Language of document : ECLI:EU:F:2014:67

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2014. gada 5. maijā

Lieta F‑27/14 R

DK

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)

Civildienests – Pagaidu noregulējums – Disciplinārlieta – Atstādināšana no amata – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru DK lūdz apturēt 2014. gada 16. janvāra lēmuma piemērošanu, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) kā EĀDD iecēlējinstitūcija, kas pilnvarota iecelt amatā (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”), ir atstādinājusi viņu no amata no 2013. gada 1. novembra, nesamazinot tiesības uz pensiju

Nolēmums      Apturēt 2014. gada 16. janvāra lēmuma piemērošanu, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienests ir atbrīvojis DK no amata, nesamazinot viņa tiesības uz pensiju. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Principa, ka disciplinārais process ir atkarīgs no kriminālprocesuālā lēmuma, īstenošana – Principa pārkāpums – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums

(LESD 278. pants)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pieteikums apturēt lēmuma piemērošanu par atstādināšanu no amata disciplinārā kārtībā par darbībām, kas ir pretējas Savienības finanšu interesēm – Prasītājam labvēlīgs iznākums sakarā ar neiespējamību pierādīt faktu patiesumu un pārmestos pārkāpumus

(EKL 278. pants; Komisijas Lēmums 1999/352)

1.      Pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nevis nodrošināt kaitējuma atlīdzināšanu, bet nodrošināt pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu minēto mērķi, prasītajiem pasākumiem jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms lēmuma pamata tiesvedībā.

Šajā gadījumā jākonstatē, ka, ņemot vērā it īpaši pamatus, kas izvirzīti prasījumu par atcelšanu pamatošanai un kuru mērķis ir panākt konstatējumu, ka iestāde nav ievērojusi ne principu, saskaņā ar kuru disciplinārais process ir atkarīgs no kriminālprocesuālā lēmuma, ne nevainīguma prezumpciju, prasītais pagaidu pasākums attiecībā uz apstrīdēto lēmumu par atstādināšanu no amata ir vērsts uz tāda paša rezultāta sasniegšanu, kāds ir pamata prasībai, tāpēc pagaidu noregulējuma tiesvedības papildinošais raksturs salīdzinājumā ar pamata tiesvedību, ar kuru tā ir saistīta, un līdz ar to tās pagaidu raksturs tiktu zaudēts, kas pats par sevi varētu pamatot pieteikuma par piemērošanas apturēšanu noraidīšanu.

Taču prasītāja izvirzītie faktiskie un tiesību argumenti rada šaubas par apstrīdētā lēmuma tiesiskumu it īpaši attiecībā uz principu, ka disciplinārais process ir atkarīgs no kriminālprocesuālā lēmuma. Šādos apstākļos pagaidu noregulējuma tiesnesis, neriskējot ar pārmetumu par šī paša principa neievērošanu no savas puses, steidzamības trūkuma dēļ nevar noraidīt pieteikumu par apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu, ja pieteikums par piemērošanas apturēšanu tieši sakrīt ar minētā principa īstenošanu, katrā ziņā tas tā ir vismaz līdz Civildienesta tiesas, kura lemj par pamata prasību, nolēmumam. Šis princips ir daļa no pamattiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ko aizsargā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumi, uz kuru atsauce ir izdarīta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā.

Citiem vārdiem sakot, tiklīdz pirmšķietami ir pārkāpts princips, ka disciplinārais process ir atkarīgs no kriminālprocesuālā lēmuma, šī principa aizsardzība pat ne provizoriski nevar tikt atlikta, lai gaidītu tiesneša, kas lietu izskata pēc būtības, viedokli, neradot prasītājam būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jo, iespējams, kriminālprocesa iznākums var būtiski ietekmēt administratīvās iestādes viedokli par šāda procesa pamatā esošo faktu patiesumu.

(skat. 57.–60. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 25. marts, Willeme/Komisija, C‑65/99 P(R), 62. punkts; 2003. gada 26. jūnijs, Beļģija un Forum 187/Komisija, C‑182/03 R un C‑217/03 R, 142. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 29. jūnijs, Williams/Revīzijas palāta, T‑146/94 R, 23. punkts; 1999. gada 10. septembris, Elkaïm un Mazuel/Komisija, T‑173/99 R, 25. punkts; 2012. gada 16. novembris, Akzo Nobel u.c./Komisija, T‑345/12 R, 25. punkts, un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: 2014. gada 13. februāris, CX/Komisija, F‑5/14 R, 80.  punkts.

2.      Ja apstrīdētā lēmuma par atstādināšanu no amata piemērošanas neapturēšana ierēdnim var radīt būtisku un neatgriezenisku, tad šādas apturēšanas noteikšana savukārt var radīt kaitējumu iestādei, ņemot vērā sekas, ko katrā ziņā rada tāda ierēdņa pagaidu atjaunošana amatā, kura rīcība tikusi uzskatīta par neatbilstošu viņa amata izpildei un cieņai. Šādos apstākļos pagaidu noregulējuma tiesnesim ir jāizsver attiecīgās intereses.

Līdz ar to, no vienas puses, ir jāizsver būtisks un neatgriezenisks kaitējums ierēdnim un, no otras puses, iestādes interese, lai tai netiktu noteikts pienākums saglabāt darba tiesiskās attiecības situācijā, kurā ierēdnis ir ticis atlaists disciplināru iemeslu dēļ.

Kā jau izriet no Lēmuma 1999/352, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), preambulas, iestādes un dalībvalstis pievērš lielu uzmanību Savienības finanšu interešu aizsardzībai un cīņai pret krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas kaitē minētajām finanšu interesēm. Turklāt plaši zināms, ka sabiedrības viedoklis jautājumā par sabiedrisko finanšu līdzekļu un Eiropas nodokļa maksātāja aizsardzību ir jutīgs.

Taču, ja ir pietiekami nopietni un atbilstīgi iebildumi, ar kuriem pagaidu noregulējuma stadijā varētu nodibināt fumus boni juris, un ja līdz ar to pārmestos nodarījumus un pārkāpumus nav iespējams uzskatīt par pierādītiem, minētā ierēdņa paturēšana amatā nevar būtiski ietekmēt iestāžu ticamību, kā arī dalībvalstu un plašākas sabiedrības uzticēšanos tām.

(skat. 63.–66. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Williams/Revīzijas palāta, minēts iepriekš, 23. punkts.

Civildienesta tiesa: CX/Komisija, minēts iepriekš, 80. punkts.