Language of document : ECLI:EU:C:2012:186

Lieta C‑500/10

Ufficio IVA di Piacenza

pret

Belvedere Costruzioni Srl

(Commissione tributaria centrale, sezione di Bologna lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Nodokļi – PVN – LES 4. panta 3. punkts – Sestā direktīva – 2. un 22. pants – Automātiska to tiesvedību izbeigšana, kas tiek skatītas trešās instances nodokļu tiesā

Sprieduma kopsavilkums

Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa atgūšana – Valsts procesuālie noteikumi

(LES 4. panta 3. punkts, Padomes direktīvas 77/388 2. un 22. pants)

LES 4. panta 3. punkts un Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 2. un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj pievienotās vērtības nodokļa jomā piemērot dalībvalsts izņēmuma tiesisko regulējumu, kas paredz automātisku to tiesvedību izbeigšanu, kas tiek skatītas trešās instances nodokļu tiesā, ja šo tiesvedību pamatā ir prasības, kas pirmās instances tiesā celtas vairāk nekā desmit gadus pirms šā noteikuma spēkā stāšanās, un ja pirmajās divās instancēs pieņemtais nolēmums nodokļu iestādei ir bijis nelabvēlīgs, tad minētā automātiskā tiesvedības izbeigšana nozīmē, ka otrās instances tiesas nolēmums kļūst par res judicata un nodokļu iestādes uzturētais prasījums zūd.

Pirmkārt, pienākums nodrošināt Savienības resursu efektīvu iekasēšanu nevar nonākt pretrunā principam par laikus veiktu lietas izskatīšanu, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otro daļu ir jāīsteno dalībvalstīm, ieviešot Savienības tiesības, un šī aizsardzība ir paredzēta arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā. Otrkārt, šāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas pieļauj to tiesvedību izbeigšanu, kas tiek skatītas trešās instances nodokļu tiesā vissenāk, rada nevis vispārēju atteikšanos no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas par noteiktu laikposmu, bet gan izņēmuma noteikumu, kas paredzēts, lai tiktu ievērots saprātīga termiņa princips. Turklāt sava ierobežotā un konkrētā rakstura dēļ, ņemot vērā tā piemērošanas nosacījumus, šāds pasākums nerada būtiskas izmaiņas izturēšanās veidā pret nodokļu maksātājiem kopumā un attiecīgi neapdraud nodokļu neitralitātes principa ievērošanu.

(sal. ar 23. un 26–28. punktu un rezolutīvo daļu)