Language of document : ECLI:EU:F:2013:130

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 16. septembrī

Lieta F‑92/11

Carla Faita

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)

Civildienests – Psiholoģiska vardarbība – Lūgums sniegt palīdzību – Lēmuma pamatojums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru C. Faita lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2011. gada 14. jūnija lēmumu, ar ko noraidīta 2011. gada 14. februāra sūdzība, un, otrkārt, piespriest EESK tai samaksāt summu EUR 15 000 kā kompensāciju par apgalvoto ciesto morālo kaitējumu.

Nolēmums      Prasību noraidīt. C. Faita sedz savus, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Lūgums sniegt palīdzību – Jēdziens – Lūgums pieņemt lēmumu vai atlīdzināt zaudējumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu – Lūgumā minētās rīcības pārtraukšana – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Ierēdņa, kurš iespējami ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, prasība, kas vērsta pret atteikumu uz lūgumu sniegt palīdzību – Prasītāja pensionēšanās pirms prasības celšanas – Intereses celt prasību saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Pamati – Pamats par psiholoģiskas vardarbības esamību – Pienākums ņemt vērā visus atbilstošos faktiskos apstākļus

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

5.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Noraidošs lēmums – Administrācijas pienākuma aizstāt apstrīdētā tiesību akta pamatojumu neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. pants)

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma –Apjoms – Pārbaude tiesā – Termiņi

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

7.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Iespējamā cietušā paaugstināšana amatā – Apstākļi, kas neizslēdz vardarbības pastāvēšanu

(Civildienesta noteikumu 12.a pants)

8.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Novērtējuma ziņojumā ietvertas piezīmes un vērtējumi – Netieši pierādījumi, kas nav noteicoši vardarbības pastāvēšanā

(Civildienesta noteikumu 12.a pants)

9.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskās vardarbības jomā – Iespējamā cietušā pienākums ievērot iestādes iekšējos noteikumos paredzēto procedūru, iesniedzot lūgumu sniegt palīdzību – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

10.    Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Piemērošanas joma –Apjoms – Ierobežojumi

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

11.    Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Ierēdnis, kurš ir atcelts no nodaļas vadītāja aizvietotāja amata – Fakts, kas nav uzskatāms par vardarbību

(Civildienesta noteikumu 12.a pants)

1.      Par lūgumu sniegt palīdzību ir uzskatāms ne tikai tāda ierēdņa iesniegts lūgums, kurš apgalvo, ka sava amata vai pienākumu dēļ viņš vai viņa ģimenes locekļi ir cietis no draudiem, aizvainojumiem, aizskārumiem, neslavas celšanu vai uzbrukumiem to personai vai to īpašumam, bet arī jebkurš ierēdņa lūgums, kurā iecēlējinstitūcija tiek aicināta pieņemt lēmumu vai lemt par zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 24. pantu, pat ja prettiesiskā rīcība ir pārtraukta.

(skat. 48. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 8. februāris, F‑95/09 Skareby/Komisija, 25. un 26. punkts.

2.      Ierēdnim vai bijušajam ierēdnim, kurš apgalvo, ka ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, un kurš tiesā apstrīd iestādes atteikumu pēc būtības izskatīt viņa lūgumu sniegt palīdzību, faktiski ir interese celt prasību, pat ja apgalvotie fakti ir pārtraukti vai prasītājs nelūdz ne atlīdzināt ciesto kaitējumu, kas radies no apgalvotās vardarbības, ne uzsākt disciplinārlietu pret iespējamo vardarbības izdarītāju, ne atcelt kādu no tiesību aktiem, kas, viņaprāt, ir veicinājuši minēto vardarbību, tā kā tas, ka administrācija eventuāli atzīst psiholoģiskas vardarbības esamību, pats par sevi var radīt labvēlīgas sekas vardarbībā cietušās personas rekonstrukcijas terapeitiskajā procesā. Šajā ziņā apstāklis, ka iespējami cietusī persona bija pensionējusies pirms prasības celšanas, nemazina viņas interesi celt prasību.

(skat. 55. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: Skareby/Komisija, minēts iepriekš, 26. punkts.

3.      Izskatot prasību par iespējamu psiholoģisku vardarbību, lai novērtētu, vai pastāv nelabvēlīgas darbības, Savienības tiesai ir jāņem vērā visi atbilstošie faktiskie apstākļi. Lēmums ir faktisks elements, kurš var būt netiešs pierādījums par šādām darbībām, kas tostarp jāņem vērā, un nav nemaz vajadzības izvērtēt tā likumību, un prasības celšanas termiņa izbeigšanās neliedz tiesai konstatēt, ka ir bijusi vardarbība. Vēl jo vairāk tas tā ir tad, ja pastāv iespēja, ka diskriminācija tiek atklāta tikai pēc tam, kad ir beidzies termiņš prasības celšanai par lēmumu, kurā tā ir ietverta.

(skat. 57. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. februāris, F‑68/09 Barbin/Parlaments, 109. punkts.

4.      Lai prasība būtu pieņemama, pietiek, ka prasītāja argumentācijā vismaz vienu pamatu, kas izvirzīts kāda prasījuma atbalstam, var identificēt pietiekami rūpīga persona. Ja ir viegli identificējami vairāki pamati, kas izvirzīti prasījumu atbalstam, prasību nevar atzīt par nepieņemamu.

(skat. 61. punktu)

5.      Tā kā administrācijai nav pienākuma paust nostāju par katru ierēdņa lūgumā izvirzīto argumentu, tad, ja lēmums ir atbilstoši pamatots, administrācijai, kad tā lemj par sūdzību, kas vērsta pret šo lēmumu, nav iemesla atteikties no šī pamatojuma, sniedzot jaunu pamatojumu, kas atšķiras no iepriekšējā.

(skat. 66. punktu)

6.      Savienības tiesai veiktajā administrācijas, kurā ir iesniegts lūgums sniegt palīdzību, pieņemto pasākumu pārbaudē ir tikai jāuzzina, vai attiecīgā iestāde ir balstījusies uz pieņemamu pamatojumu, it īpaši, vai tā ir iekļāvusies saprātīgos termiņos un vai tā savu novērtējuma brīvību nav izmantojusi acīmredzami nepareizi. Šajā ziņā pietiek, ka viens no iecēlējinstitūcijas izvirzītajiem pamatiem ir pieņemams un pietiekams, lai lēmums būtu likumīgs.

Kas attiecas uz tāda lēmuma likumību, ar kuru ir noraidīts lūgums sniegt palīdzību bez administratīvās izmeklēšanas uzsākšanas, tiesai ir jāpārbauda šī lēmuma pamatotība, ņemot vērā informāciju, ko, konkrēti, ieinteresētā persona savā lūgumā sniegt palīdzību bija darījusi zināmu administrācijai.

(skat. 85. un 98. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 25. oktobris, T‑154/05 Lo Giudice/Komisija, 137. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 14. aprīlis, F‑113/07 Šimonis/Komisija, 69. un 70. punkts.

7.      Apstāklis, ka ierēdnis ir paaugstināts amatā, neļauj izslēgt iespēju, ka viņš ir cietis no vardarbības vai nelabvēlīgas rīcības no viņa priekšnieka, vēl jo vairāk tāpēc, ka ierēdņa paaugstināšana tika nolemta pret viņa priekšnieka gribu.

(skat. 89. punktu)

8.      Fakts, ka ierēdņa novērtējuma ziņojumi nav negatīvi, neļauj izslēgt iespēju, ka pret viņu pastāv vardarbība vai nelabvēlīga rīcība, tā kā šāda uzvedība var izpausties ārpus novērtējuma. Faktiski novērtējuma ziņojumā iekļautās piezīmes un vērtējumus, pat ja tie ir negatīvi, pašus par sevi nevar uzskatīt par norādēm uz to, ka ziņojums ir ticis sagatavots psiholoģiskas vardarbības nolūkā.

(skat. 90. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 2. decembris, F‑15/07 K/Parlaments, 39. punkts.

9.      Tas, ka ierēdnis vardarbības gadījumā nav uzsācis procedūru, kas paredzēta iestādes iekšējos noteikumos, neliedz iecēlējinstitūcijai pārbaudīt apgalvojumu, kas minēti administrācijai adresētajā lūgumā sniegt palīdzību, patiesumu. Faktiski īstenošanas pasākums var tikai noteikt pamatu ierēdņa Civildienesta noteikumos paredzētajām tiesībām, taču neierobežojot to apjomu, tā ka attiecīgā iestāde nevar ierēdņa tiesībām iesniegt lūgumu sniegt palīdzību izvirzīt nosacījumu, ka iepriekš ir jāievēro iekšēja procedūra, kas nav paredzēta Civildienesta noteikumos. Lai gan ir ieteicams ievērot iekšējās procedūras, kuras ir ieviestas ar vispārīgiem īstenošanas noteikumiem, šādas procedūras nevar liegt ierēdņiem Civildienesta noteikumos noteiktās tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību Savienības tiesā par tiesību aktu, iepriekš neizsmeļot šīs pastāvošās iekšējās procedūras.

(skat. 91. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2009. gada 18. maijs, F‑138/06 un F‑37/08 Meister/ITSB, 138.–140. punkts.

10.    Lai arī iecēlējinstitūcijai ir jāiejaucas, ja notiek ar dienesta kārtību un vienmērīgu dienesta gaitu nesaderīgs starpgadījums, no tās nevar prasīt veikt izmeklēšanu, balstoties tikai uz vienkāršiem apgalvojumiem bez pierādījumiem vai vismaz sākotnējiem pierādījumiem. Faktiski, lai aizsargātu personu tiesības, kuras, iespējams, tiks skartas, minētajai iestādei ir jāpārliecinās, ka pirms izmeklēšanas uzsākšanas tās rīcībā ir norādes, kas varētu pamatot šīs iespējamās aizdomas. Līdz ar to ierēdnim, kurš iesniedz ar Civildienesta noteikumu 24. pantu pamatotu lūgumu, ir jāsniedz sākotnēji pierādījumi par darbību, kas ir pret viņu vērstas, patiesumu. Tikai tad, ja iestādes rīcībā ir šāda informācija, tai ir jāveic atbilstoši pasākumi.

(skat. 97. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, 15. un 16. punkts.

Vispārējā tiesa: 2012. gada 12. jūlijs, T‑308/10 P Komisija/Nanopoulos, 152. punkts.

11.    Fakts, ka nodaļas vadītājs nolemj, ka ierēdnis vairs viņu neaizvietos viņa prombūtnes laikā, nav uzskatāms par pierādījumu psiholoģiskai vardarbībai vai nelabvēlīgai rīcībai no viņa puses, jo ikviens nodaļas vadītājs var brīvi izvēlēties ierēdni vai darbinieku, kurš viņu aizstās viņa prombūtnes laikā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem viņš paliek pirmā atbildīgā persona nodaļā. Šajā ziņā apstāklim, ka kādam ierēdnim nodaļā ir noteikts darba stāžs vai arī augsta pakāpe, viņam nepiešķir nekādas tiesības veikt nedz personāla vadības, nedz vadoša amata funkcijas.

(skat. 100. punktu)