Language of document : ECLI:EU:F:2013:93

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 26. jūnijā

Apvienotās lietas F‑135/11, F‑51/12 un F‑110/12

BU

pret

Eiropas Zāļu aģentūru (EMA)

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Nelabvēlīgs akts – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Lūgums pārkvalificēt līgumu – Saprātīgs termiņš – Sūdzība par sūdzības noraidījumu – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, ko piemēro EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.b pantu, un kas reģistrēta ar lietas numuru F‑135/11, ar ko BU lūdz atcelt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA vai turpmāk tekstā – “Aģentūra”) “2011. gada 30. maija lēmumu”, ar kuru EMA iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPNDL”), “atteicās izskatīt iespēju pagarināt [viņa] pagaidu darbinieka līgumu”. Ar otru prasību, kas Civildienesta tiesas kancelejā saņemta 2012. gada 7. maijā un reģistrēta ar lietas numuru F‑51/12, BU lūdz atcelt 2011. gada 1. septembra lēmumu, ar kuru IPNDL noraidīja viņa “lūgumu”, kas pievienots 2011. gada 23. augusta vēstulei, pagarināt viņa pagaidu darbinieka līgumu. Ar trešo prasību, kas Civildienesta tiesas kancelejā saņemta 2012. gada 1. oktobrī un reģistrēta ar lietas numuru F‑110/12, BU lūdz atcelt 2011. gada 21. novembra lēmumu, ar kuru IPNDL noraidīja viņa pieteikumu pārkvalificēt viņa 2002. gada 16. septembra palīgdarbinieka līgumu

Nolēmums      Atcelt ar 2011. gada 30. maija vēstuli paziņoto Eiropas Zāļu aģentūras lēmumu nepagarināt BU darba līgumu. Prasību lietā F‑135/11 pārējā daļā noraidīt. Prasības lietās F‑51/12 un F‑110/12 noraidīt. Eiropas Zāļu aģentūra sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas BU ir radušies lietās F‑135/11 un F‑51/12. BU sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas Eiropas Zāļu aģentūrai ir radušies lietā F‑110/12.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Palīgdarbinieka, līgumdarbinieka vai līgumdarbinieka palīguzdevumiem līguma apstrīdēšana – Pieteikums par šī līguma pārkvalificēšanu par pagaidu darbinieka līgumu – Tiesību aizsardzības līdzekļi

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Lūgums Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē – Iesniegšanas termiņš – Saprātīgs termiņš – Pieteikums par līguma pārkvalificēšanu – Novērtējuma kritēriji

(Tiesas statūtu 46. pants; Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts)

3.      Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Vēstule, kas adresēta pagaidu darbiniekam un kurā viņam tiek atgādināts par viņa līguma beigu datumu – Izslēgšana – Lēmums nepagarināt līgumu – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

4.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants un 47. panta pirmās daļas b) punkts)

5.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Pārbaude tiesā – Piemērojamība – Lēmums, pirms kura nav izskatīts darbinieka stāvoklis, ņemot vērā dienesta intereses – Prettiesiskums

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un 8. panta pirmā daļa)

6.      Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Lēmuma nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu atcelšana – Iespēja administrācijai pieņemt jaunu lēmumu saskaņā ar spriedumu – Prasības atlīdzināt mantisko kaitējumu, kas radies atceltā lēmuma dēļ, noraidīšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Palīgdarbinieks, līgumdarbinieks vai līgumdarbinieks palīguzdevumiem pēc līguma pārsūdzēšanas termiņa beigām var administrācijai iesniegt pieteikumu, lai, ņemot vērā uzdevumus, ko viņš faktiski ir veicis, formāli nostrādātais laiks, pildot līgumu, viņam tiktu atzīts par pagaidu darbinieka statusā nostrādātu laiku, un, ja viņa pieteikums tiek noraidīts, šis darbinieks ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētajiem nosacījumiem var tiesā iesniegt prasību par viņa pieteikuma noraidīšanu.

(sal. ar 22. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. septembris, T‑325/09 P Adjemian u.c./Komisija, 88. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. jūnijs, F‑105/11 Davids/Komisija, 56. punkts.

2.      Pat ja Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktā tiešām nav paredzēts termiņš, kurā saskaņā ar šo normu ir jāceļ prasība, saprātīga termiņa ievērošana tiek prasīta visos citos gadījumos, izņemot tos, kuros likumdevējs ir noteicis termiņu vai to skaidri ir izslēdzis. Faktiski tiesiskais pamats noteikt saprātīgu termiņu, nepastāvot norādēm attiecīgajā dokumentā, ir tiesiskās noteiktības princips, kas neļauj iestādēm un fiziskajām vai juridiskajām personām rīkoties bez jebkādiem laika ierobežojumiem, tādējādi riskējot apdraudēt esošā tiesiskā stāvokļa stabilitāti. Tādējādi faktu, ka Civildienesta noteikumos nav norādīts termiņš, nevar uzskatīt par tādu, kas paredzētu iespēju prasību iesniegt bez jebkādiem laika ierobežojumiem. Termiņa saprātīgums ir jāvērtē, ievērojot katras lietas faktiskos apstākļus un it īpaši lietas iznākuma nozīmi attiecībā uz ieinteresētajām personām, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku rīcību.

Attiecībā uz prasību palīgdarbinieka līgumu pārkvalificēt par pagaidu darbinieka līgumu saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu, pat ja iespēja prasīt šādu pārkvalificēšanu var mazināt secīgi uz noteiktu laiku noslēgto līgumu radīto kaitējumu, tomēr no tā nevar secināt, ka vairāku gadu termiņš varētu tikt uzskatīts par saprātīgu termiņu.

Šajā ziņā piecu gadu termiņš, kas tiek piemērots civildienesta strīdos par zaudējumu atlīdzību, pēc analoģijas ar Tiesas statūtu 46. pantu nav noteikti uzskatāms par saprātīgu termiņu. Faktiski pastāv būtiska atšķirība starp prasību par zaudējumu atlīdzību, kurā ir prasīts tikai piešķirt zaudējumu atlīdzību kā kompensāciju vai sakarā ar termiņa nokavējumu, un pieprasījumu pārkvalificēt savu agrāko līgumu. Šāds pieprasījums faktiski nozīmē, ka ir jāveic pasākumi, kas ar atpakaļejošu spēku atjaunotu darba attiecības, kas saista darbinieku un viņa darba devēju, un tie turklāt varētu ietekmēt nodarbinātības struktūru un administrācijas personāla politiku, it īpaši aģentūrā, kuras darbinieku skaits ir ierobežots.

Faktiski uz pārkvalificēšanas apstākļiem ir jāreaģē cik vien iespējams drīz, ņemot vērā, ka ietekme var būt ievērojama, jo tā attiecas uz ieinteresētās personas un administrācijas darba attiecību pašu pamatu – ar visām sekām, kas izriet no darba kārtības atšķirībām, kādas ir starp palīgdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, kā arī starp pagaidu darbiniekiem, kuri ir pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai uz nenoteiktu laiku.

(sal. ar 24., 25., 31. un 32. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2013. gada 28. februāris, C‑334/12 RX-II Arango Jaramillo u.c./EIB, 28. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 25. marts, T‑202/97 Koopman/Komisija, 25. punkts; 2009. gada 26. jūnijs, T‑114/08 P Marcuccio/Komisija, 25. punkts.

Vispārējā tiesa: Adjemian u.c./Komisija, minēts iepriekš, 67. un 87. punkts; 2011. gada 14. decembris, T‑433/10 P Allen u.c./Komisija, 26. un 31. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 1. februāris, F‑125/05 Tsarnavas/Komisija, 50. punkts; 2010. gada 11. maijs, F‑30/08 Nanopoulos/Komisija, 117. punkts; 2011. gada 13. aprīlis, F‑73/09 Sukup/Komisija, 83. punkts.

3.      Administrācijas vēstule, lai tikai atgādinātu darbiniekam viņa līguma noteikumus, kas attiecas uz tā darbības beigu termiņu un kas neietver nevienu jaunu apstākli attiecībā uz šiem noteikumiem, nav nelabvēlīgs akts. Tomēr situācijā, ja līgums var tikt pagarināts, administrācijas pēc pārskatīšanas pieņemtais lēmums to nepagarināt ir nelabvēlīgs akts, kas ir nošķirts no attiecīgā līguma un kas var būt sūdzības un pat prasības priekšmets Civildienesta noteikumos paredzētajos termiņos.

(sal. ar 36. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2008. gada15. oktobris, T‑160/04 Potamianos/Komisija, 21. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. septembris, F‑102/09 Bennett u.c./ITSB, 57. un 59. punkts un tajos minētā judikatūra.

4.      Saistībā ar to, ka administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība pagaidu darbinieku līgumu pagarināšanas jomā, Savienības tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā vērtējumam izmantotās metodes un līdzekļus, administrācijai nevar tikt pārmesta saprātīgu robežu pārsniegšana un vai tā savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Tomēr, pat ja administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesa, saņēmusi prasību atcelt tiesību aktu, kas ir pieņemts, īstenojot šādu novērtējuma brīvību, veic tikai tiesiskuma pārbaudi, kas izpaužas citos veidos. Tādējādi Savienības tiesa nodrošina pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses izpildi. Šis pienākums, kā arī labas administrācijas princips it īpaši nozīmē, ka tad, ja kompetentā iestāde pieņem lēmumus saistībā ar ierēdņa vai darbinieka stāvokli un to dara, īstenojot savu plašo novērtējuma brīvību, tā ņem vērā visu informāciju, kura var ietekmēt tās lēmumu. To darot, šīs iestādes pienākums ir ņemt vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa vai darbinieka intereses.

It īpaši administrācijai a fortiori ir jāievēro prasība veikt efektīvu, pilnīgu un sīku pārbaudi, ja tā ir noteikusi iekšējo procedūru, kurā, lai, iespējams, pagarinātu viņa darba līgumu, ir paredzēts konsultēties ar darbinieka priekšniekiem. Šī konsultēšanās procedūra faktiski nebūtu lietderīga, ja šajos apstākļos priekšnieki nebūtu pilnvaroti paust viedokli un ja iestādei, kas pieņem lēmumu, faktiski nebūtu jāņem vērā viņu ieteikumi.

(sal. ar 48.–51. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, 22. punkts; 1981. gada 29. oktobris, 125/80 Arning/Komisija, 19. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. jūnijs, F‑63/11 Macchia/Komisija, 45., 47. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra, par šo spriedumu Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑368/12 P.

5.      Tomēr, lai gan Savienības tiesas pienākums nav pārbaudīt personāla tās politikas izvēli, ko iestāde ir paredzējusi īstenot, lai pienācīgi īstenotu tai uzticētos uzdevumus, gadījumā, kad tā ir saņēmusi izskatīšanai prasību atcelt atteikumu pagarināt pagaidu darbinieka līgumu, tā var likumīgi pārbaudīt, vai administrācijas izmantotais pamatojums nav tāds, ar ko tiek apšaubīti likumdevēja Civildienesta noteikumos paredzētie pamatkritēriji un pamatnosacījumi, kuru mērķis, it īpaši, ir vajadzības gadījumā līgumdarbiniekiem pēc kāda laika nodrošināt konkrētu nodarbinātības turpināšanas iespēju. Šādi būtu jāsaprot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa, kurā ir paredzēts, ka pagaidu darbinieka, uz kuru attiecas minētās kārtības 2. panta a) punkts, darba līgumu uz noteiktu laiku var pagarināt tikai vienu reizi un ka jebkura nākamā pagarināšana notiek uz nenoteiktu laiku, ko var aplūkot tieši kā preventīvu pasākumu cīņā ar nodarbinātības pagaidu raksturu. Šo interpretāciju pastiprina pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, no kura it īpaši tiek secināts, ka kompetentās iestādes pienākums ir pārbaudīt, vai nepastāv tāds amats, kurā dienesta interesēs un, ņemot vērā konkrētās lietas prioritārās prasības, pagaidu darbinieku varētu pieņemt darbā vai pārcelt. Šī interpretācija a fortiori ir jāpiemēro, ja darba devējs īsteno procedūru, lai izvērtētu iespēju pagarināt darba attiecības ar saviem darbiniekiem.

No tā izriet, ka iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, neievēro pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pantu, ja, noraidot lūgumu pagarināt pagaidu darbinieka līgumu, kas ir noslēgts saskaņā ar minētās kārtības 2. panta a) punktu, tā abstrakti atsaucas uz budžeta iespējām un ieinteresētās personas nopelniem un spējām, nemaz individuālā vērtējumā par ieinteresētās personas stāvokli un pakalpojumiem, ko tā varētu iestādei sniegt, nepārbaudot, vai tās pārstāvētās iestādes intereses nevar saskaņot ar jaunu uzdevumu un pienākumu noteikšanu attiecīgajai personai un tātad – ar iespēju pagarināt viņas līgumu vai noslēgt jaunu pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka līgumu.

(sal. ar 57., 59. un 60. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2012. gada 8. marts, C‑251/11 Huet, 37. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 9. decembris, F‑87/08 Schuerings/ETF, 58. un 60. punkts, par šo spriedumu Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑107/11 P; 2010. gada 9. decembris, F‑88/08 Vandeuren/ETF, 59. un 60. punkts, par šo spriedumu Vispārējā tiesā ir iesniegta apelācijas sūdzība, lieta T‑108/11 P; Macchia/Komisija, minēts iepriekš, 54., 60. un 61. punkts.

6.      Attiecībā uz to, ka Savienības tiesa atceļ administrācijas lēmumu nepagarināt pagaidu darbinieka līgumu tādēļ, ka nav veikta pilnīga un sīka faktisko apstākļu pārbaude par dienesta interesēm un attiecīgā darbinieka nopelniem un spējām, tā kā nevar tikt izslēgts, ka administrācija uzskatīs, ka tā atkal var pieņemt jaunu lēmumu nepagarināt prasītāja pagaidu darbinieka līgumu pēc tam, kad būs pilnīgi un sīki vēlreiz pārbaudīti lietas materiāli, ņemot vērā šī sprieduma pamatojumu, tai nevar piespriest izmaksāt minētajam darbiniekam zaudēto atalgojumu no pagaidu darbinieka līguma beigu datuma, pat ja tā būtu provizoriska atlīdzība EUR 1 apmērā.

(sal. ar 64.–66. punktu)