Language of document : ECLI:EU:F:2013:129

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 16. septembrī

Apvienotās lietas F‑20/12 un F‑43/12

Barbara Wurster

pret

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE)

Civildienests – EIGE personāls – Pagaidu darbinieks – EIGE darbinieku, kas nesen iecelti vidējās vadības līmeņa amatā, vadības spēju pārbaudes procedūra – Pārcelšana amatā, kurā nav jāveic vadība – Tiesības tikt uzklausītam – Likuma piemērošanas joma – Jautājuma izskatīšana pēc savas ierosmes – Pamatojuma aizstāšana, ko pēc savas ierosmes veic tiesa

Priekšmets      Prasības, kas celtas saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kurām B. Wurster lūdz, pirmajā lietā, kas reģistrēta ar numuru F‑20/12 (turpmāk tekstā – “prasība F‑20/12”), un otrajā lietā, kas reģistrēta ar numuru F‑43/12 (turpmāk tekstā – “prasība F‑43/12”), galvenokārt, pirmkārt, atcelt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta [Institut européen pour l’égalité entre les hommes un les femmes] (turpmāk tekstā – “EIGE” vai “Institūts”) direktores 2011. gada 8. septembra lēmumu no 2011. gada 1. oktobra viņu pārcelt Resursu un dokumentācijas centra grupas vadītājas amatā, otrkārt, atcelt EIGE direktores (turpmāk tekstā – “direktore”) 2012. gada 12. janvāra lēmumu viņai nepiešķirt vadības piemaksu par laikposmu no 2010. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 30. septembrim un, treškārt, viņai izmaksāt vadības piemaksu par laikposmu no 2010. gada 1. jūnija līdz 2011. gada 30. septembrim, kā arī nokavējuma procentus, kas aprēķināti pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās likmes refinansēšanas operācijām, palielinot par diviem punktiem

Nolēmums      Atcelt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta direktores 2011. gada 8. septembra lēmumu pārcelt B. Wurster Resursu un dokumentācijas centra grupas vadītājas amatā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts sedz savus un atlīdzina B. Wurster tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība, kurā saglabāts tās priekšmets, lai arī pēc tās iesniegšanas prasītājs ir atbrīvots no amata – Intereses celt prasību saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Neierobežota kompetence – Tiesību saņemt piemaksu atzīšana

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

3.      Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Novērtējums – Vadības spēju novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Pienākums lietderīgi uzklausīt ieinteresēto personu – Piemērojamība

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pants)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Nepārvarama vara – Jēdziens – Vasaras atvaļinājums – Izslēgšana

5.      Ierēdņu celta prasība – Pamats par likuma piemērošanas jomas neievērošanu – Konstatējums pēc savas iniciatīvas

6.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Materiālo tiesību normas atpakaļejošais spēks – Nosacījumi

7.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Pamats par būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu – Administrācijas kompetence – Neefektīvs pamats

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Prasības pieņemamības nosacījumi, it īpaši, ja nav intereses celt prasību un nav ievēroti Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants, ir saistīti ar absolūtu šķērsli tiesas procesam, kas tiesai ir jāpārbauda pēc savas ierosmes. Interese celt prasību tiek novērtēta brīdī, kad prasītājs ceļ prasību, nevis tad, kad tiesa sniedz nolēmumu.

Protams, apstāklis, ka pagaidu darbinieks pēc prasības celšanas ir iesniedzis atlūgumu, var radīt jautājumu, vai prasība nav palikusi bez priekšmeta, taču, ja prasībai zūd priekšmets, šis apstāklis pats par sevi neuzliek Savienības tiesai pienākumu paziņot par tiesvedības izbeigšanu pirms sprieduma taisīšanas priekšmeta neesamības dēļ. Faktiski pat tiesvedības izbeigšanas gadījumā tiesai ir jāatrisina tiesāšanās izdevumu jautājums, kas – tā kā prasība tika celta – ir atkarīgs no tā, vai tā ir bijusi pamatota.

(skat. 55.–57. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 29. jūnijs, C‑154/99 P Politi/Eiropas Izglītības fonds, 15. punkts; 2007. gada 7. jūnijs, C‑362/05 P Wunenburger/Komisija, 47. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 23. oktobris, F‑44/05 RENV Strack/Komisija, 97. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta pēdējo teikumu Civildienesta tiesai ir piešķirta neierobežota kompetence finanšu rakstura tiesvedībās. Šī neierobežotā kompetence ļauj Civildienesta tiesai atzīt tiesības saņemt piemaksas.

Šajā ziņā pēc analoģijas ar prasījumiem par atlīdzību, ja kāda persona lūdz Civildienesta tiesu atzīt tai par labu šādu tiesību esamību, tad agrāka prettiesiska lēmuma dēļ, kura pieņemšana bija pamatojusi administrācijas atteikumu šai personai samaksāt apstrīdēto piemaksu, tai ir jāuzsāk pirmstiesas procedūra, trīs mēnešu laikā, sākot no šī lēmuma paziņošanas vai uzzināšanas par to, iesniedzot sūdzību, un tā tas ir pat tad, ja tā neprasa atcelt šo aktu.

(skat. 61. un 63. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑15/93 Vienne/Parlaments, 41. punkts; 2007. gada 19. jūnijs, T‑473/04 Asturias Cuerno/Komisija, 23. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Ikvienai personai, uz kuru attiecas novērtējuma ziņojums, kas var atstāt ietekmi uz viņas karjeru, ir jādod iespēja izteikt savus apsvērumus, pirms šis ziņojums kļūst galīgs, pat ja nav šāda skaidra noteikuma. Tāpat tas ir attiecībā uz pagaidu darbinieka vadības spēju novērtējuma ziņojumu, kas ir sagatavots, balstoties uz Savienības aģentūras iekšējiem noteikumiem.

Šajā ziņā apstāklis, ka ieinteresētā persona ir piedalījusies apspriedē Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 14. pantā paredzētās procedūras ietvaros, nevar atbrīvot aģentūru no apspriedes rīkošanas vadības spēju pārbaudes procedūrā. Attiecīga dokumenta nosūtīšana nevar aizstāt apspriedi. Faktiski minētajā 14. pantā paredzētās procedūras mērķis ir novērtēt attiecīgās personas spējas tikt galā ar viņa amatam atbilstošajiem uzdevumiem, kā arī viņa efektivitāti un uzvedību dienestā, kas jāskata kopumā, savukārt vadības spēju pārbaudes procedūra paredz vienīgi pārbaudīt attiecīgās personas vadības spējas.

Turklāt, lai procesuālo noteikumu pārkāpums izraisītu akta atcelšanu, ir nepieciešams, lai gadījumā, ja šī pārkāpuma nebūtu, rezultāts būtu citāds. Šis nosacījums ir izpildīts vadības spēju novērtējuma ziņojuma gadījumā, ja šis ziņojums ir balstīts uz subjektīviem spriedumiem, tātad tādiem, kurus var mainīt.

(skat. 75., 77.–79. un 82. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, 156. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, 71. punkts; 2007. gada 25. oktobris, T‑27/05 Lo Giudice/Komisija, 49. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. septembris, F‑4/10 Nastvogel/Padome, 90. un 94. punkts.

4.      Nepārvarama vara nozīmē trīs nosacījumu izpildīšanu, proti, apgalvotajam notikumam ir jābūt ārkārtējam, neparedzamam un nepārvaramam, kas nav vasaras atvaļinājuma gadījums.

(skat. 80. punktu)

5.      Tā kā pamats par likuma piemērošanas jomas neievērošanu ir absolūts, Civildienesta tiesai ir pienākums jautājumu izskatīt pēc savas ierosmes, jo tā neievērotu savu tiesas, kas lemj par tiesiskumu, lomu, ja tā neatzītu – pat ja lietas dalībnieki to neapstrīd –, ka attiecīgais tajā apstrīdētais lēmums ir pieņemts, balstoties uz tiesību normu, kura attiecīgajā gadījumā nevar tikt piemērota. Pēc savas ierosmes izvirzīta absolūta pamata mērķis ir likt ievērot normu, kuru tā nozīmības dēļ nevar atstāt lietas dalībnieku rūpības vai viņu rakstisko apsvērumu kvalitātes ziņā, un līdz ar to apstāklis, ka prasītājs nesniedz pietiekami precīzu faktisko un juridisko kontekstu, netraucē Civildienesta tiesai pēc savas ierosmes pārbaudīt absolūtu pamatu par likuma piemērošanas jomas neievērošanu.

(skat. 84. un 88. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 15. jūlijs, no T‑576/93 līdz T‑582/93 Browet u.c./Komisija, 35. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 29. septembris, F‑74/10 Kimman/Komisija, 44. punkts, spriedums pārsūdzēts Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lieta T‑644/11 P.

6.      Tiesisko situāciju noteiktības princips vispārīgi iestājas pret to, ka vispārpiemērojama tiesību akta piemērojamība laikā tiek noteikta ar brīdi pirms tā publicēšanas, un izņēmuma kārtā ir pieļaujams pretējais, ja to prasa tādējādi sasniedzamais mērķis un ja pienācīgi tiek ievērota iesaistīto personu tiesiskā paļāvība. Turklāt šādām sekām skaidri jāizriet no attiecīgo noteikumu formulējuma, mērķa vai sistēmas.

Protams, ikviens jauns noteikums ir piemērojams ne vien situācijām, kas radīsies, bet arī situāciju, kas jau radušās iepriekšējās normas spēkā esamības laikā, bet kas tomēr nav pilnībā izveidojušās, vēlākām sekām. Katrā ziņā pilnībā vēl neizveidojušās situācijas attiecas uz gadījumiem, kad personas laikā, kad kāda tiesību norma tika atcelta vai grozīta, tikai daļēji izpildīja nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai šī tiesību norma tiktu piemērota.

(skat. 93., 95. un 96. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1982. gada 10. februāris, 21/81 Bout, 13. punkts; 1991. gada 11. jūlijs, C‑368/89 Crispoltoni, 17. punkts.

Civildienesta tiesa: 2012. gada 13. jūnijs, F‑31/10 Guittet/Komisija, 47. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra; 2012. gada 13. jūnijs, F‑63/10 BL/Komisija, 58. punkts.

7.      Ja piemaksa ir piešķirta bez spēkā esoša juridiska pamata, lai kāda arī būtu prasītāja, kurš vēlas saņemt minēto piemaksu, izvirzīto pamatu pamatotība, administrācija nevarēja, izpildot spriedumu, izmaksāt šo piemaksu, jo šāds maksājums būtu prettiesisks.

(skat. 99. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1987. gada 20. maijs, 432/85 Souna/Komisija, 20. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 4. februāris, F‑15/08 Wiame/Komisija, 27. punkts; 2011. gada 26. septembris, F‑31/06 Pino/Komisija, 112. punkts.