir jāveic paaugstināmo ierēdņu salīdzinošais nopelnu izvērtējums.

Tomēr iecēlējinstitūcijai piešķirto plašo rīcības brīvību ierobežo nepieciešamība salīdzinošo kandidātu izvērtēšanu veikt rūpīgi un objektīvi, dienesta interesēs un atbilstoši vienlīdzīgas attieksmes principam. Praktiski šis izvērtējums ir jāveic uz vienlīdzīga pamata un izmantojot salīdzināmus informācijas avotus un ziņas.

(skat. 35. un 39. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 15. septembris, T‑132/03 Casini/Komisija, 53. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 7. novembris, F‑57/06 Hinderyckx/Padome, 45. punkts.

2.      Iecēlējinstitūcijai, lai veiktu to ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu, kas ir kandidāti paaugstināšanai amatā, ir plaša rīcības brīvība, un Savienības tiesas kontrolei ir jāaprobežojas ar jautājumu, vai, ņemot vērā iespējas un līdzekļus, kas var palīdzēt administrācijai veikt izvērtēšanu, tā ir ievērojusi neapstrīdamas robežas un nav izmantojusi savas pilnvaras acīmredzami kļūdainā veidā.

Šajā ziņā, lai saglabātu lietderīgo iedarbību rīcības brīvībai, kuru likumdevējs ir paredzējis piešķirt iecēlējinstitūcijai amatā paaugstināšanas jautājumos, Savienības tiesa nevar atcelt lēmumu tikai tādēļ, ka tā uzskata, ka pastāv fakti, kas pamato ticamas šaubas par šīs institūcijas veikto novērtējumu, vai pat pierāda, ka pastāv kļūda vērtējumā. Atcelšana acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ ir iespējama tikai tad, ja no lietas materiāliem izriet, ka iecēlējinstitūcija ir pārsniegusi šīs rīcības brīvības robežas.

Tātad Civildienesta tiesai nav jāveic detalizēta visu amatā paaugstināmo kandidātu lietas dokumentu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tā piekrīt iecēlējinstitūcijas secinājumam, jo, ja tā veiktu šādu uzdevumu, tā pārkāptu tiesiskuma pārbaudes robežas, kuras tai jāievēro, tādējādi iecēlējinstitūcijas amatā paaugstināmo kandidātu nopelnu vērtējumu aizstājot ar savu vērtējumu.

(skat. 36.–38. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Casini/Komisija, minēts iepriekš, 52. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 28. septembris, F‑9/10 AC/Padome, 23. un 24. punkts.

3.      Darba stāžs pakāpē un dienestā var būt viens no amatā paaugstināšanas kritērijiem tikai pakārtoti, ja nopelni, kas ir noteikti, pamatojoties it īpaši uz trim Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punktā skaidri paredzētajiem kritērijiem, ir vienādi. Tomēr iecēlējinstitūcija var tiesiski veikt amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, pamatojoties uz viņu attiecīgo nopelnu ilguma pastāvīgumu, un, ņemot vērā šo vērtējumu, uzskatīt, ka viena ierēdņa nopelni ir mazāki par cita ierēdņa nopelniem.

(skat. 47. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. septembris, F‑124/07 Behmer/Parlaments, 106. punkts un tajā minētā judikatūra; 2011. gada 15. februāris, F‑68/09 Barbin/Parlaments, 90. un 91. punkts, par kuru Eiropas Savienības Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑228/11 P.

4.      Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta tekstā ir paredzēts, ka ierēdņa nopelnu novērtējumā iekļauj tikai tās valodas, kuru izmantošana, ņemot vērā patiesās dienesta vajadzības, sniedz pietiekami būtisku pievienoto vērtību, lai būtu nepieciešama dienesta pienācīgai darbībai.

Šajā ziņā ierēdnis, kurš nav pierādījis, ka savu uzdevumu izpildē tas parasti izmanto citas valodas, nevar pamatoti apgalvot, ka viņa nopelni acīmredzot ir lielāki nekā citam ierēdnim, pamatojoties uz valodu zināšanu kritēriju. Turklāt apstāklis, ka viens no ierēdņa uzdevumiem ir izskatīt un klasificēt visās Savienības oficiālajās valodās sagatavotus dokumentus, nenozīmē, ka viņš pārvalda visas šīs valodas, nedz arī to, ka viņš tās parasti izmanto savu uzdevumu izpildē.

(skat. 49. un 51. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: AC/Padome, minēts iepriekš, 61. punkts.

5.      Saistībā ar īstenotās atbildības līmeņa kritēriju, veicot amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, šo līmeni nevajadzētu noteikt, galvenokārt ņemot vērā vadoša amata pienākumu svarīgumu, jo ierēdnim var būt augstāks atbildības līmenis, pat ja viņa pakļautībā nav vairāku padoto, un, otrādi, ierēdņa pakļautībā var būt vairāki padotie, pat ja viņš neīsteno īpašu atbildības līmeni.

(skat. 53. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2010. gada 16. decembris, T‑175/09 P Padome/Stols, 48. punkts.

6.      Ņemot vērā ierobežoto pieejamo budžeta vietu skaitu, iestāde amatā paaugstināšanas ietvaros, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, leģitīmi var pakārtoti ņemt vērā ierēdņa faktiskās darbības laiku un, ja visi pārējie nopelni ir vienlīdzīgi, prioritāri paaugstināt amatā citus ierēdņus, kas ir nodrošinājuši objektīvi secīgāku savu uzdevumu izpildi un tādējādi arī ievērojami lielākā mērā nekā ieinteresētā persona nodrošinājuši turpinātību un dienesta interešu izpildi atsauces periodā.

(skat. 59. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1997. gada 21. oktobris, T‑168/96 Patronis/Padome, 34. punkts; 2005. gada 13. aprīlis, T‑353/03 Nielsen/Padome, 76. punkts.