Language of document : ECLI:EU:C:2012:516

Lieta C‑355/10

Eiropas Parlaments

pret

Eiropas Savienības Padomi

Šengenas Robežu kodekss – Lēmums 2010/252/ES – Jūras ārējo robežu uzraudzība – Sīki izstrādātu noteikumu ieviešana attiecībā uz robežu uzraudzību – Komisijas īstenošanas pilnvaras – Apjoms – Prasība atcelt tiesību aktu

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2012. gada 5. septembra spriedums

1.        Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu, Parlamenta, Padomes un Komisijas prasība – Pieņemamība, kas nav atkarīga no intereses celt prasību pierādīšanas

(LESD 263. panta otrā daļa)

2.        Prasība atcelt tiesību aktu – Parlamenta tiesības celt prasību – Apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas brīdī Parlamenta ieņemtā nostāja – Ietekmes neesamība

(LESD 263. pants; Padomes Lēmuma 1999/468, kas grozīts ar Lēmumu 2006/512, 5.a panta 4. punkta e) apakšpunkts)

3.        Iestāžu akti – Pamata tiesiskais regulējums un īstenošanas pasākumi – Īstenošanas pasākumi, ar kuriem nevar nedz grozīt, nedz papildināt pamata tiesiskā regulējuma būtiskos elementus – Būtisko elementu kvalifikācija – Konkrētai jomai raksturīgo īpašību un īpatnību ņemšana vērā

(LESD 290. pants)

4.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Kopienu robežu šķērsošanas kodekss – Lēmums 2010/252 – Īstenošanas pasākums – Pasākums, kas ietver likumdevēja kompetencē ietilpstošas normas – Minētā lēmuma atcelšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 562/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 296/2008, 12. panta 5. punkts; Padomes Lēmums 2010/252)

5.        Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Lēmuma seku saglabāšana spēkā līdz brīdim, kad to saprātīgā termiņā aizstāj – Pamatojums, kas balstīts uz tiesiskās noteiktības iemesliem

(LESD 264. panta otrā daļa)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 37. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 38.–40. punktu)

3.        Ciktāl būtiskās normas Eiropas tiesību jomā ir jāpieņem Savienības likumdevējam, šīs normas ir jāpieņem pamata tiesiskajā regulējumā un tās nevar tikt deleģētas. Līdz ar to šādi nevar deleģēt tiesību normas, kuru pieņemšanai ir jāizdara politiska izvēle, kas ietilpst paša Savienības likumdevēja pienākumos. No tā izriet, ka ar īstenošanas pasākumiem nevar nedz grozīt pamata tiesiskā regulējuma būtiskos elementus, nedz tos papildināt ar jauniem būtiskiem elementiem.

Jautājums, kādi konkrētās jomas elementi ir jākvalificē par būtiskiem, ir jāizvērtē ne tikai Savienības likumdevējam, bet risinājums arī jābalsta uz objektīviem elementiem, pār kuriem var īstenot tiesas kontroli. Šajā ziņā noteikti ir jāņem vērā attiecīgās jomas īpašības un īpatnības.

(sal. ar 64.–68. punktu)

4.        Lēmums 2010/252, ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, ir jāatceļ, ņemot vērā, ka tā pielikuma I daļas 2.4. punktā, kas paredz pasākumus, kurus robežsargi var veikt attiecībā uz atklātajiem kuģiem un cilvēkiem uz tiem, ir atļauts tostarp apturēt kuģi un uzkāpt uz tā, pārmeklēt kuģi un to aizturēt, pārmeklēt uz kuģa esošās personas un tās arestēt, kā arī nogādāt šo kuģi vai šīs personas uz trešo valsti un tādējādi veikt piespiedu pasākumus attiecībā pret personām un kuģiem, kuri var būt pakļauti tās valsts suverenitātei, zem kuras karoga tie kuģo.

Tā kā minētais lēmums ir īstenošanas pasākums, ko pieņēma uz Regulas Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) un ko groza ar Regulu Nr. 296/2008, 12. panta 5. punkta pamata, tas nevar ietvert normas par piespiedu pilnvaru piešķiršanu robežsargiem, kuru pieņemšanā ir jāveic politiska izvēle, kas ir tikai Savienības likumdevēja pienākums, jo tā prasa dažādu iesaistīto interešu izsvēršanu, pamatojoties uz vairākkārtēju izvērtējumu. Turklāt šīs normas par valsts varas pilnvaru piešķiršanu robežsargiem pieļauj tik plaša mēroga iejaukšanos attiecīgo personu tik svarīgās pamattiesībās, ka kļūst nepieciešama Savienības likumdevēja iesaistīšanās.

(sal. ar 74., 76. un 77. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

5.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 88.–90. punktu)