Language of document : ECLI:EU:F:2013:126

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 11. septembrī

Lieta F‑126/11

José António de Brito Sequeira Carvalho

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Rājiens – Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pants – Civildienesta noteikumu 22.a pants 

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru J. A. de Brito Sequeira Carvalho galvenokārt lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 24. marta lēmumu viņam piemērot sodu – izteikt rājienu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt viņam morālo un materiālo kaitējumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. J. A. de Brito Sequeira Carvalho sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Pienākums lēmumā par sodu, kas pieņemts procedūras noslēgumā, identificēt personu, kura ir veikusi izmeklēšanu – Neesamība

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pants)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Izpilde – Ierobežojumi – Cieņa pret amatu – Jēdziens – Iepriekšējas administratīvas sūdzības ietvaros paziņošana par, iespējams, prettiesisku rīcību, kas attiecas uz citu ierēdni – Ierēdņu pienākumi

(Civildienesta noteikumu 12. un 90. pants)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Faktu, no kuriem var prezumēt nelikumīgas darbības vai smaga pārkāpuma esamību, izpaušana – Aizsardzība pret disciplināro procedūru – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 22.a pants)

4.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Izpilde – Ierobežojumi – Cieņa pret amatu – Rīcība, kas var kaitēt cieņai pret amatu – Jēdziens – Apsūdzību par citu ierēdni izplatīšana

(Civildienesta noteikumu 12., 22.a, 22.b un 24. pants)

5.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Tāda soda piemērošana, kas saistīts ar ierēdņa veiktu elektroniskās vēstules nosūtīšanu – Administrācijas pienākums nosūtīt elektroniskās vēstules kopiju – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. pants)

6.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Cieņas pret amatu nodrošināšana – Piemērojamība – Cita ierēdņa nelikumīga rīcība – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 12. pants)

7.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Disciplinārā procedūra un kriminālprocess, kas notiek vienlaicīgi uz to pašu faktu pamata – Disciplinārlietas apturēšana – Piemērošana kriminālprocesam, ko ierēdnis ierosinājis pret kādu kolēģi – Neesamība

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pants)

8.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Cita ierēdņa vai darbinieka cieņas aizskārums – Procedūras sākšana ar nosacījumu, ka cietušais iesniedz pamatotu lūgumu sniegt palīdzību – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants un IX pielikums)

9.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Administrācijas novērtējuma brīvība – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pants)

1.      Neviena tiesību norma neliek administrācijai lēmumā, ar kuru piemērots sods, identificēt peronu, kura veikusi Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. pantā paredzēto administratīvo izmeklēšanu.

(skat. 69. punktu)

2.      Ierēdnis nevar aizbildināties ar to, ka ir iesniedzis lūgumu vai sūdzību, lai trešajām personām izplatītu apsūdzības par kādu savu kolēģi. Faktiski, pat izmantojot Civildienesta noteikumu 90. pantā noteiktās tiesības par lūguma vai sūdzības iesniegšanu iecēlējinstitūcijai, ierēdnim ir jāievēro mērenība un atturība, ko viņam uzliek objektivitātes un neitralitātes pienākums, kā arī cieņas pret amatu, cieņas pret cilvēkiem un nevainīguma prezumpcijas ievērošana.

Protams, ja ierēdnis grib apšaubīt tiesību akta likumību, viņam jāspēj sniegt pamatus, iebildumus un argumentus, kas viņam šķiet atbilstoši, un šajā ziņā, iespējams, izteikt kritiku par trešām personām, taču šādu kritiku var atzīt par likumīgu saistībā ar ieinteresētās personas nepieciešamību sevi aizstāvēt tikai tad, ja tā aprobežojas ar to, kas ir vajadzīgs minētajai aizstāvībai.

(skat. 72., 73. un 87. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2011. gada 13. janvāris F‑77/09, Nijs/Revīzijas palāta, 70. un 73. punkts.

3.      Lai arī Civildienesta noteikumu 22.a pantā ir piešķirta aizsardzība ierēdņiem vai darbiniekiem, kuri brīdina savu iestādi par cita ierēdņa vai darbinieka rīcību, kas var veidot ierēdņa pienākumu smagu pārkāpumu, ar šo aizsardzību ir paredzēts, ka šie ierēdņi vai darbinieki paši ir ievērojuši Civildienesta noteikumu 22.a pantā paredzēto procedūru. It īpaši, lai aizsargātu tā ierēdņa vai darbinieka profesionālo godu, uz kuru attiecas iestādei paziņotā informācija, kamēr disciplinārinstitūcija šajā ziņā nav pieņēmusi lēmumu, 22.a pantā ir minēts to personu saraksts, kurām šo informāciju var izpaust.

(skat. 77. punktu)

4.      Civildienesta noteikumu 12. pantā paredzēto pienākumu atturēties no jebkādas rīcības un uzvedības, kas var aizskart cieņu pret viņa amatu, neievēro ierēdnis, kurš publiski pauž smagus aizvainojumus, kas var aizskart konkrētu personu godu ne vien tāpēc, ka ir izteikti apvainojumi, kas var kaitēt pašai šo personu cieņai, bet arī tāpēc, ka ir izteikti apgalvojumi, kas var celt neslavu viņu profesionālajai cieņai.

Tāpēc elektronisko vēstuļu, kurās ietvertas apsūdzības, sūtīšana personām, kuras nav saistītas ar Civildienesta noteikumu 22.a, 22.b un 24. pantā minētajiem dienestiem, pati par sevi ir uzskatāma par Civildienesta noteikumu 12. panta pārkāpumu, pat bez nepieciešamības pārbaudīt izteikto apsūdzību pamatotību.

Tāpat tas ir attiecībā uz apsūdzību izplatīšanu par citu ierēdni Komisijas augstām amatpersonām, pārkāpjot Civildienesta noteikumu 12. pantu, kurš ir uzskatāms par vienu no konkrētām lojalitātes pienākuma izpausmēm, kas uzliek ierēdņiem pienākumu ne tikai atturēties no rīcības, kas aizskar cieņu pret amatu un cieņu pret iestādi un tās institūcijām, bet arī pierādīt, it īpaši augstas pakāpes gadījumā, pareizu un cienījamu rīcību.

(skat. 85., 86. un 91. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 7. marts, T‑146/94 Williams/Revīzijas palāta, 66. un 67. punkts; 1999. gada 19. maijs, T‑34/96 un T‑163/96 Connolly/Komisija, 123., 124. un 127.–130. punkts; 2000. gada 12. septembris, T‑259/97 Teixeira Neves/Tiesa, 29. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 8. novembris, F‑40/05 Andreasen/Komisija, 234. punkts; Nijs/Revīzijas palāta, minēts iepriekš, 67. punkts; 2012. gada 5. decembris, F‑88/09 un F‑48/10 Z/Tiesa, 252. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑88/13 P.

5.      Lai gan tiesības uz aizstāvību tiešām paredz, ka jebkura tāda dokumenta kopija, uz kuru iecēlējinstitūcija pamatojas, piemērojot disciplinārsodu, ir jāiesniedz attiecīgajai personai, tomēr tas, ka dokuments nav izsniegts, var būt par iemeslu attiecīgā lēmuma atcelšanai tikai tad, ja pret šo personu celtos iebildumus var pierādīt, tikai atsaucoties uz šiem dokumentiem.

Šajā ziņā, tā kā runa ir par sodu, kas noteikts, pamatojoties uz elektronisko vēstuli, un tā kā ierēdnis, pret kuru ir vērsta šī disciplinārlieta, ir elektroniskās vēstules autors un ir pagājuši mazāk nekā pieci gadi kopš tās nosūtīšanas, iestāde var likumīgi uzskatīt, ka viņam ir saglabāta kopija un nav vajadzības viņam dot vēl vienu kopiju.

(skat. 97., 127. un 131. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2004. gada 7. janvāris, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P Aalborg Portland u.c./Komisija, 68., 71. un 73.–75. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2001. gada 3. jūlijs, T‑24/98 un T‑241/99 E/Komisija, 92. punkts.

6.      Ierēdnis nevar aizbildināties ar cita ierēdņa rīcību, kuru tas uzskata par nelikumīgu, konkrēti, cieņu aizskarošu, lai savukārt pārkāptu Civildienesta noteikumu 12. pantā minēto lojalitātes pienākumu un pienākumu ievērot cieņu pret amatu.

(skat. 108. punktu)

7.      Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantā ietvertais princips, saskaņā ar kuru “disciplinārlieta ir jāaptur, nogaidot krimināllietas iznākumu”, attiecas uz tāda ierēdņa situāciju, pret kuru vienlaikus ir ierosināta krimināllieta par tiem pašiem faktiem, kas minēti disciplinārlietā, nevis uz tāda ierēdņa situāciju, kurš ierosinājis krimināllietu pret kādu no saviem kolēģiem.

(skat. 113. punktu)

8.      Attiecībā uz disciplinārlietu par to, ka viens ierēdnis aizskāris cita ierēdņa vai darbinieka cieņu, nevienā Civildienesta noteikumu normā nav paredzēts, ka administrācija varētu ierosināt disciplinārlietu vienīgi ar pamatojumu, ka šī persona ir iesniegusi pamatotu lūgumu sniegt palīdzību.

(skat. 121. punktu)

9.      Lai arī no Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta izriet, ka iecēlējinstitūcijai, lai uzsāktu disciplinārlietu, jāpamatojas uz izmeklēšanas ziņojumu, kas paredz, ka, lai noskaidrotu norādīto faktu un ar tiem saistīto apstākļu patiesumu, ir notikusi objektīva un uz sacīkstes principu balstīta izmeklēšana, nekas neliedz administrācijai šo izmeklēšanu veikt vienkārši kā faktu, kas tai darīti zināmi, pārbaudi, neveicot papildu pasākumus.

Tāpat – lai arī labas pārvaldības princips liek minētajai institūcijai rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus tai iesniegtās lietas atbilstošos elementus, neviena tiesību norma neparedz, ka veiktajai izmeklēšanai jābūt apsūdzošai vai attaisnojošai. Faktiski administrācijai nav jāaizstāj ierēdnis, par kura darbībām ierosināta disciplinārlieta, lai viņa vietā centos rast attaisnojošus vai, iespējams, nosakāmo sodu mīkstinošus elementus.

(skat. 123. un 124. punktu)

Atsauce

Tiesa: Z/Tiesa, minēts iepriekš, 266.–268. punkts.