Language of document : ECLI:EU:F:2012:88

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2012. gada 20. jūnijā

Lieta F‑66/11

Alma Yael Cristina

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Konkursa atlases komisijas lēmums nepielaist novērtējuma pārbaudījumiem – Tiesību aizsardzības līdzekļi – Prasība tiesā, kas celta, nesagaidot lēmumu par administratīvu sūdzību – Pieņemamība – Īpaši nosacījumi pielaišanai konkursam – Nepieciešamā profesionālā pieredze

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/111/10 atlases komisijas lēmumu nepielaist minētā konkursa novērtējuma pārbaudījumiem un, otrkārt, piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kas [prasītājai] esot nodarīti šā lēmuma dēļ

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Konkursa atlases komisijas lēmums – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Neobligāts raksturs – Iesniegšana – Sekas – Tiesību tieši vērsties Savienības tiesā saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pielaišanas nosacījumi – Uzrādītie diplomi vai profesionālā pieredze, par kuru iesniegti pierādījumi – Atlases komisijas vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 2. panta otrā daļa un 5. pants)

1.      Ja noraidītais kandidāts apstrīd konkursa atlases komisijas lēmumu, nav iepriekš jāiesniedz sūdzība par lēmumu, kuru viņš apstrīd. Ja šāds kandidāts tomēr vēršas iecēlējinstitūcijā, šādas rīcības, lai arī kāda tai būtu juridiska nozīme, rezultātā kandidātam nevar atņemt tiesības tieši vērsties tiesā. Tāpat šādas prasības pieņemamība tiesā nevar tikt pakļauta nosacījumam, ka iepriekš ir jāpabeidz Civildienesta noteikumu 91. pantā paredzētā pirmstiesas procedūra, jo šāds nosacījums ir piemērojams tikai prasībām, attiecībā uz kurām ir obligāti jāiesniedz administratīva sūdzība.

Šajā ziņā ar tiesiskās noteiktības prasību ievērošanu nevar attaisnot tāda pieņemamības nosacījuma piemērošanu tiešai prasībai tiesā, kurš uz to neattiecas, jo citādi tiktu ierobežotas noraidīto kandidātu tiesības tieši pārsūdzēt tiesā konkursa atlases komisijas lēmumu. Attiecībā uz pareizas tiesvedības principa ievērošanu vislabākais veids, kā šo principu ievērot, ir izskatīt tiesā celto tiešo prasību, neņemot vērā neparedzamo sūdzību, kas tai nav iesniegta.

(skat. 38., 40., 42., 50. un 51. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 30. novembris, 4/78, 19/78 un 28/78 Salerno u.c./Komisija, 10. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 20. jūnijs, T‑133/89 Burban/Parlaments, 17. punkts.

2.      Konkursa atlases komisijas pienākums ir katrā lietā novērtēt, vai katra kandidāta norādītā profesionālā pieredze atbilst konkursa paziņojumā pieprasītajam līmenim. Atlases komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem par konkursa procedūrām ir novērtējuma brīvība, izvērtējot gan kandidātu iepriekšējās profesionālās pieredzes raksturu un ilgumu, gan arī vairāk vai mazāk ciešu saikni, kāda šai pieredzei var būt ar paredzētā prasībām. Tādējādi, īstenojot tiesiskuma pārbaudi, Savienības tiesai ir tikai jāpārbauda, ka šīs brīvības īstenošanā nav tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Šajā ziņā, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti pielaišanas nosacījumi, konkursa atlases komisija var ņemt vērā tikai norādes, ko kandidāti ir snieguši savos pieteikumos, un apliecinošos dokumentus, kas viņiem ir jāiesniedz to pamatojumam, un tai nav pienākuma lūgt kandidātiem iesniegt papildu dokumentus vai pašai veikt pētījumus, lai pārbaudītu, vai ieinteresētā persona atbilst visiem paziņojuma par konkursu nosacījumiem. No Civildienesta noteikumu III pielikuma 2. panta otrās daļas izriet, ka tajā konkursa atlases komisijai ir vienkārši piešķirta iespēja lūgt kandidātiem iesniegt papildu informāciju, ja tai rodas šaubas par iesniegtā dokumenta nozīmīgumu. Šajā ziņā nav jāpārvērš par pienākumu tas, ko likumdevējs ir paredzējis kā vienkāršu konkursa atlases komisijas iespēju.

(skat. 67.–69., 80. un 81. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 21. novembris, T‑214/99 Carrasco Benítez/Komisija, 71. un 78. punkts; 2004. gada 25. marts, T‑145/02 Petrich/Komisija, 37. punkts; 2006. gada 31. janvāris, T‑293/03 Giulietti/Komisija, 65. un 66. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 1. jūlijs, F‑40/09 Časta/Komisija, 58. un 67. punkts un tajos minētā judikatūra.