Language of document : ECLI:EU:F:2013:102

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2013. gada 27. jūnijā

Lieta F‑91/09 DEP

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Priekšmets      Pieteikums par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu atbilstoši Reglamenta 92. pantam, ar ko Eiropas Komisija ir vērsusies Civildienesta tiesā ar šo prasību noteikt apmēru tiesāšanās izdevumiem lietā F‑91/09 Marcuccio/Komisija atbilstoši Reglamenta 92. panta 1. punktam

Nolēmums      Tiesāšanās izdevumu, kas L. Marcuccio ir jāatmaksā Eiropas Komisijai kā atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi lietā F‑91/09 Marcuccio/Komisija, kopējā summa tiek noteikta EUR 4380 apmērā.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Pieteikuma iesniegšana – Paziņošana advokātam, kurš pārstāvējis pretējo lietas dalībnieku pamatprasībā – Pieļaujamība – Nosacījums

(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa; Civildienesta tiesas Reglamenta 92. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Pieteikuma iesniegšana – Pienākums iesniegt apliecinošus dokumentus pieteikuma pamatojumam sazināšanās stadijā pirms tā iesniegšanas – Neesamība

(Civildienesta tiesas Reglamenta 92. panta 1. punkts)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībniekiem radušies nepieciešamie izdevumi – Jēdziens – Honorārs, ko iestāde samaksā savam advokātam – Ietveršana

(Tiesas statūtu 19. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

4.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Apmēra noteikšana – Vērā ņemami elementi – Advokātu izdevumi, kas ir saistīti ar darbu, kurš veikts pirms vēršanās Savienības tiesā – Ietveršana

(Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Tiesāšanās izdevumi, kas ir radušies tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(Civildienesta tiesas Reglamenta 86., 91. un 92. pants)

1.      Tiesas statūtu 19. panta trešajā daļā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru strīdos, kas ierosināti Savienības tiesā, lietas dalībnieki ir jāpārstāv advokātam, attiecas ne tikai uz pamatlietām civildienesta jomā, bet arī uz blakusprocesiem, piemēram, pieteikumu par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu.

Šādos apstākļos Civildienesta tiesai nevar pārmest, ka tā pieteikumu par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu ir nosūtījusi lietas dalībnieka advokātam, ja lietas dalībnieku pamatlietā ir pārstāvējis minētais advokāts. Tā kā tādējādi šim lietas dalībniekam bija dota iespēja iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minētās tiesas Reglamenta 92. panta 1. punktu, sacīkstes princips ir pilnībā ievērots.

(sal. ar 16. un 17. punktu)

2.      Runājot par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 92. panta 1. punktu, nevienā minētā reglamenta normā lietas dalībniekam nav paredzēts pienākums pievienot saviem prasījumiem apliecinošus dokumentus sazināšanās stadijā, pirms tiek iesniegts pieteikums par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu.

(sal. ar 27. punktu)

3.      No Civildienesta tiesas Reglamenta 91. panta b) punkta izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti, pirmkārt, ar tiesāšanās izdevumiem Civildienesta tiesā un, otrkārt, ar tiesāšanās izdevumiem, kas bijuši nepieciešami šim mērķim.

Šajā ziņā, kā izriet no Tiesas statūtu 19. panta pirmās daļas, kas ir piemērojama Civildienesta tiesai saskaņā ar minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu, iestādes var izmantot advokāta palīdzību. Tātad atlīdzība advokātam ietilpst saistībā ar tiesvedību radušos nepieciešamo izdevumu jēdzienā un iestādei nav jāpierāda, ka šāda palīdzība bijusi objektīvi pamatota.

Tādējādi, ja fakts, ka iestāde ir iesaistījusi ārēju advokātu, neietekmē to, ka tiesāšanās izdevumi ir atlīdzināmi, jo nekas neļauj principā tos izslēgt, tad šis fakts var ietekmēt beigās atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu, kas radušies saistībā ar tiesvedību, apmēra noteikšanu.

(sal. ar 34. un 35. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2012. gada 23. marts, T‑498/09 P‑DEP Kerstens/Komisija, 13. punkts; 2013. gada 28. maijs, T‑278/07 P‑DEP Marcuccio/Komisija, 14. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 26. aprīlis, F‑7/08 DEP Schönberger/Parlaments, 23. punkts.

4.      Savienības tiesa nav pilnvarota noteikt apmēru atlīdzībai, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā saviem advokātiem, bet tā ir pilnvarota noteikt summas apmēru, kādā šo atlīdzību var piedzīt no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Lemjot par pieteikumu par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu, Savienības tiesai nav jāņem vērā nedz valstī pastāvošā likme, pēc kuras nosaka advokātu atlīdzības apmēru, nedz arī par to noslēgta iespējamā vienošanās starp attiecīgo lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem vai padomdevējiem.

Turklāt, tā kā Savienības tiesībās nav normu, kurās būtu paredzētas samaksas likmes, tiesai ir brīvi jāizvērtē attiecīgie lietas fakti, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā svarīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī grūtības attiecīgajā lietā, darba apjomu, kāds saistībā ar tiesas procesu varēja rasties pārstāvjiem vai padomdevējiem, kuri iesaistījušies lietā, un ekonomiskās intereses, kādas strīdā bijušas lietas dalībniekiem.

Visbeidzot, attiecīgās iestādes advokāta atlīdzināmā honorāra apmērs nevar tikt novērtēts, neņemot vērā iestādes dienestu veikto darbu pat pirms vēršanās Civildienesta tiesā. Tā kā prasība ir pieņemama ar nosacījumu, ka pirms tam ir iesniegta sūdzība, kuru iecēlējinstitūcija ir noraidījusi, tad iestādes dienesti principā ir iesaistīti strīdu izšķiršanā pat pirms to iesniegšanas Civildienesta tiesā.

(sal. ar 36.–38. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2009. gada 10. novembris, F‑14/08 DEP X/Parlaments, 22. punkts; Schönberger/Parlaments, minēts iepriekš, 24. punkts; 2011. gada 27. septembris, F‑55/08 DEP De Nicola/EIB, 41. punkts.

5.      Civildienesta tiesas Reglamenta 92. pantā par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem, atšķirībā no minētā reglamenta 86. panta, nav paredzēts, ka lēmums par tiesāšanās izdevumiem tiktu ietverts galīgajā spriedumā vai rīkojumā. Ja Civildienesta tiesa, lemdama saistībā ar prasību, kas celta, pamatojoties uz Reglamenta 92. pantu par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem pamatlietā, lemtu par tiesāšanās izdevumiem, kas ir domstarpību cēlonis, un atsevišķi lemtu par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem, kuri ir radušies saistībā ar prasību par domstarpībām par tiesāšanās izdevumiem, tad attiecīgā gadījumā vēlāk būtu iespējams vērsties Civildienesta tiesā ar jaunām domstarpībām par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem.

Tomēr Civildienesta tiesai, nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi līdz rīkojuma par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu pieņemšanas brīdim. Civildienesta tiesa arī var noteikt apmēru izdevumiem, kas ir saistīti ar tiesvedību par tiesāšanās izdevumu apmēra noteikšanu un kas Reglamenta 91. panta izpratnē ir bijuši nepieciešami, lai novērstu vēlāku jaunu vēršanos Civildienesta tiesā ar jaunām domstarpībām par jaunajiem tiesāšanās izdevumiem.

(sal. ar 47. un 48. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: Schönberger/Parlaments, minēts iepriekš, 45. punkts; 2012. gada 22. marts, F‑5/08 DEP Brune/Komisija, 41. punkts.