Language of document : ECLI:EU:F:2012:47

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2012. gada 28. martā


Lieta F‑19/10


Letizia Marsili

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Neiekļaušana rezerves sarakstā – Mutiskā pārbaudījuma izvērtēšana – Atlases komisijas sastāvs

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Marsili galvenokārt lūdz atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/51/08 atlases komisijas lēmumu neiekļaut viņas uzvārdu rezerves sarakstā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pārbaudījumu noteikumi un saturs – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Kandidātu spēju novērtējums – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pants)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Sēžu aizklātības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. pants; III pielikuma 6. pants)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sastāvs – Līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektā daļa)

1.      Atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz konkursa pārbaudījumu noteikumiem un precīzu saturu. Tiesa var pārskatīt pārbaudījumu veikšanas kārtību tikai tad, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un objektīvu izvēli starp viņiem. Turklāt tiesai nav jāpārskata pārbaudījuma detalizētais saturs, ja vien tas nepārsniedz paziņojuma par konkursu ietvarus vai nav saistīts ar pārbaudījuma vai konkursa mērķiem.

Saistībā ar kritērijiem, kas nav saistīti ar specifiskām zināšanām, kurām ir jābūt kandidātam, bet tādām īpašībām kā “motivācija”, “adaptēšanās spēja” un “kreativitāte”, kuras kandidātam ir jāpierāda, ir jānorāda, ka šīs kandidāta īpašības var tikt izvērtētas, ņemot vērā tā rīcību un paziņojumus mutvārdu pārbaudījuma laikā, netiekot uzdotam nevienam jautājumam, kuram ir tieša saikne ar šīm īpašībām.

Līdz ar to vienkārši tas, ka nav bijis tieša un acīmredzama jautājuma saistībā ar šādu īpašību pierādīšanu, pat pieņemot, ka šāda neesamība ir pierādīta, nav pierādījums tam, ka atlases komisija nevarēja izvērtēt šīs īpašības.

(skat. 20., 23. un 24. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 7. februāris, T‑193/00 Felix/Komisija, 35. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 5. maijs, F‑48/09 Schopphoven/Komisija, 31. punkts.

2.      Vērtējumi, ko konkursa atlases komisija veic, izvērtējot kandidātu zināšanas un prasmes, nav pakļauti pārbaudei Civildienesta tiesā.

Turklāt konkursa ietvaros kandidātu snieguma vērtība tiek izvērtēta salīdzinoši. Tādējādi pierādījums, pat ja tāds būtu, par to, ka kandidātam ir īpašības atbilstoši konkursa paziņojumā norādītajiem kritērijiem, neļauj pierādīt, ka atlases komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Pārbaudījumu izvērtēšanā atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, un tās apsvērumi ir pakļauti tiesas pārbaudei vienīgi tad, ja ir acīmredzami pārkāpti noteikumi, kas regulē atlases komisijas darbu.

(skat. 39., 42. un 52. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1974. gada 9. oktobris, 112/73, 144/73 un 145/73 Campogrande u.c./Komisija, 53. punkts; 1987. gada 16. jūnijs, 40/86 Kolivas/Komisija, 11. punkts; 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, 32. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑127/07 Coto Moreno/Komisija, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Pienākuma norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā.

Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtiem lēmumiem šis pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu.

Šī aizklātība tika ieviesta, lai nodrošinātu konkursa atlases komisiju neatkarību un to sēžu objektivitāti, tādējādi aizsargājot atlases komisijas no jebkādas ārējas iejaukšanās un spiediena neatkarīgi no tā, vai to dara pati administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Šīs aizklātības nodrošināšana tādēļ liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli vai izpaust jebkādu informāciju, kas saistīta ar kandidātu personiska rakstura vai salīdzinošu novērtējumu.

Kandidātu spēju novērtēšanas stadijā atlases komisijas darbs ir galvenokārt salīdzinošs, un līdz ar to uz to attiecas sēžu aizklātības princips.

Ņemot vērā nepieciešamību saskaņot pienākumu norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu ar atlases komisijas sēžu aizklātības principu, dažādos pārbaudījumos iegūto novērtējumu paziņošana ir pietiekošs atlases komisijas lēmumu pamatojums.

Šāds pamatojums neaizskar neveiksmīgo kandidātu tiesības un ļauj Civildienesta tiesai veikt pārbaudi, kas ir atbilstoša šāda veida strīdam.

(skat. 47.–52. punktu)

Atsauces

Tiesa: Campogrande u.c./Komisija, minēts iepriekš, 53. punkts; 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, 22. punkts; Parlaments/Innamorati, minēts iepriekš, 23., 24., 28., 31. un 32. punkts; Kolivas/Komisija, minēts iepriekš, 11. punkts.

4.      Civildienesta noteikumu III pielikumā, konkrētāk, tā 3. pantā, saistībā ar konkursu atlases komisiju sastāvu nav paredzēta iespēja iecelt aizvietotājus, lai gan judikatūrā ir atzīts, ka administrācija var to darīt. Tādēļ principā uz pilntiesīgajiem atlases komisijas locekļiem ir veikta norāde šī pielikuma tiesību normās neatkarīgi no tā, ka šīs tiesību normas var pēc analoģijas tikt piemērotas aizstājējiem.

Vārdi “atlases komisijā ir vairāk nekā četri locekļi”, kuri izmantoti Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā, ir jāsaprot kā “atlases komisija, kurā ir vairāk nekā četri pilntiesīgie locekļi”.

Atlases komisijas locekļi, kas ir aizvietotāji, par kandidāta, kurš piedalās mutvārdu pārbaudījumā, īpašībām var spriest vienīgi tiktāl, ciktāl tie rīkojas, aizstājot promesošo pilntiesīgo locekli, jo atlases komisijas sastāvā lemjošo balsu skaits ir pilntiesīgo locekļu skaits. Tādēļ aizvietotāju izmantošana būtībā neietekmē atlases komisijas locekļu skaitu.

Turklāt pēc analoģijas piemērot izteicienu “atlases komisijā ir vairāk nekā četri locekļi” attiecībā pret aizvietotājiem nav iespējams, jo katrā konkursā ir jānosaka vienots slieksnis, ko kura ir piemērojams noteikums, kas paredzēts Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā.

Visbeidzot, lai pārliecinātos par Civildienesta noteikumu III pielikuma 3. panta piektajā daļā paredzētās normas ievērošanu, principā ir jāņem vērā vienīgi atlases komisijas pilntiesīgie locekļi, jo parasti tieši viņu uzdevums ir piedalīties faktiskajā pārbaudījumu norisē. Šīs normas ievērošana ir jāpārbauda tad, kad tiek publicēts atlases komisijas locekļu saraksts, nevis pārbaudījumu norises laikā.

(skat. 83.–86., 88. un 91. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 12. marts, T‑100/04 Giannini/Komisija, 207. punkts; 2008. gada 13. oktobris, T‑43/07 P Neophytou/Komisija, 53. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 23. novembris, F‑50/08 Bartha/Komisija, 39.–41. punkts.