Language of document : ECLI:EU:F:2012:24

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)


2012. gada 29. februārī


Lieta F‑100/10


AM

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Civildienesta noteikumu 73. pants – Atteikums atzīt nelaimes gadījumu par smadzeņu triekas cēloni – Ārstu komisija – Koleģialitātes princips

Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru AM galvenokārt lūdz, pirmkārt, atcelt 2009. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru Parlaments atteica atzīt par nelaimes gadījumu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 73. panta izpratnē smadzeņu trieku, kas viņam notika 2006. gada 5. martā, un, otrkārt, piespriest Parlamentam viņam izmaksāt EUR 25 000, lai atlīdzinātu zaudējumus, un EUR 50 000 par morālā kaitējuma atlīdzību

Nolēmums Prasību noraidīt. AM atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.


Kopsavilkums


1.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskā ekspertīze – Ārstu komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu nelaimes gadījumu un arodslimību gadījumos 23. pants)

2.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām – Medicīniskā ekspertīze – Ārstu komisijas locekļa atteikums parakstīt ziņojumu – Formas trūkums – Neesamība – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 73. pants; Noteikumu par apdrošināšanu nelaimes gadījumu un arodslimību gadījumos 22. panta 3. punkts)

1.      Vispārējo noteikumu par Savienības ierēdņu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumu un arodslimību riskiem 23. pantā paredzētais ārstu komisijas uzdevums objektīvi un neatkarīgi veikt izvērtējumu par medicīniska rakstura jautājumiem prasa, pirmkārt, lai šīs komisijas rīcībā būtu visa vajadzīgā informācija un, otrkārt, lai tai būtu pilnīga rīcības brīvība. Ārstu komisijas sniegtais medicīniskais izvērtējums ir uzskatāms par galīgu, ja tas ir pieņemts likumīgos apstākļos. Savienības tiesa var pārbaudīt vienīgi to, vai, pirmkārt, minētā komisija ir likumīgi izveidota un darbojas likumīgi un, otrkārt, vai tās slēdziens ir likumīgs, tostarp, vai tajā ir ietverts pamatojums, kas ļauj izvērtēt apsvērumus, uz kuriem tas ir balstīts, un pierādījumi par saprotamu saikni starp tajā ietvertajiem medicīniskajiem konstatējumiem un tajā izdarītajiem secinājumiem.

Ņemot vērā tiesas veicamo ierobežoto pārbaudi tiesā, pārmetumus par ārstu komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā nevar akceptēt. Šī pārbaude ir jāveic tieši par ārstu komisijas darbam raksturīgo, kas nav izšķirt strīdu sacīkstes procesā, bet veikt medicīniskus konstatējumus.

Ja ārstu komisijai ir jāizskata sarežģīti medicīniska rakstura jautājumi saistībā ar grūti uzstādāmu diagnozi vai par cēloņsakarību starp slimību, ar ko sirgst ieinteresētā persona, un tās amata pienākumu pildīšanu iestādē, tad tai savā atzinumā tostarp ir jānorāda tie lietas fakti, uz kuriem tā pamatojas, un būtisku atšķirību gadījumā jāprecizē iemesli, kuru dēļ tās secinājumi ir atšķirīgi no tiem, kas izdarīti noteiktos iepriekšējos atbilstošos ārstu atzinumos, kuri ir ieinteresētajai personai labvēlīgāki.

(skat. 65., 66., 68., 85. un 110. punktu)


Atsauces

Tiesa: 1988. gada 19. janvāris, 2/87 Biedermann/Revīzijas palāta, 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 15. decembris, T‑300/97 Latino/Komisija, 41. punkts; 1999. gada 15. decembris, T‑27/98 Nardone/Komisija, 30., 68. un 87. punkts; 2000. gada 16. jūnijs, T‑84/98 C/Padome, 43. punkts; 2000. gada 27. jūnijs, T‑47/97 Plug/Komisija, 117. punkts; 2003. gada 26. februāris, T‑145/01 Latino/Komisija, 47. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 14. septembris, F‑79/09 AE/Komisija, 64., 65., 84. un 89. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 11. maijs, F‑53/09 J/Komisija, 102. un 104. punkts.

2.      Ārstu komisija ar tās locekļu balsu vairākumu var nolemt izbeigt savu darbu un tās ziņojumā līdz ar to nav pieļauts formas trūkums tā iemesla dēļ, ka viens no tās locekļiem ir atteicies to parakstīt, ja vien ir pierādīts, ka loceklim, kurš ir atteicies parakstīt, ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli abu pārējo locekļu klātbūtnē.

(skat. 73. un 78. punktu)


Atsauces

Tiesa: 1987. gada 10. decembris, 227/84 Jänsch/Komisija, 14. punkts; Biedermann/Revīzijas palāta, minēts iepriekš, 10. un 16. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 29. janvāris, T‑62/96 De Corte/Komisija, 81. punkts; 2000. gada 15. novembris, T‑20/00 Camacho‑Fernandes, 31. un 32. punkts.