Language of document : ECLI:EU:C:2013:289

Lieta C‑508/11 P

Eni SpA

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Butadiēnkaučuka un emulsijas polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka tirgus – Mātesuzņēmuma vainojamība meitasuzņēmuma pārkāpjošā rīcībā – Izšķirošas ietekmes faktiskas izmantošanas prezumpcija – Pienākums norādīt pamatojumu – Pārkāpuma smagums – Palielinošā faktora piemērošana preventīvas ietekmes nodrošināšanai – Konkrētā ietekme uz tirgu – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Recidīvs

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 8. maija spriedums

1.        Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība – Pamats, kura mērķis ir vienīgi apstrīdēt pārsūdzētā sprieduma pamatotību – Pieņemamība

2.        Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem, tostarp kontrolakciju sabiedrības gadījumā – Ņemšana vērā, ievērojot nevainīguma prezumpcijas, sodu individuālas attiecināmības, tiesiskās noteiktības princips un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu – Atspēkojams raksturs – Pierādīšanas pienākums

(LESD 101. pants)

3.        Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Piemērojamība

(Tiesas statūtu 36. pants)

4.        Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Lēmums, ar kuru tiek noteikts naudas sods un piemērots palielinošais faktors recidīva dēļ – Atsauce uz agrākiem Komisijas lēmumiem, kas nav adresēti prasītājam, pamatojuma sniegšanai – Nepieļaujamība

(LESD 101., 102. un 296. pants)

5.        Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība

(LESD 101. un 102. pants)

6.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Saistoša vai izsmeļoša kritēriju saraksta neesamība – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Konkrētās ietekmes uz tirgu ņemšana vērā – Kritērijs, kas var izraisīt naudas soda apmēra palielinājumu, ar nosacījumu, ja tas ir izmērāms

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

7.        Apelācija – Pamati – Kāda Vispārējās tiesas argumentācijas aspekta precīzas kritikas nepieciešamība

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

8.        Apelācija – Tiesas kompetence – Pirmās instances tiesas novērtējuma par uzņēmumam uzlikta naudas soda apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ – Izslēgšana

(LESD 101. pants; Tiesas statūtu 58. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)

9.        Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs – Aprēķināšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā – Visu sabiedrību, kas veido ekonomisko vienību, kura rīkojas kā uzņēmums, kopējais apgrozījums

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

10.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Brīdis, kas jāņem vērā – Pārkāpuma izdarīšanas brīdis – Meitasuzņēmums, kurš pēc pārkāpuma izdarīšanas daļu savu darbību ir nodevis citai grupas sabiedrībai vai kurš pēc šī pārkāpuma izdarīšanas ir beidzis pastāvēt – Ietekmes uz mātesuzņēmuma atbildību neesamība

(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

11.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Iespēja Komisijai tiesvedības laikā sniegt tās lēmumā neesošu pamatojumu – Neesamība

(LESD 101., 102. un 296. pants)

12.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Paziņojuma par iebildumiem adresāta uzņēmuma faktisko un tiesisko elementu neapstrīdēšanas administratīvā procesa laikā ņemšana vērā– Neesamība

(LESD 101., 102. un 296. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 41. un 62. punktu)

2.        Konkurences tiesību jomā, īpašajā gadījumā, kad mātesuzņēmumam pieder viss vai gandrīz viss tā meitasuzņēmuma, kurš ir pārkāpis Savienības konkurences tiesību normas, kapitāls, tostarp gadījumā, kad kontrolakciju sabiedrībai pilnībā pieder iestarpinātās sabiedrības kapitāla daļas, kurai savukārt pilnībā pieder tās grupas meitasuzņēmuma kapitāldaļas, kurš ir Savienības konkurences tiesību normu pārkāpjošās rīcības īstenotājs, pastāv atspēkojama prezumpcija, saskaņā ar kuru šis mātesuzņēmums faktiski izmanto izšķirošu ietekmi uz savu meitasuzņēmumu un kontrolakciju sabiedrības gadījumā uz gan iestarpinātās sabiedrības, gan meitasuzņēmuma rīcību. Šīs prezumpcijas mērķis ir līdzsvarot mērķa sodīt konkurences noteikumiem pretēju rīcību un novērst tās atkārtošanos svarīgumu, no vienas puses, ar tādu atsevišķu vispārīgo Savienības tiesību principu kā it īpaši nevainīguma prezumpcija, sodu individuāla attiecināmība, tiesiskās noteiktības princips, kā arī tiesības uz aizstāvību, tostarp pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips, svarīgumu, no otras puses. Mātesuzņēmumam šī prezumpcija ir jāatspēko, sniedzot pierādījumus, ka tas un tā meitasuzņēmums neveidoja vienu uzņēmumu, kas izdarījis attiecīgo pārkāpumu, LESD 101. panta izpratnē. Šajā ziņā mātesuzņēmumam ir jāpierāda, ka tā nav īstenojusi izšķirošu un noteicošu ietekmi uz savu meitasuzņēmumu ne tikai no darbības viedokļa, bet arī no finanšu viedokļa.

Apstāklis, ka meitasuzņēmumam ir bijusi noteikta neatkarība vai ka mātesuzņēmums nav tieši piedalījies šajā pārkāpumā, nedz arī mudinājis to izdarīt, nav pietiekams, lai atspēkotu šo prezumpciju un pierādītu, ka mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums nav veidojuši vienu uzņēmumu LESD 101. panta izpratnē.

Turklāt apstāklis, ka mātesuzņēmumam bija “vienkārša” tehniska un finanšu koordinatora loma vai ka tas šīm sabiedrībām sniedza finanšu un kapitāla atbalstu, pierāda, ka mātesuzņēmums nav atturējies izmantot noteicošo ietekmi pār saviem meitasuzņēmumiem.

(sal. ar 46.–48., 50. un 63.–69. punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 51., 74., 84. un 102. punktu)

4.        EKL 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai tiesa varētu veikt kontroli.

Tādējādi individuālu lēmumu ietvaros pienākuma pamatot lēmumu mērķis ir ne tikai ļaut tiesai veikt kontroli, bet arī sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu norādi par to, vai lēmumā, iespējams, ir trūkumi, kas ļautu apstrīdēt tā spēkā esamību.

No tā izriet, ka Komisijai, uzliekot naudas sodu sabiedrībai par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu un piemērojot naudas soda aprēķināšanai reizināšanas koeficientu, lai ņemtu vērā to, ka šī pati sabiedrība jau agrāk bija iesaistīta konkurences tiesību normu pārkāpumā, tai ir jāsniedz kopā ar minēto naudas sodu uzliekošo lēmumu izklāsts, kas Savienības tiesām, kā arī šai sabiedrībai ļauj izprast, kādā statusā un kādā mērā tā ir bijusi iesaistīta agrākā pārkāpumā. Tostarp, ja Komisija uzskata, ka minētā sabiedrība ir daļa lēmuma, kas attiecas uz agrāku pārkāpumu, adresāta uzņēmuma, Komisijai šis apgalvojums būtu tiesiski pietiekami jāpamato.

Šis nosacījums nav izpildīts, jo Komisija sava paziņojumā par iebildumiem norāda, ka tā ņems vērā arī agrākos līdzīgu pārkāpumu konstatējumus, šajā ziņā atsaucoties uz agrākiem lēmumiem, kuru adresāte prasītāja nebija.

(sal. ar 71., 126., 127. un 129–131. punktu)

5.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 82. punktu)

6.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 96.–98. punktu)

7.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 102. un 103. punktu)

8.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 105. punktu)

9.        Augstākās 10 % likmes, kas paredzēta Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā, maksimālā robeža ir jāaprēķina, par pamatu ņemot visu sabiedrību, kas veido vienotu ekonomisku vienību, kura rīkojas kā uzņēmums LESD 101. panta izpratnē, kumulatīvo apgrozījumu.

(sal. ar 109. punktu)

10.      Konkurences tiesību jomā, lai atzītu sabiedrības un tādējādi mātesuzņēmuma atbildību par konkurences noteikumu pārkāpumu, noteicošais ir tas, ka sabiedrība, kura bija šāda pārkāpuma izdarīšanā vainojamās sabiedrību grupas daļa, būtu tajā iesaistīta tieši vismaz līdz tās darbību nodošanai citai grupas sabiedrībai un ka, kamēr sabiedrība bija tieši iesaistīta pārkāpumā, to kontrolēja grupas mātesuzņēmums. Turpretī nav nozīmes tam, ka uzņēmumu tiesību pārņemšanas gadījumā pārkāpumu izdarījusī sabiedrība būtu beigusi pastāvēt no ekonomiskā un/vai juridiskā viedokļa.

(sal. ar 111. punktu)

11.      LESD 296. pantā prasītais pamatojums ieinteresētajai personai principā ir jāpaziņo vienlaicīgi ar lēmumu, kurš tai ir nelabvēlīgs. Sākotnējo pamatojuma trūkumu nevar novērst tādējādi, ka ieinteresētā persona lēmuma pamatojumu uzzina tiesvedībā Savienības tiesā.

(sal. ar 128. punktu)

12.      Vispārējās tiesas veiktais vērtējumu, saskaņā ar kuru Komisija lēmumā par konkurences tiesību normu piemērošanu nav sniegusi pietiekami daudz sīki izklāstītu un precīzu ziņu, lai varētu pamatot savu lēmumu, neietekmē tas, ka lēmuma adresāts uzņēmums nav apstrīdējis noteiktus Komisijas apgalvojumus procesa Komisijā laikā, jo neviens Savienības tiesību noteikums neparedz paziņojuma par iebildumiem adresātam administratīvajā procesā pienākumu apstrīdēt dažādos šajā paziņojumā iekļautos faktiskos vai tiesiskos apstākļus.

(sal. ar 136. un 137. punktu)