Language of document : ECLI:EU:F:2013:133

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 19. septembrī

Lieta F‑83/08

Johan Gheysens

pret

Eiropas Savienības Padomi

Civildienests – Līgumdarbinieks palīguzdevumiem – Pieņemšanas darbā nosacījumi – Funkciju grupa – Saistība starp uzdevumu veidiem un funkciju grupām – Nodarbinātības ilgums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar kuru J. Gheysens lūdz atcelt lēmumu, ar ko Eiropas Savienības Padomes institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPNL”), ir noteikusi viņa klasifikāciju III funkciju grupas 11. pakāpes 1. līmenī un ierobežojusi darba līguma ilgumu līdz diviem gadiem

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Padomes lēmumu pieņemt darbā J. Gheysens, ciktāl tajā noteikts, ka viņš tiek iecelts III funkciju grupā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas J. Gheysens tiesāšanās izdevumu. J. Gheysens sedz vienu ceturto daļu savu tiesāšanās izdevumu pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uzdevumu, kas var piederēt dažādām funkciju grupām, izvērtēšana – Institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Palīgdarbinieki un līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Līguma noslēgšana, lai pagaidām ieņemtu pastāvīga darba amatu – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 1.a panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2.–5. pants, 51., 53. un 88. pants)

1.      Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 1. punktā ir noteikts, ka līgumdarbinieki ir iedalīti četrās funkciju grupās, kas atbilst uzdevumiem, kuru izpilde tiem uzticēta. Minētā panta 2. punktā ir minēti uzdevumi, kas pieder funkciju grupām. Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktā ietvertajām norādēm ir imperatīvs raksturs attiecībā uz institūciju, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, bet šajā tiesību normā iestādēm ir dota plaša novērtējuma brīvība. Lai noteiktu šīs novērtējuma brīvības robežas, minētās nodarbināšanas kārtības 80. panta 3. punktā ir paredzēts, – katra iestāde pēc Civildienesta noteikumu komitejas atzinuma izdod aprakstu par funkcijām un pilnvarām, ko ietver katrs uzdevumu veids. Ņemot vērā plašo novērtējuma brīvību, kāda ir Savienības iestādēm, struktūrvienībām un organizācijām, kad tās izvērtē uzdevumus, kas var ietilpt dažādās šīs nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punktā paredzētajās funkciju grupās, Civildienesta tiesa pārbauda attiecībā uz šo uzdevumu sadali starp minētajām funkciju grupām tikai jautājumu, vai institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir ievērojusi saprātīgas robežas un nav acīmredzami kļūdaini izmantojusi savu novērtējuma brīvību. Lai šajos apstākļos pierādītu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas attaisno to, ka tiek atcelts lēmums, kurš pieņemts, pamatojoties uz šo vērtējumu, pierādījumiem, kuri prasītājam jāsniedz, ir jābūt pietiekamiem, lai ar tiem varētu atspēkot administrācijas sniegtā vērtējuma ticamību.

Šajā ziņā, lai izlemtu, vai, ņemot vērā uzdevumus, kuru veikšana darbiniekam bijusi uzticēta, institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, noteikdama viņa klasifikāciju konkrētā funkcjiu grupā, ir jākonstatē, vai minētie uzdevumi bija uzdevumi, kuri ietilpst attiecīgajā funkciju grupā. Tā kā līgumdarbinieka klasifikācija notiek līguma slēgšanas brīdī, ir jāņem vērā viss uzdevumu klāsts, kuri darbiniekam bija uzticēti saskaņā ar līgumu, nevis tikai uzdevumi, ko viņš veicis gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde tāda vai citāda iemesla dēļ nebūtu uzticējusi atsevušķus uzdevumus līguma spēkā esamības laikā.

(skat. 29.–31. un 33.–35. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2007. gada 4. oktobris, F‑32/06 de la Cruz u.c./OSHA, 64. punkts; 2008. gada 24. aprīlis, F‑61/05 Dalmasso/Komisija, 53. punkts; 2012. gada 13. jūnijs, F‑63/11 Macchia/Komisija, 49. punkts un tajā minētā judikatūra, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑368/12 P.

2.      No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1.a panta 1. punkta, aplūkojot to kopā ar 2.–5. pantu, izriet, ka iestāžu pastāvīgos amatus principā ir paredzēts ieņemt ierēdņiem un ka tātad tikai izņēmuma kārtā šādus amatus var ieņemt darbinieki. Tādējādi, ja minētās nodarbināšanas kārtības 2. panta b) un d) punktā ir noteikti paredzēts, ka pagaidu darbinieki var tikt pieņemti darbā, lai ieņemtu pastāvīgu amatu, tad tajā arī ir precizēts, ka tas var notikt tikai uz laiku. Turklāt šīs nodarbināšanas kārtības 3. panta b) punktā un 3.b panta pirmās daļas b) punktā ir paredzēts, ka administrācija var pieņemt darbā palīgdarbiniekus vai līgumdarbiniekus palīguzdevumiem, lai tie aizstātu atsevišķus ierēdņus vai pagaidu darbiniekus pastāvīgos amatos, pēc tam, kad tā izskatījusi iespējas aizpildīt amata vietas ar iestādes ierēdņiem. Tomēr, pirmkārt, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 51. un 53. pantā un, otrkārt, tās 88. pantā ir precizēts, ka šo darbinieku darba līgums ir jānoslēdz uz noteiktu laiku, un ir ierobežotas gan iespējas darba līgumu pagarināt, gan arī šo darba tiesisko attiecību iespējamais faktiskais ilgums. Tas piešķir šo darbinieku darba tiesiskajām attiecībām pagaidu raksturu, kas atbilst pašu šo darba tiesisko attiecību mērķim, proti, aizstāt ierēdni, kurš uz laiku nav pieejams. Tikai ierēdnis varētu pastāvīgi ieņemt budžetā paredzētajā štatu sarakstā ietvertu amatu, kam nav pagaidu rakstura.

(skat. 61.–64. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2011. gada 21. septembris, T‑325/09 P Adjemian u.c./Komisija (turpmāk tekstā – “spriedums lietā Adjemian II”), 78.–80. punkts.