Language of document : ECLI:EU:F:2013:40

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2013. gada 21. martā

Lieta F‑93/11

Jamal Taghani

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Atlases komisijas lēmums liegt piedalīties novērtējuma pārbaudījumos – Tiesību aizsardzības līdzekļi – Prasība tiesā, kas celta, nesagaidot lēmumu par sūdzību – Pieņemamība – Grozījums paziņojumā par konkursu pēc priekšatlases testiem – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips – Tiesiskā noteiktība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko J. Taghani lūdz, pirmkārt, atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/111/10 atlases komisijas lēmumu nepielaist viņu dalībai novērtējuma pārbaudījumos un, otrkārt, piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas viņam esot nodarīts ar šo lēmumu

Nolēmums Atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/111/10 atlases komisijas 2011. gada 15. jūnija lēmumu nepielaist J. Taghani novērtējuma pārbaudījumiem. Komisija izmaksā J. Taghani EUR 1000. Pārējā daļā prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Prasība par konkursa atlases komisijas lēmumu – Grozījums paziņojumā par konkursu pēc priekšatlases testiem – Kandidāts, kas nevar turpināt piedalīties konkursā, pat ja grozījumu nebūtu – Nepieņemamība – Izņēmums

(Civildienesta noteikumu 91. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Prasība, kas vērsta pret lēmumu nepielaist pie konkursa pārbaudījumiem – Iespēja izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Konkursa atlases komisijas lēmums – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Neobligāts raksturs – Lēmums, kas pamatots ar konkursa paziņojumu, kurš grozīts pēc priekšatlases testiem – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 2. punkts)

4.      Ierēdņu celta prasība – Konkursa atlases komisijas lēmums – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Neobligāts raksturs – Iesniegšana – Sekas – Tiesību tieši vērsties Savienības tiesā saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 2. punkts)

5.      5.     Ierēdņi – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Sekmīgas nokārtošanas nosacījumi – Konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi – Grozījums paziņojumā par konkursu pēc priekšatlases testiem, kura dēļ kandidātiem samazinājušās iespējas tos sekmīgi nokārtot – Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

6.      Ierēdņi – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Sekmīgas nokārtošanas nosacījumi – Konkursa paziņojumā paredzētie nosacījumi – Grozījums paziņojumā par konkursu pēc priekšatlases testiem, kura dēļ kandidātiem samazinājušās iespējas tos sekmīgi nokārtot – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

7.      Ierēdņi – Principi – Samērīgums – Piemērojamība – Atsaukšanās uz pasākumu, kas ir pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā uz attaisnojumu – Izslēgšana

1.      Saistībā ar prasību atcelt atlases komisijas lēmumu, kas pamatots ar konkursa paziņojumu, kurš ar labojumu grozīts pēc priekšatlases testu rīkošanas, un ar ko prasītājs nav pielaists novērtējuma pārbaudījumiem, prasītājam nav intereses celt prasību, ja izrādās, ka, pat ja labojuma nebūtu, viņš nebūtu varējis turpināt piedalīties konkursā.

Tomēr citādi ir tad, ja nav juridiski pietiekami pierādīts, ka prasītājs nebūtu ticis pielaists nākamajam konkursa posmam un ka tādējādi prasītāja intereses celt prasību neesamība nav pārliecinoši pierādīta.

(skat. 29., 31. un 32. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 9. novembris, T‑285/02 un T‑395/02 Vega Rodríguez/Komisija, 25. un 27. punkts.

2.      Ņemot vērā sarežģīto raksturu, kāds ir darbā pieņemšanas procedūrai, kas sastāv no vairākiem secīgiem, ļoti cieši saistītiem, lēmumiem, prasībā, kura vērsta pret vēlāku individuālu lēmumu, piemēram, lēmumu nepielaist novērtējuma pārbaudījumiem, – prasītājs ir tiesīgs atsaukties uz pārkāpumiem, kas notikuši konkursa norises gaitā, tostarp pārkāpumiem, kuru avots var tikt atrasts pašā paziņojuma par konkursu tekstā.

(skat. 38. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 16. septembris, T‑60/92 Noonan/Komisija, 23. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 14. aprīlis, F‑82/08 Clarke u.c./ITSB, 79. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Iepriekšēja administratīvā sūdzība ir obligāti jāiesniedz, ja apstrīdēto tiesību aktu ir izdevusi iecēlējinstitūcija, bet tās iesniegšana ir fakultatīva, ja tiesību aktu ir pieņēmusi konkursa atlases komisija.

Attiecībā uz prasību, kas vērsta pret konkursa atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju sarakstā ar kandidātiem, kuri saņēmuši vislabāko vērtējumu priekšatlases testos, prasītājam ir atļauts tieši vērsties Savienības tiesā bez iepriekšējas administratīvās sūdzības, pat ja viņš apstrīd kādu no konkursa paziņojumā noteiktajiem elementiem vai tā labojumu.

Turklāt tādēļ, ka konkursa atlases komisijas lēmums ir pamatots ar konkursa paziņojumu, kas ir ticis grozīts ar labojumu pēc priekšatlases testu norises, noraidītajam kandidātam nezūd tiesības tieši celt prasību par atlases komisijas lēmumu.

(skat. 39.–41. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Noonan/Komisija, minēts iepriekš, 23. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 28. oktobris, F‑77/08 Vicente Carbajosa u.c./Komisija, 27.–31. un 35.–37. punkts.

4.      Administratīvās sūdzības procesam nav nozīmes, ja iebildumi ir vērsti pret konkursa atlases komisijas lēmumiem, jo iecēlējinstitūcijai nav līdzekļu, lai minētos lēmumus grozītu, tādēļ konkursa atlases komisijas lēmuma pārsūdzības līdzeklis parasti ir tieša vēršanās Savienības tiesā.

Šajā ziņā ne no Civildienesta noteikumiem, ne judikatūras neizriet, ka konkursa kandidāts, kurš tomēr ir nolēmis vērsties iecēlējinstitūcijā ar sūdzību par konkursa atlases komisijas lēmumu, nevarētu tieši vērsties tiesā, nesagaidot iecēlējinstitūcijas lēmumu par savu sūdzību. Gluži pretēji, ja kandidāts, iesniedzot administratīvu sūdzību, vēršas iecēlējinstitūcijā, šādas rīcības, lai kāda arī nebūtu tās juridiskā nozīme, dēļ kandidātam nezūd tiesības tieši vērsties tiesā. Tādējādi, ja izklāstītajos apstākļos konkursa kandidāts nolemj tieši vērsties tiesā, tad tiesai ir jānosaka, vai prasība ir tiksi celta trīs mēnešu un desmit dienu termiņā no dienas, kad prasītājam paziņots tam nelabvēlīgais lēmums.

(skat. 44. un 46.–48. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2012. gada 20. jūnijs, F‑66/11 Cristina/Komisija, 37., 40. un 41. punkts, un tajos minētā judikatūra.

5.      Paziņojumā par konkursu paredzēto testu vērtēšanas noteikumu grozījums var ietekmēt iespēju, ka ieinteresētā persona tiks iekļauta to kandidātu sarakstā, kuri pielaisti novērtējuma pārbaudījumiem, jo šāda grozījuma rezultātā var pieaugt kandidātu, kuri testos saņēmuši minimālo vērtējumu, skaits, tādējādi samazinoties iespējai, ka šī persona iekļūs labāko kandidātu vidū. Šajā ziņā, piemērojot konkursa paziņojuma labojumu pēc priekšatlases testiem, netiek ievēroti solījumi, kādi šai personai bija sniegti ar paziņojumu par konkursu, un tātad tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Proti, salīdzinoši pārbaudījumi pēc definīcijas ir pārbaudījumi, kuros katra kandidāta sniegums tiek izvērtēts salīdzinājumā ar pārējo kandidātu sniegumu, tādējādi šiem pārbaudījumiem pielaisto kandidātu skaits var ietekmēt atlases komisijas sniegto kandidātu vērtējumu. Pēdējos minētajos vērtējumos atspoguļojas subjektīvs spriedums par kandidāta sniegumu attiecībā pret pārējo kandidātu sniegumu. No tā izriet, ka, jo lielāks ir kandidātu skaits šādos pārbaudījumos, jo augstākas ir atlases komisijas prasības attiecībā pret kandidātiem.

(skat. 71., 72., 75. un 89. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. marts, T‑24/01 Staelen/Parlaments, 57. punkts.

6.      Tiesiskās noteiktības principa mērķis ir nodrošināt, ka ir iespējams paredzēt situācijas un tiesiskās attiecības, uz ko attiecas Savienības tiesības. Lai gan parasti šis princips nepieļauj to, ka par Savienības iestāžu akta piemērojamības laikā atskaites punktu tiek noteikts brīdis pirms tā publicēšanas, izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs izvirzītā mērķa sasniegšanai un ja pienācīgi tiek ievērota ieinteresēto personu tiesiskā paļāvība, ir pieļauts pretējais. Šie nosacījumi nav izpildīti, ja tiek izdarīts labojums paziņojumā par konkursu, grozot minētā konkursa priekšatlases testu vērtēšanu pēc šo testu norises.

Protams, ja iecēlējinstitūcija pēc paziņojuma par konkursu publicēšanas atklāj, ka izvirzītie nosacījumi ir bijuši stingrāki, nekā nepieciešams dienesta vajadzībām, tā var vai nu turpināt procedūru, attiecīgā gadījumā pieņemot darbā mazāku veiksmīgo kandidātu skaitu, nekā sākotnēji paredzēts, vai arī sākt konkursa procedūru no jauna, atsaucot sākotnējo paziņojumu par konkursu un aizstājot to ar labotu paziņojumu. Tomēr labojuma izdarīšana paziņojumā par konkursu pēc atsevišķu pārbaudījumu rīkošanas nevar tikt uzskatīta par līdzvērtīgu šiem risinājumiem.

(skat. 76.–78., 81. un 82. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2005. gada 15. septembris, C‑199/03 Īrija/Komisija, 69. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 2. oktobris, T‑356/94 Vecchi/Komisija, 56. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 10. novembris, T‑260/09 P ITSB/Simões Dos Santos, 48. punkts un tajā minētā judikatūra.

7.      Saskaņā ar samērīguma principu, kas ir viens no Savienības tiesību vispārējiem principiem, lai Savienības iestādes veikts pasākums būtu tiesisks, tam ir jāatbilst nosacījumam, ka tad, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, kā arī radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas ar izvirzīto mērķi. Tomēr, ņemot vērā, ka samērīguma princips ir piemērojams tikai tad, ja ir izvēle starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ar apsvērumiem, kuri saistīti ar pasākuma samērīgumu, nevar attaisnot tāda akta, ar kuru tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kā paziņojuma par konkursu labojuma pieņemšanu pēc priekšatlases testu rīkošanas.

(skat. 88. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 21. oktobris, T‑49/03 Schumann/Komisija, 52. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, F‑76/05 Torijano Montero/Padome, 81. punkts un tajā minētā judikatūra.