Language of document : ECLI:EU:F:2014:15

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2014. gada 12. februārī

Lieta F‑83/12

Jean‑Pierre Bodson u.c.

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Darba attiecību līgumiskais raksturs – Atalgojums – EIB prēmiju sistēmas reforma

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru prasītāji, pirmkārt, lūdz atcelt lēmumu, kas ir ietverts 2012. gada aprīļa algas paziņojumos par atlīdzību un ar kuru tiek piemērots Eiropas Investīciju bankas (EIB vai turpmāk tekstā – “banka”) direktoru padomes 2010. gada 14. decembra lēmums un bankas vadības komitejas 2010. gada 9. novembra un 2011. gada 16. novembra lēmumi par prēmiju sistēmas reformu, un, otrkārt, piespriest EIB samaksāt prasītājiem starpību starp summu, kas maksājama saskaņā ar iepriekš minētajiem lēmumiem un agrākajiem noteikumiem, kā arī atlīdzināt zaudējumus un procentus

Nolēmums      Prasību noraidīt. J.‑P. Bodson un septiņi citi prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina Eiropas Investīciju bankas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pieprasījums izņemt no lietas materiāliem puses advokāta sagatavotus dokumentus – Dokumenti, kas ir noformēti kolektīvās pārrunās ar atbildētāju iestādi – Konfidenciāla rakstura neesamība – Noraidīšana

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasības pieteikums – Termiņi – Saprātīga termiņa prasība – Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta piemērošana pēc analoģijas – Nepieļaujamība – Novērtējums atbilstīgi lietas apstākļiem

(LESD 270. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

3.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Ikgadēja prēmija, kas diskrecionāri tiek piešķirta atkarībā no saņēmēja snieguma – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta II pielikums)

4.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Interese celt prasību – Prasība, kas ir vērsta pret pirmo algas paziņojumu pēc atalgojuma sistēmas reformas – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 20. pants)

5.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Darba attiecību regulatīvais raksturs – Dienestu organizēšana un personāla atalgojuma noteikšana – Administrācijas rīcības brīvība

(Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 21. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 13. un 20. pants; Eiropas Investīciju bankas reglamenta 31. pants)

6.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Darba samaksa – Prēmiju sistēmas reforma – Administrācijas rīcības brīvība – Piemērojamība – Pienākums saglabāt iepriekšējo sistēmu, kas ir labvēlīgāka – Neesamība

7.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Dienestu organizēšana – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

1.      Sarakste starp klientu un advokātu, kam ar klientu nav darba tiesisko attiecību, ir konfidenciāla, ja šāda sarakste ir notikusi klienta tiesību uz aizstāvību ietvaros un vajadzībām.

Juridiska konsultācija, kas ir sniegta kolektīvo pārrunu kontekstā starp personāla pārstāvjiem un iestādes vadību un kurai nav nekādas saistības ar sankcijām vai strīdu, nav sarakste, kas ir notikusi advokāta klienta tiesību uz aizstāvību ietvaros un vajadzībām.

(skat. 46. un 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1982. gada 18. maijs, AM & S/Komisija, 155/79, 21. punkts ; 2010. gada 14. septembris, Akzo Nobel Chemicals un Akcros Chemicals/Komisija, C‑550/07 P, 41. punkts

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 4. aprīlis, Hilti/Komisija, T‑30/89, 13. punkts

2.      Runājot par termiņu, kurā prasība ir jāceļ, ja Savienības tiesību normā šāds termiņš nav ticis paredzēts, attiecīgajiem darbiniekiem ir tiesības paļauties nevis uz to, ka pret viņiem netiks izvirzīta iebilde par iepriekšēji noteiktu prasības iesniegšanas termiņa izbeigšanos, bet gan uz to, ka tiks piemērots saprātīgs termiņš, kas ir jānovērtē pēc visiem katras lietas raksturīgajiem apstākļiem, it īpaši, prāvas nozīmes, lietas sarežģītības un iesaistīto lietas dalībnieku rīcības. No tā izriet vispārīgi, ka saprātīga termiņa jēdziens nevar tikt uztverts kā īpašs noilguma termiņš, un konkrēti, ka Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā paredzētais triju mēnešu termiņš nav analoģiski piemērojams kā noilguma termiņš Eiropas Investīciju bankas darbiniekiem, kad tie iesniedz prasību par minētās iestādes izdota, viņiem nelabvēlīga tiesību akta atcelšanu.

Tātad, runājot par prasībām atcelt lēmumus, kas ir ietverti bankas darbinieku algas paziņojumos, un tā kā termiņš prasības celšanai par lēmumu saistībā ar darbinieka finansiālo stāvokli sākas tad, kad ir nosūtīts algas paziņojums, darot zināmu šo lēmumu, un tādējādi ņemot vērā neskaidrību par citas iepriekšējas informēšanas veida ņemšanu vērā un faktu, ka lēmumi par bankas darbinieku snieguma atalgojuma apmēru ir pirmie pasākumi, ar kuriem tiek piemērota jaunā prēmiju sistēma, kas ir tikusi noteikta ilgās diskusijās ar personāla pārstāvjiem, 4 mēnešu un 10 dienu termiņš nevar tikt uzskatīts par nesaprātīgu.

(skat. 64.–66. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2013. gada 28. februāris, Arango Jaramillo u.c./EIB, C‑334/12 RX–II, 28.–44. punkts

Vispārējā tiesa: 2013. gada 9. jūlijs, Arango Jaramillo u.c./EIB, T‑234/11 P–RENV–RX, 31. punkts

3.      Runājot par prasību atcelt lēmumu, kas ir ietverts algas paziņojumā par snieguma atalgojumu, nav apmierināms arguments, ka snieguma atalgojuma sistēma ir diskrecionāra un nejauša, saskaņā ar kuru darbiniekiem nav nekādu nodibinātu tiesību, jo kompetences diskrecionārais raksturs katrā ziņā neatņem ierēdņiem un darbiniekiem tik fundamentālu garantiju kā tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību, bet vienīgi ierobežo tiesas veiktās pārbaudes intensitāti, kurā tiesa administrācijas vērtējumu nevar aizstāt ar savējo.

(skat. 71. un 72. punktu)

4.      Runājot par ierēdņa vai darbinieka interesi celt prasību, algas paziņojums, kurā pirmo reizi tiek atspoguļota jauna vispārpiemērojama tiesību akta par ierēdņa vai darbinieka finansiālajām tiesībām īstenošana, attiecībā uz tā adresātu katrā ziņā tulkojams kā individuāli piemērojama administratīva lēmuma pieņemšana, kas rada saistošas tiesiskas sekas, kuras tieši un nekavējoties skar viņa intereses.

(skat. 77.–79. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2010. gada 30. septembris, Lebedef un Jones/Komisija, F‑29/09, 34.–36. punkts, un tajos minētā judikatūra

5.      Kad darba līgumi tiek noslēgti ar Savienības struktūru, kurai uzticēts vispārējas nozīmes uzdevums un kurai ir tiesības reglamenta veidā pieņemt savam personālam piemērojamus noteikumus, šāda līguma pušu griba katrā ziņā ir ierobežota ar jebkādiem pienākumiem, kas izriet no šī īpašā uzdevuma un kas ir saistoši kā šīs struktūras vadības struktūrvienībām, tā tās darbiniekiem. Eiropas Investīciju banka saskaņā ar tās reglamenta 31. pantu ir tiesīga reglamenta veidā pieņemt noteikumus, kas ir piemērojami tās personālam. Tāpēc bankas attiecības ar tās līgumdarbiniekiem būtībā pēc rakstura ir regulatīvas.

Šādā nozīmē bankai, lai pildītu tai uzticēto vispārējas nozīmes uzdevumu, ir rīcības brīvība organizēt savu dienestu un vienpusēji noteikt sava personāla atalgojumu, turklāt neatkarīgi no līgumiska rakstura juridiskiem aktiem, kas ir šo darba attiecību pamatā.

(skat. 104., 105. un 107. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2004. gada 14. oktobris, Pflugradt/ECB, C‑409/02 P, 34.–36. punkts

6.      Runājot par Eiropas Investīciju bankas prēmiju sistēmas reformu, apstāklis, ka iepriekšējā prēmiju sistēma ir bija noteikta kā diskrecionāra un mainīga, lai gan tās īstenošanas prakse de facto sniegusi tai ievērojamu stabilitāti, nenozīmē, ka ieinteresētās personas būtu ieguvušas tiesības iebilst reformai.

Fakts, ka Savienības struktūra ilgu laiku ir īstenojusi noteiktu politiku, ieinteresētajām personām nerada tiesības saglabāt priekšrocības, ko šī politika ir varējusi tiem sniegt. Līdz ar to iestāde jebkurā mirklī personāla darba kārtībā attiecībā uz nākotni var brīvi ieviest grozījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem dienesta interesēm, pat ja tie ir nelabvēlīgi darbiniekiem. Vēl jo vairāk tas attiecas uz vienkāršu praksi.

Turklāt jāatgādina, ka budžeta iespējas ir viens no faktoriem, kurus administrācija ņem vērā personāla politikā. Līdz ar to vēlme veikt ietaupījumus uz personāla rēķina pēc būtības nav neierasts pamatojums un pats par sevi nav pretrunā rūpības pienākumam. Vēl turklāt personāla darba kārtības grozīšana ir pakļauta vienīgi nosacījumam, ka tā ir pamatota dienesta interesēs.

Pat pieņemot, ka darbiniekiem var būt leģitīmas cerības uz agrākās prēmiju sistēmas saglabāšanu vai stabilitāti, šīs sistēmas reformai tika noteikts piecu gadu pārejas periods, kas šķiet pietiekami ilgs.

(skat. 118.–120., 134. un 139. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 17. decembris, Bellardi–Ricci u.c./Komisija, 178/80, 19. punkts; 1981. gada 17. decembris, Ludwigshafener Walzmühle Erling u.c./Padome un Komisija, no 197/80 līdz 200/80, 243/80, 245/80 un 247/80, 40. punkts; 1982. gada 11. marts, Grogan/Komisija, 127/80, 34. punkts

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, Campoli/Komisija, T‑135/05, 10., 86. un 87. punkts

Civildienesta tiesa: 2007. gada 9. oktobris, Bellantone/Revīzijas palāta, F‑85/06, 64. punkts; 2008. gada 25. novembris, Bosman/Padome, F‑145/07, 41. punkts

7.      Eiropas Investīciju bankai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz savas personālvadības politikas definēšanu un šīs politikas satura noteikšanu. Turklāt atbilde uz budžeta jautājumiem nozīmē ekonomiskās izaugsmes un finanšu mainīgo lielumu ņemšanu vērā, un arī šajā ziņā bankai arī ir plaša rīcības brīvība. Līdz ar to Savienības tiesa šajā jautājumā var veikt tikai ierobežotu pārbaudi. Tai arī ir jāaprobežojas ar pārbaudi, vai bankas vērtējumā ir pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai tā nav acīmredzami pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.

(skat. 161. un 162. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2005. gada 9. jūnijs, HLH Warenvertrieb un Orthica, C‑318/03, 75. punkts

Vispārējā tiesa: 2013. gada 16. maijs, Canga Fano/Padome, T‑281/11 P, 127. punkts

Civildienesta tiesa: 2011. gada 29. septembris, AJ/Komisija, F‑80/10, 35. punkts