Language of document : ECLI:EU:F:2014:107

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2014. gada 22. maijā

Lieta F‑130/12

CI

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts – Divkāršots apgādājamā bērna pabalsts – Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punkts – Piešķiršanas nosacījumi – Mierizlīgums starp lietas dalībniekiem pēc Eiropas ombuda iesaistīšanās – Īstenošana – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CI lūdz atcelt 2008. gada 4. augusta lēmumu, ar kuru Eiropas Parlaments divkāršotā apgādājamā bērna pabalsta, kuru CI atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 67. panta 3. punktam saņēma par savu dēlu, kam ir invaliditāte, pagarināšanu no 2008. gada 1. jūnija pakļāva nosacījumam, ka tiek iesniegti apliecinoši dokumenti par viņa finansiālajiem izdevumiem; atcelt 2008. gada 24. oktobra lēmumu, ar kuru viņam atteikts minētais pagarinājums; atcelt 2011. gada 5. decembra lēmumu, kas pieņemts pēc viņa lietas atkārtotas sākšanas, ciktāl tajā apstiprināti abi iepriekš minētie lēmumi, kā arī atcelt 2012. gada 20. jūlija lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība, kura iesniegta par 2011. gada 5. decembra lēmumu

Nolēmums      Atcelt Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. decembra lēmumu par atteikumu no 2008. gada 1. jūnija pagarināt divkāršota apgādājamā bērna pabalsta izmaksas termiņu, kā arī 2012. gada 20. jūlija lēmumu par sūdzības noraidīšanu. Prasību pārējā daļā noraidīt. Eiropas Parlaments sedz savus, kā arī atlīdzina CI tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Absolūts raksturs – Eiropas ombudam iesniegta sūdzība – Ietekmes neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. pants un 91. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta Lēmuma 94/262 2. panta 6. punkts)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts – Divkāršots pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi – Izlīgums starp lietas dalībniekiem pēc Eiropas ombuda iesaistīšanās – Īstenošana – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

(Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punkts)

1.      Atbilstoši Lēmuma 94/262 par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, 2. panta 6. punktam ombudam iesniegtās sūdzības neietekmē termiņus prasību celšanai tiesā.

(skat. 42. punktu)

2.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punktu apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot, ja bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, un ja šī situācija prasa no ierēdņa lielus izdevumus.

Attiecībā uz mierizlīguma īstenošanu, ko ierosinājis ombuds un kam piekrituši lietas dalībnieki, pirmām kārtām, administrācija pieļauj acīmredzamu kļūdu ombuda lēmuma izbeigt izmeklēšanu vērtējumā, ja, ciktāl mierizlīgums nosaka to, ka attiecīgajam ierēdnim ir vienīgi jāiesniedz terapeita vai privāta aizbildņa izmaksu aprēķins, kompetentās nodaļas vadītājs izvirza attiecīgajam ierēdnim nosacījumu, kurš mierizlīgumā nav paredzēts, proti, ka viņa dēla konkrētās vajadzības ir terapeitiska ārstēšana.

Otrām kārtām, kompetentās nodaļas vadītājs sagroza ārsta konsultanta medicīniskā atzinuma saturu, secinādams, ka attiecīgā ierēdņa dēlam ir vajadzīga īpaša ārstēšana, ko veic profesionālis, un ka viņam nepieciešamo palīdzību nav iespējams sniegt attālināti pa telefonu vai elektronisko pastu.

Trešām kārtām, lietas dalībnieku konsultēšanās ar neatkarīgu ārstu – kura atzinuma rezultātā ir pieņemts lēmums nepiešķirt divkāršotu pabalstu, – ir notikusi, pamatojoties uz kompetentās nodaļas vadītāja izdarītiem nepareiziem secinājumiem, kas ir sniegti pēc nepareizas attiecīgā ierēdņa lietas materiālu izskatīšanas un administrācijai iepriekš nepieprasot – ko tā varēja darīt –, lai ārsts konsultants paskaidrotu atzinumus, ko viņš sniedzis par attiecīgā ierēdņa dēla vajadzībām, pamatodamies uz administrācijas iesniegtajām medicīniskajām izziņām.

Šādos apstākļos administrācija, izvērtēdama dienesta intereses salīdzinājumā ar attiecīgā ierēdņa interesēm, neievēro saprātīgas robežas un acīmredzami kļūdaini izmanto savu novērtējuma brīvību mierizlīguma īstenošanā, ko ierosinājis ombuds un kam piekrituši lietas dalībnieki, tādējādi neizpildīdama savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses attiecībā uz minēto ierēdni.

(skat. 56.–58., 62., 65., 66., 71. un 74. punktu)